Situācija, kurā pieredzējis darbinieks aiziet, bet viņa vietā pieņemtais cilvēks sākumā nespēj paveikt pat pusi no iepriekšējā darba apjoma, uzņēmumos nav retums. Tomēr secinājums, ka jaunais darbinieks ir lēns vai ka jaunā paaudze vairs nevēlas strādāt, bieži ir pārsteidzīgs. Pirms vērtēt cilvēku, uzņēmumam jānoskaidro, ko tieši tas salīdzina: divus darbiniekus ar atšķirīgu pieredzi vai arī faktiski atšķirīgas darba sistēmas.

Vācijā ir akūta nepieciešamība pēc speciālistiem un personāla gandrīz katrā nozarē, tādēļ šajā valstī ir darbaspēka nomas potenciāls. Kas jāņem vērā un kādi iespējamie riski jānovērš uzņēmumiem, kas Vācijā vēlas piedāvāt darbaspēka nomu? Vai pietiek ar licenci?

Mūsu uzņēmums ir apdrošinājis valdes locekļa civiltiesisko atbildību. Vai saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šādai apdrošināšanas atlīdzībai būtu jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?

Pieņemts, ka runāt par algu nav labais tonis, tāpēc jautājumi par atalgojumu sabiedrībā ierasti tiek apspriesti visai atturīgi. Nereti arī darba līgumā tiek iekļauts punkts, ka atalgojuma apmēru citiem izpaust nedrīkst. Tomēr jau tuvākajā nākotnē sagaidāmas izmaiņas, proti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, valdībā ir sagatavots Darba samaksas pārredzamības likums. Kamēr likumprojekts vēl tiek gatavots, vēršamies pie ekspertiem, lai uzzinātu viņu viedokli, kāpēc runāt par algu Latvijā aizvien ir sava veida tabu un kā jaunais likums mainīs darba vidi uzņēmumos.

Ekonomiskā realitāte rāda, ka jau ilgāku laiku Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, uz kurām strādāt dodas dažādu trešo valstu iedzīvotāji. Eksperti un uzņēmējdarbības nozaru pārstāvji ir pārliecināti, ka jautājums – vajag vai nevajag mums šādus strādājošos – vairs nav aktuāls. Patlaban ir jādomā par to, kā šo procesu pareizi regulēt.

Franšīzes modelis jau desmitiem gadu ir viens no populārākajiem uzņēmējdarbības attīstības veidiem pasaulē. “McDonald’s”, “Subway”, “L‘Occitane”, “UPS Store” un daudzi citi pazīstami zīmoli izmanto franšīzi kā mehānismu tirgus paplašināšanai, riska sadalīšanai un nepieciešamo ieguldījumu mazināšanai. Arvien vairāk arī Latvijas komersantu izvēlas franšīzes modeli – gan kā franšīzes devēji, gan ņēmēji.