Labdien! Darbinieks dodas darba braucienā uz Lietuvu pēc preces. Darbinieks izbrauc plkst. 6.00 no rīta, atgriežas plkst.19.00 vakarā. Vai par šo dienu jāmaksā dienesta brauciena nauda, Lietuvā noteiktā? Vai jāmaina darbiniekam noteiktais normālais darba laiks uz summēto, vai arī var šīs vairāk nostrādātās stundas kompensēt citā dienā?

Labdien! Vēlamies noskaidrot, vai vienam darbiniekam var piemērot gan akordalgu, gan laika algu? Darbiniekam darbs ir pārvadāt kravu ar smago mašīnu un salabot mašīnu, kad ir tāda nepieciešamība. Mēs vēlamies maksāt akordalgu par kravas vešanu, t.i., par pārvestajiem kubikmetriem, un laika algu, kad darbinieks veic remontdarbus. Vai drīkst darbiniekam piemērot šos abus algu veidus? Ja jā, tad kā pareizi šo laiku uzskaitīt, t.i., kā atrunāt darba līgumā un kā uzrādīt darba laika uzskaites tabulā?

Labdien! Man ir jautājums par komandējuma izdevumiem. Uzņēmums apmaksā rēķinu par viesnīcas pakalpojumiem (naktsmītni) ne uzņēmuma darbiniekiem, bet viesiem no mātes kompānijas. Vai šādas izmaksas var uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumumiem, vai arī gada beigās jākoriģē uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija?

Pēc lasītāju lūguma šajā publikācijā ir sniegts skaidrojums par darba algas aprēķināšanu komandējuma laikā, ja komandējums darbiniekam ir bijis arī brīvdienā, par pamatu skaidrojumam ņemot konkrētu lasītāja jautājumu.

Labdien! Vēlējos pajautāt par šādu situāciju: fiziska persona uz patapinājuma līguma pamata nodevusi automašīnu uzņēmumam lietošanā ar nosacījumu, ka uzņēmums maksās līzinga maksājumus privātpersonas vietā. Vai par šo mašīnu uzņēmumam ir jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN)? Un vai līzinga maksājumu segšana ir fiziskās personas ienākumi un ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)?

Šajā publikācijā pievērsīšos piemaksu un prēmiju noteikšanas jautājumiem valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem atbilstoši pēdējiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – likums), kas tika pieņemti 16.06.2011. un stājās spēkā ar 01.08.2011.

Šīs publikācijas pamatā ir iFinanses.lv lasītāja jautājums: vai dāvanu kartes vērtība labākajam ceturkšņa darbiniekam par izciliem darba rezultātiem tiek iekļauta vidējās izpeļņas aprēķinā, vai par prēmiju var atzīt darbiniekam jubilejā uzdāvinātu dāvanu karti un kas tad īsti tiek uzskatīts par prēmiju? Jautājums ir vietā, jo šķietami skaidri formulētās Darba likuma tiesību normas par darba samaksu nav nemaz tik viennozīmīgas, kā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Darba likuma tiesību normu piemērotāju starpā joprojām nav vienprātības par precīzu šo jēdzienu saturu. Bet par visu pēc kārtas.

Bieži vien uzņēmumiem rodas jautājumi, kā pareizi aprēķināma darba alga gadījumā, ja saskaņā ar noslēgto darba līgumu darbiniekam ir noteikts atalgojums termiņā, kas ietver vairākus mēnešus, savukārt darbinieks atbilstoši summētā darba laika grafikam ir nostrādājis dažādu stundu skaitu mēnesī. Publikācija tapusi, lai sniegtu skaidrojumu, kā aprēķināma darba samaksa summētā darba laika gadījumā.

Šī raksta mērķis ir konspektīvi apskatīt dažus no visbiežāk uzdotiem jautājumiem par izdevumu, kas saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem, kompensāciju.

Pirms darba algu noteikšanas darba devējam ir rūpīgi jāizvērtē visi darbi (amati, profesijas), un jāizvēlas optimālākā padarītā darba uzskaites forma, lai darba procesu uzņēmumā (iestādē) organizētu tā, lai ieinteresētu visus darbiniekus strādāt operatīvi un kvalitatīvi un sasniegtu labus kopējos darba rezultātus.

Jau savā iepriekšējā publikācijā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, tā piemērošana 2010. gadā", pieminēju vienu no darba samaksas sastāvdaļām – piemaksu. Jaunajā likumā piemaksu veidi un apmēri ir samazināti. Tomēr galvenās piemaksas, ko paredz arī Darba likums, ir saglabātas un šīs normas abos likumos ir saskaņotas. Šoreiz parunāsim par piemaksām plašākā kontekstā, vadoties no Darba likuma normām.

Atalgojuma jautājums mums katram ir viens no svarīgākajiem, jo tas ietekmē gan mūsu dzīves kvalitāti, gan zināmu personīgo brīvību, gan mēs pēc tā vērtējam arī savu svarīgumu un nozīmību. No otras puses tas ir arī instruments, ar kā palīdzību izmērīt, kā darbinieka darbs tiek novērtēts uzņēmumā. Pasaulē tiek runāts par atalgojuma komplekso iedarbību uz darbinieku – gan ekonomisko, gan psiholoģisko. Šogad pasaulē dominē tendence, ka algas tiek iesaldētas vai netiek mainītas, savukārt Latvija piedzīvo ļoti smagu procesu - algu samazināšanos. Mūsu skandināvu sadarbības partneri brīnās, kā tas vispār ir iespējams. Vai šis process turpināsies arī nākamajā gadā? Ko varam prognozēt?

Darba likuma (DL) 59. pantā ir sniegts jēdziena darba samaksa skaidrojums. Saskaņā ar to, darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šoreiz parunāsim par vienu no darba samaksas sastāvdaļām – darba algu.

Pirms darba algu noteikšanas darba devējam rūpīgi jāizvērtē visi darbi (amati, profesijas) un jāizvēlas optimālākā padarītā darba uzskaites forma, ar mērķi organizēt darba procesu tā, lai ieinteresētu visus darbiniekus strādāt operatīvi un kvalitatīvi. Ikvienu darba patēriņu, neatkarīgi no darbības sfēras var izmērīt vai nu darba laika vienībās (minūtēs, stundās, dienās) vai arī ar izgatavotās produkcijas (paveiktā darba) daudzumu.

Atalgojuma samazinājums, aizsācies 2007. gada beigās, šobrīd noteikti skāris vairumu uzņēmumu Latvijā. 2008. gada pirmajā pusē samazinājuma apjoms bija aptuveni 10 – 20 %, pagājušā gadā nogalē daudzviet jau sasniedza 40 – 50 %. 2009. gadā kopējais atalgojuma samazinājums atsevišķu uzņēmumu darbiniekiem jau sasniedzis 60 %. Procentuāli lielākais samazinājums bijis augstākā līmeņa vadītājiem vidējos un lielos uzņēmumos, otra visvairāk „cietusī” kategorija ir sākotnējā līmeņa darbiniekiem, kur atalgojums sasniedz zemāko – minimālās algas līmeni. Savukārt vidējam līmenim – speciālistiem –, atalgojuma samazinājums procentos ir vismazākais.