Motivēti un iesaistīti darbinieki šobrīd ir ļoti svarīgi katram uzņēmumam, kad esam saskārušies ar neskaidru ekonomikas nākotni. Tieši darbinieki ar savu no konkurentiem atšķirīgo domāšanas veidu var ietekmēt biznesa veiksmes un neveiksmes.

Darba koplīgumu nozīme darba tiesiskajās attiecībās nav pietiekami novērtēta mazajos un vidējos uzņēmumos, tie ir vairāk raksturīgi lielajiem uzņēmumiem. Iespējams, ka tā pamatā ir nepietiekamas ziņas un izpratne par darba koplīgumu būtību un nozīmi sociālajā dialogā. Darbinieki atturas ierosināt darba koplīguma noslēgšanu, baidoties pasliktināt attiecības ar darba devēju vai pat zaudēt darbu, darba devēji atturas ekonomisku apsvērumu dēļ, norādot uz nespēju nodrošināt darbiniekiem plašākas sociālās garantijas, turklāt vairums sociālo partneru - darbinieku un darba devēju, to uzskata tikai par lieku formalitāti.

Uzņēmumi vairs nevar atļauties maksāt vienkārši par amata pienākumu izpildi, šodien ir svarīgi, ka amatu pienākumu izpilde vainagojas ar noteiktiem, sagaidāmiem rezultātiem. Gan vadītāji, gan personāla vadītāji ir nonākuši pie secinājuma, ka jāmeklē risinājumi, kas saista katra darbinieka darba izpildes rādītājus ar viņa atalgojumu. Gada otrajā pusē no uzņēmumu vadītājiem ir parādījusies pastiprināta interese par darba izpildes novērtēšanas sistēmu ieviešanu uzņēmumos un mainīgās atalgojuma daļas piesaisti darba rezultātiem. Šāda sistēma ļaus uzņēmumiem dalīt atbildību par sasniegtajiem rezultātiem.

Atalgojuma jautājums mums katram ir viens no svarīgākajiem, jo tas ietekmē gan mūsu dzīves kvalitāti, gan zināmu personīgo brīvību, gan mēs pēc tā vērtējam arī savu svarīgumu un nozīmību. No otras puses tas ir arī instruments, ar kā palīdzību izmērīt, kā darbinieka darbs tiek novērtēts uzņēmumā. Pasaulē tiek runāts par atalgojuma komplekso iedarbību uz darbinieku – gan ekonomisko, gan psiholoģisko. Šogad pasaulē dominē tendence, ka algas tiek iesaldētas vai netiek mainītas, savukārt Latvija piedzīvo ļoti smagu procesu - algu samazināšanos. Mūsu skandināvu sadarbības partneri brīnās, kā tas vispār ir iespējams. Vai šis process turpināsies arī nākamajā gadā? Ko varam prognozēt?

Šī brīža ekonomiski saspringtajā laikā katrs jo īpaši cīnās par savu vietu un labumu, kas rezultējas neskaitāmos tiesas procesos un ar tiem saistītiem papildu izdevumiem. Darba strīdi nereti rodas nevis sakarā ar normatīvo aktu pārkāpumiem, bet gan ar nepareizi noslēgtiem līgumiem un nepilnīgiem darba kārtības noteikumiem.

Darba likuma (DL) 59. pantā ir sniegts jēdziena darba samaksa skaidrojums. Saskaņā ar to, darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šoreiz parunāsim par vienu no darba samaksas sastāvdaļām – darba algu.

Pastāvošajā ekonomiskajā situācijā Latvijā arvien aktuālāki ir darba strīdi un domstarpības starp darbiniekiem un darba devējiem, kas lielākoties saistīti ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Turklāt šobrīd darba strīdu izšķiršanā aizvien biežāk tiek iesaistīta Valsts darba inspekcija un tiesa, jo darbinieks un darba devējs vairs nespēj rast vienošanos savstarpējās pārrunās. Šī raksta mērķis ir norādīt būtiskākos darba līgumā iekļaujamos noteikumus, kā arī vērst uzmanību uz nozīmīgām līguma niansēm, kurām bieži vien uzmanību pievērš nevis līguma sagatavošanas procesā, bet tikai strīda karstumā.

Amatu apraksts ir tas formālais amatu raksturojošais dokuments, kuru darba devējs un darba ņēmējs visbiežāk atceras negatīvas saskarsmes, dažādu problēmu situāciju vai darba strīdu gadījumos, bet bieži vien tiek aizmirsts, ka šī dokumenta (amata paraksta / instrukcijas) veidošanas sākotnējaismērķis ir noteikt veicamā darba saturu.

Nereti nākas dzirdēt, ka darba devēji uzrauga, kādas interneta vietnes darba laikā apmeklē darbinieks, kā arī, lai būtu drošs, ka darba laikā netiek slinkots, pārbauda darbinieka e-pastus. Raksta mērķis ir dot skaidrojumu, vai darba devēji vienmēr likumīgi uzrauga darbinieku interneta lietošanas paradumus un caurskata darba e-pastus.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā viena no tendencēm ir darba tiesisko attiecību izbeigšana. Nepareiza dokumentu sagatavošana pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas var būt cēlonis tam, ka vēlāk darbinieks ar tiesas spriedumu tiek atjaunots darbā un darba devējam jāizmaksā darbiniekam vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt nepilnīgu atlīdzību izmaksa darbiniekam var radīt darba devējam nevēlamus tiesas procesus un vēlāk arī attiecīgo maksājumu, kā arī tiesāšanās izdevumu piedziņu. Šī raksta mērķis ir iepazīstināt darba devējus un darbiniekus ar nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, kā arī ar atlīdzībām un naudas summām, kas pienākas darbiniekam pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas.

Pirms darba algu noteikšanas darba devējam rūpīgi jāizvērtē visi darbi (amati, profesijas) un jāizvēlas optimālākā padarītā darba uzskaites forma, ar mērķi organizēt darba procesu tā, lai ieinteresētu visus darbiniekus strādāt operatīvi un kvalitatīvi. Ikvienu darba patēriņu, neatkarīgi no darbības sfēras var izmērīt vai nu darba laika vienībās (minūtēs, stundās, dienās) vai arī ar izgatavotās produkcijas (paveiktā darba) daudzumu.

Viens no salīdzinoši biežāk uzdotajiem jautājumiem dažādās auditorijās par darba tiesiskajām attiecībām ir par to, vai darbiniekam drīkst uzdot veikt papildu darbu, un kuros gadījumos par to pienākas papildu samaksa.

Uzņēmējdarbības pamatnosacījums ir risks, kas rada iespējas, – jebkurš sekmīgs uzņēmējs nopietni riskē un uzņemas par to atbildību. Veiksmīga šo risku vadība nozīmē samazināt līdz minimumam iespējamos riskus un paaugstināt līdz maksimumam iespēju īstenošanos.

Kopš Latviju un pasauli ir pāršalkusi ekonomiskā dižķibele, notikumu un uzmanības krustugunīs ir nonācis darba devējs un viņa prioritātes kā izdzīvot, kā noturēt un atrast klientus, kā samazināt izmaksas, noturēt pozitīvu naudas plūsmu un saglabāt vismaz daļu esošo darba vietu.

Darba laika uzskaites jautājumus reglamentē Darba likums (DL). Darba devēja pienākums ir precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas (DL 137. pants).