Viena dalībnieka sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir viens no izplatītākajiem biznesa modeļiem Latvijā. Tas rada daudzus juridiska rakstura jautājumus, piemēram, kurš slēdz līgumu ar valdes locekli? Vai dokumenti ar sevi obligāti jānoformē rakstveidā? Šādā situācijā var rasties dažādi riski, interešu konflikti un citas juridiskas problēmas.

No korporatīvo tiesību skatpunkta juridiskās personas nošķirtības princips sabiedrības gadījumā ir nostiprināts Komerclikuma (KL) 135.–138.pantā. Proti, sabiedrība ir juridiskā persona, kura uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā. Savukārt dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku (akcionāru) reģistrā, un dalībnieka statusu iegūst ar brīdi, kad sabiedrība tiek ierakstīta komercreģistrā. KL 137.pantā ir stingri uzsvērta sabiedrības atbildības norobežošana, proti, sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, tā neatbild par dalībnieka saistībām, un dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām. Sabiedrības manta ir tiesiski izolēta no dalībnieka mantas.

Šajā situācijā vienīgais valdes loceklis un dalībnieks apvieno trīs dažādus juridiskos statusus:

• fiziskā persona;
• vienīgais dalībnieks kā kapitāla daļu īpašnieks;
• vienīgais valdes loceklis kā sabiedrības izpildinstitūcija KL 221.panta 1. un 3.daļas izpratnē.

Tādējādi attiecībās ar juridisko personu, piemēram, sabiedrību, fiziskajai personai jebkurā darījumā, kas notiek starp diviem neatkarīgiem tiesību subjektiem, ir jāapzinās sava loma, un visiem darījumiem jābūt nevainojami noformētiem.