Latvijas tiesu praksē strīdi par sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļām ir radījuši vairākus būtiskus jautājumus, proti, no kura brīža kapitāla daļa pāriet ieguvējam, kāds ir noilguma termiņš prasībās par tiesību atzīšanu uz tām, kā arī kāda ir dalībnieku reģistra nozīme. Šie jautājumi komercdarbībā ir ļoti nozīmīgi, jo skar gan darījumu drošību, gan tiesisko noteiktību attiecībā uz kapitālsabiedrību dalībnieku sastāvu un no tā izrietošās tiesības. Skaidrojam, kādas ir jaunākās Senāta atziņas.
Būtiskas atziņas šajos jautājumos sniegtas Senāta Civillietu departamenta 2026.gada 10.februāra spriedumā lietā SKC-36/2026, kurā Senāts vienlaikus analizējis gan kapitāla daļu pārejas brīdi, gan prasību par tiesību atzīšanu un noilguma piemērošanu.
Kapitāla daļas piederības iegūšanas brīdis
Senāts spriedumā ir nostiprinājis atziņu, ka likuma prasībām atbilstošs kapitāla daļas atsavināšanas darījums, piemēram, rakstveidā noslēgts pirkuma līgums, kas ietver atsavinātāja gribu nodot daļu ieguvējam, ir pietiekams tiesiskais pamats kapitāla daļas piederības pārejai. Tādējādi kapitāla daļa ir uzskatāma par pārgājušu ieguvējam jau ar atsavināšanas darījuma noslēgšanu, nevis ar ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistrā.
