Darba likuma (DL) 59. pantā ir sniegts jēdziena darba samaksa skaidrojums. Saskaņā ar to, darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šoreiz parunāsim par vienu no darba samaksas sastāvdaļām – darba algu.

Pirms darba algu noteikšanas darba devējam rūpīgi jāizvērtē visi darbi (amati, profesijas) un jāizvēlas optimālākā padarītā darba uzskaites forma, ar mērķi organizēt darba procesu tā, lai ieinteresētu visus darbiniekus strādāt operatīvi un kvalitatīvi. Ikvienu darba patēriņu, neatkarīgi no darbības sfēras var izmērīt vai nu darba laika vienībās (minūtēs, stundās, dienās) vai arī ar izgatavotās produkcijas (paveiktā darba) daudzumu.

Atalgojuma samazinājums, aizsācies 2007. gada beigās, šobrīd noteikti skāris vairumu uzņēmumu Latvijā. 2008. gada pirmajā pusē samazinājuma apjoms bija aptuveni 10 – 20 %, pagājušā gadā nogalē daudzviet jau sasniedza 40 – 50 %. 2009. gadā kopējais atalgojuma samazinājums atsevišķu uzņēmumu darbiniekiem jau sasniedzis 60 %. Procentuāli lielākais samazinājums bijis augstākā līmeņa vadītājiem vidējos un lielos uzņēmumos, otra visvairāk „cietusī” kategorija ir sākotnējā līmeņa darbiniekiem, kur atalgojums sasniedz zemāko – minimālās algas līmeni. Savukārt vidējam līmenim – speciālistiem –, atalgojuma samazinājums procentos ir vismazākais.

Esošā ekonomiskā situācija lielākajai daļai uzņēmu ir spiedusi samazināt savas izmaksas, jo ne visiem uzņēmumiem ir iespējas iegūt papildus investīcijas, lai šobrīd attīstītu biznesu. Daudziem uzņēmumiem personāla izmaksas veido diezgan nozīmīgu izmaksu pozīciju, tāpēc tiem nekas cits neatliek, kā tās samazināt.