Darbinieks savā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā algas nodokļu grāmatiņā ielicis atzīmi pie sadaļām “nepiemērot neapliekamo minimumu” un “iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 23% likmes piemērošana”. Vai noteikums “nepiemērot neapliekamo minimumu” būs spēkā arī 2025.gadā, ja darbinieks nebūs izņēmis šo atzīmi, ņemot vērā, ka diferencētais neapliekamais minimums zaudē spēku? Vai pareizi saprotu, ka algu, kurai bija atzīme “IIN 23% likmes piemērošana”, no 2025.gada aprēķinās tāpat kā algu, kurai šādas atzīmes nebija?

Grozījumos Ministra kabineta noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēts, ka no 2025.gada 1.jūlija darba devēja ziņojumā būs jānorāda darbinieki, kas darba samaksu saņem skaidrā naudā. Vai jāliek atzīme, ja darbiniekam daļu algas izmaksā skaidrā naudā, bet daļu – ar pārskaitījumu (piemēram, mēneša vidū ir avanss skaidrā naudā un gala norēķins – ar pārskaitījumu)?

Darbiniekam ir noslēgts darba līgums gan ar koncerna mātes sabiedrību Latvijā, gan ar meitas sabiedrību Lietuvā. Ik pēc 2 nedēļām darbinieks dodas komandējumā uz Lietuvu, lai saskaņā ar darba pienākumu aprakstu pārraudzītu meitas sabiedrības darbību. Komandējuma laikā tiek segtas lidojuma un uzturēšanās izmaksas. Vai jāmaksā komandējuma nauda, ja mātes sabiedrība nosūta darbinieku komandējumā uz meitas sabiedrību?

Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2024.gada 1.oktobrī, paredz skaidrākus un taisnīgākus ieturējumu noteikumus, nodrošinot parādniekiem minimālo ienākumu saglabāšanu, vienlaikus ļaujot efektīvāk īstenot piedziņas procesus. Grozījumi ir mērķēti uz ēnu ekonomikas mazināšanu un taisnīgāku attieksmi pret parādniekiem, kas bieži vien slēpj savus patiesos ienākumus, tādējādi apgrūtinot piedziņas procesu. Apskatām praktiski, kā mainās ieturējumu apjomi pēc izmaiņām.

Veicot inventarizāciju veikalā, tiek fiksēts preču iztrūkums. Kas atbildīgs par preču iztrūkumu – darbinieks vai darba devējs? Vai kompensāciju par preču iztrūkumu var ieturēt no darbiniekiem?

Vasara ir periods, kad skolēni un pusaudži labprāt strādā, lai gūtu pirmo darba pieredzi un nopelnītu naudu, tādā veidā iegūstot pirmo finansiālo neatkarību no vecākiem. Turklāt tajā pašā laikā vienam no vecākiem arī ir ieguvums – iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Tomēr rodas jautājums – vai vecāki var saņemt nodokļa atvieglojumu arī tad, ja bērns turpina strādāt pēc vasaras sezonas beigām?

Daudziem uzņēmumiem pavisam ierasta situācija – uzņēmuma vadība nākamajā dienā pēc svētkiem ļauj darbiniekiem ierasties darbā vēlāk, piemēram, 25.jūnijā visi ierodas darbā ap plkst. 12.00. Bet rodas jautājums – kā šādā situācijā uzskaitīt darbinieku darba laiku? Kā pilnu darba dienu? Vai nepieciešams noslēgt rakstisku vienošanos par šādu kārtību, vai pietiek ar mutisku vienošanos? Atbild Anda Ziemele un "Cobalt" speciālisti – Roberts Gusts un Ivo Maskalāns. Un viedokļi ir atšķirīgi.

Kā aprēķina slimības pabalstu, ja konkrētā persona ir gan darba ņēmējs, gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs?

Neskaidrība ir par bruto darba algas aprēķinu praksē, pielietojot Darba likuma (DL) 74.panta 1.daļas 8.punkta nosacījumus. Darbiniekam noteikts normālais darba laiks – 5 darba dienas nedēļā, ar mēnešalgu 1000 eiro. 2024.gada aprīlī (22.aprīlis – 28.aprīlis) darbinieks bija ikgadējā atvaļinājumā. Kā par aprīli uzskaitīt bruto darba samaksu, kas sastāv no: darba alga par nostrādātajām dienām: 727,27 eiro (1000 / 22 x 16); atlīdzība saskaņā ar DL 74.panta 1.daļas 8.punktu: 45,45 eiro (1000 / 22 x 1); atvaļinājuma nauda par 5 darba dienām: 250 eiro? Ja atlīdzību izdala atsevišķi, tas darbiniekam nākotnē samazina dienas vidējo izpeļņu, jo šo atlīdzību neiekļauj vidējās izpeļņas aprēķinā. Savukārt, ja šis darbinieks aprīlī būtu strādājis pilnu mēnesi, tad šī atlīdzība būtu jau iekļauta bruto darba algā. Vai atlīdzība saskaņā ar DL 74.panta 1.daļas 8.punktu ir jāizdala kā atsevišķa darba algas sastāvdaļa? Vai arī gadījumos, kad darbinieks nav strādājis pilnu mēnesi, šo atlīdzību var iekļaut darba algā, neizdalot atsevišķi?

Runājot par darbu, lielākoties saprotam darba tiesiskās attiecības, kas nodibinātas uz darba līguma pamata. Iedziļinoties un izpētot veicamā darba apjomu, veidu un darba apstākļus, bieži vien pastāv iespēja noslēgt citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata veikt samaksu par darbu.

Darbinieks strādā nepilnu darba laiku – 5 darba dienas nedēļā, 34 stundas nedēļā. Alga par pilnu darba laiku – 900 eiro. Darba devējs vēlas noteikt darbiniekam nemainīgu darba algu – 765 eiro, nostrādājot konkrētu stundu skaitu nedēļā. Vai darba devējs drīkst šādi rīkoties, ņemot vērā, ka stundu skaits mēnešos var atšķirties, piemēram, svētku dienu dēļ, un attiecīgi noteikto stundu skaitu nedēļā darbiniekam nebūtu iespējams nostrādāt? Vai tomēr darba samaksai jābūt atkarīgai no darbdienu skaita attiecīgajā mēnesī un mainīgai?

Uzņēmumiem, kuriem nepieciešams sagatavot produkciju vai izpildīt konkrētu uzdevumu noteiktā laika periodā, bieži vien nākas strādāt nepārtrauktā darba režīmā, proti, darbs jāorganizē maiņās. Kā aprēķināt darba samaksu? Vai ir jāievēro kādi nosacījumi?

Darbinieks strādā svētku dienā. Vai darbiniekam rodas virsstundas? Kā jāapmaksā svētkos nostrādātās darba stundas?

Minimālo darba algu būvniecības nozarē strādājošiem nosaka Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un vairāk nekā 300 būvuzņēmumu parakstīta ģenerālvienošanās, kas ir spēkā no 2019.gada 3.novembra. 2023.gada 22.septembrī tika atbalstīti ģenerālvienošanās grozījumi, kas paredz, ka no šī gada 1.janvāra minimālā alga būvniecības nozarē strādājošiem ir 930 eiro mēnesī vai 5,57 eiro stundā.

Darbinieks iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu un izvēlējies, ka darba samaksas aprēķināšanā jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 23% apmērā. Valsts ieņēmumu dienests ir noteicis neapliekamo minimumu. Vai drīkst izmantot neapliekamo minimumu, ja darbinieks izvēlējies maksāt nodokli 23% apmērā? Kā jāaprēķina darba samaksa šādos gadījumos?