Tēma: darba likums

Pieņemts, ka runāt par algu nav labais tonis, tāpēc jautājumi par atalgojumu sabiedrībā ierasti tiek apspriesti visai atturīgi. Nereti arī darba līgumā tiek iekļauts punkts, ka atalgojuma apmēru citiem izpaust nedrīkst. Tomēr jau tuvākajā nākotnē sagaidāmas izmaiņas, proti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, valdībā ir sagatavots Darba samaksas pārredzamības likums. Kamēr likumprojekts vēl tiek gatavots, vēršamies pie ekspertiem, lai uzzinātu viņu viedokli, kāpēc runāt par algu Latvijā aizvien ir sava veida tabu un kā jaunais likums mainīs darba vidi uzņēmumos.

Ja tiek prasīta kompensācija par iepriekšējos gados neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, būtiska nozīme ir tam, kādās tiesiskajās attiecībās atvaļinājums nav ticis izmantots. Praksē nereti rodas jautājums, vai šādas tiesības vienādā apjomā attiecas uz visām nodarbinātajām personām, piemēram, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis, ar kuru sabiedrība noslēgusi darba līgumu, var pretendēt uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu tāpat kā jebkurš cits tās darbinieks.

Mūsdienu globālajā tirgū biznesa riski vairs nepazīst ģeogrāfiskas robežas vai nozaru ierobežojumus. Tie kļūst arvien sarežģītāki un mazāk prognozējami. Starp 10 visbiežāk sastopamajiem biznesa riskiem, no kuriem mūsdienu uzņēmumi baidās visvairāk, tieši cilvēku radītais risks ieņem kritisku vietu. Lai cik lielu lomu spēlētu tehnoloģijas, bizness joprojām fundamentāli balstās uz cilvēkiem un viņu pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc uzņēmuma spēja piesaistīt labākos speciālistus un noturēt tos, nepieļaujot pāriešanu pie konkurentiem, šodien nav tikai personālvadības jautājums, bet gan izšķirošs biznesa izdzīvošanas faktors.

Jau vairākus gadus Latvijā izjūtam profesionālu darbinieku trūkumu gandrīz visās nozarēs. Katrs uzņēmums vēlas savā komandā talantīgus, profesionālus un lojālus darbiniekus. Līdz ar to personāla vadības profesionāļiem atlase ir viena no pamatfunkcijām, lai nodrošinātu uzņēmumu ar atbilstošiem darbiniekiem. Tomēr nereti rodas jautājums – vai uzticēt šo procesu ārpakalpojuma sniedzējiem?

Latvijai līdz 2030.gadam jāpalielina koplīgumu tvērums no 27% uz 80% strādājošo, pamatojoties uz direktīvu 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības Tiesas 2025.gada 11.novembra spriedumu lietā C-19/23. Šīs pārmaiņas pārsvarā skars privātā kapitāla uzņēmumus, jo valsts un pašvaldību uzņēmumos ir vairāk koplīgumu.

Darba dienu pārcelšanas prakse būtu jāpārtrauc, karteļu kriminalizācija uz mūžu var sabojāt personu reputāciju, un valdība joprojām nespēj uzturēt dialogu ar uzņēmējiem. Par šiem un citiem jautājumiem – intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.

Šobrīd Saeimā norit darbs pie grozījumiem Darba likumā. Līdztekus citām izmaiņām tie paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku virsstundu darba piemaksu. Kādas iespējas uzņēmumiem pavērs šādi grozījumi un kādi ir iespējamie riski? To februārī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem.

Valsts ir noteikusi prioritātes 2026.gadam. To starpā ir aizsardzība, demogrāfija, izglītība un arī uzņēmējdarbības stiprināšana. Bet kādas ir uzņēmumu prioritātes 2026.gadam, kā tās atšķiras no iepriekšējo gadu prioritātēm, un kas valstij būtu jādara, lai stiprinātu uzņēmējdarbību? To janvārī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem.