Cik liela inflācija ir gaidāma jau šogad, kādas ir ekonomiskās sekas tam, ka esam uz Krievijas gāzes “adatas”, un kāpēc būtu jāpārskata nodokļu likmes – par to un daudz ko citu intervijā uzņēmējs, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA “Karavella” vadītājs, jaunieceltais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Ko redzat kā savus galvenos mērķus, vadot LDDK?

Nav jau tas viss nekas galīgi jauns un nezināms. Esmu aktīvi darbojies citās uzņēmējus un nozares pārstāvošās struktūrās, sākot no specializētām organizācijām un beidzot ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kuras padomē esmu. Faktiski jau visā izdienas problemātikā un izaicinājumos esmu bijis iekšā. Protams, LDDK ir nedaudz citas funkcijas, uzturot dialogu starp darba devējiem un valsti, un tas arī būs mans galvenais uzdevums – aktivizēt šo sadaļu. Nevis tā, lai būtu tikai formāls sociālais dialogs, bet lai sasniegtu arī procesa praktiskus mērķus.

Lai zinātu, ko mēs gribam sasniegt, jāsaprot, kāda ir šābrīža situācija. Trīspusējā sadarbība starp valsti, biznesu un arodbiedrībām līdz šim ar katru valdību un Saeimas sasaukumu ir kļuvusi neefektīvāka – kaut kādu situāciju vadīti, likumdevēji sāka arvien vairāk ignorēt to, ko prasīja darba devēji un ņēmēji, arvien mazāk palika tas, cik lielā mērā viņos ieklausījās. Bieži vien pat nemēģināja diskutēt par dažādu lietu nepieciešamību. Mūs pie galda klausās, bet mūs nedzird un neieklausās.

Šābrīža apstākļos, it īpaši tautsaimniecībā un drošībā, mans pamatuzdevums būtu reanimēt šo situāciju, lai panāktu, ka strādājam ar valsts pārvaldi kā vienas komandas spēlētāji, nevis izturamies cits pret citu kā pretējos ierakumos sēdoši karotāji. Jā, ir labi piemēri, kad sadarbība notiek konstruktīvi un vienā komandā spēlējoši, bet ir ministrijas, kurās ir klaja arogance, nozaru nedzirdēšana un pat ignorēšana. Gribu vērsties ar aicinājumu, no kura nevar atteikties, pie ministrijām, ar ko nav šīs sadarbības, un arī valdības vadītāja, kam ir jānodrošina starpministriju koordinācija, lai mēs kļūstam par vienas komandas spēlētājiem. It īpaši šobrīd, kad izaicinājumu ir ļoti daudz.

Kuras tad ministrijas ir ar klaju aroganci?

Pirmām kārtām – Finanšu ministrija. Iespējams, tas pat ir ministra personības jautājums. Ar lielajām uzņēmēju organizācijām, kas spēj izfiltrēt kopīgo redzējumu un kopīgo vajadzību, netiek pat diskutēts.