Nodokļu administrācijas kompetencē ietilpst nodokļu kontroles pasākumu veikšana saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Attiecībā uz nodokļu administrācijai iesniegto nodokļu deklarāciju un pārskatu kontroli tiek veikts nodokļu audits un datu atbilstības pārbaudes. Muitas iestāžu administrēto nodokļu maksājumu kontrole tiek pakļauta vispārējai nodokļu kontroles kārtībai, kas noteikta nacionālajos normatīvajos aktos, un konkrēti likumā Par nodokļiem un nodevām (likums par NN), taču sakarā ar to, ka galvenie muitas lietas regulējošie normatīvie akti ir tieši piemērojamās Eiropas regulas, tad, veicot nodokļu kontroles pasākumus, par muitas nodokļu nomaksas kontroli piemērojami regulu nosacījumi. Šajā publikācijā tiks aplūkoti atsevišķi īpaši noteikumi attiecībā uz pēcmuitošanas pārbaužu veikšanu saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem nodokļu audita vai datu atbilstības pārbaudes ietvaros.

Ārvalstu sabiedrības nereti izvēlas uzsākt saimniecisko darbību Latvijā ar pārstāvja vai tirdzniecības aģenta starpniecību, piemēram, pilnvarojot pārstāvi to vārdā slēgt preču piegādes līgumus, nomaksāt nodokļus un izpildīt citas saistības. Tomēr sastopami arī gadījumi, kad ārvalsts sabiedrības pārstāvis tās vārdā neoficiāli vienojas par līgumu noteikumiem un saņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem bez nodokļu nomaksas Latvijā. Lai gan abos gadījumos ārvalsts sabiedrībai veidojas pastāvīgā pārstāvniecība (PP) Latvijā, par kuras gūto ienākumu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), nepastāvot īpašiem pretizvairīšanās pasākumiem, ārvalsts sabiedrības nereti spēj paslēpties aiz ārzonu vai citu jurisdikciju priekškara. Likuma Par nodokļiem un nodevām (Likums) jaunie noteikumi šo situāciju daļēji risina, paredzot īpašu pretizvairīšanās normu attiecībā uz ārvalstu sabiedrību pārstāvjiem Latvijā.

Iestāde apmaksā augstākās izglītības maksu darbiniekam ar nosacījumu - ja viņš nostrādā pie mums 5 gadus pēc studiju beigšanas, atmaksāt neko nevajadzēs. Procentu maksājumi par aizdevumu nebija jāmaksā. Darbinieks šobrīd turpina strādāt iestādē. Lūgums rast atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) pēc kādiem normatīvajiem aktiem un kādi nodokļi paredzēti ieturēt šādam darījumam? 2) kā to atspoguļot grāmatvedībā?

Labdien! Jautājums ir par dabas resursu nodokli (DRN). Ja mēs no Eiropas Savienības(ES) iepērkam preces un, neizpakojot, tās pašas preces tūlīt atkal pārdodam uz ES. Nekāds iepakojums Latvijā nepaliek. Mums taču DRN nav jāmaksā? Vai tomēr ir? Paldies!

Paātrināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksa, retākas nodokļu inspektora vizītes, uzņēmumam piesaistīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultants un savlaicīga informēšana par nenomaksātu nodokļu riskiem ir tikai daļa no privilēģijām, ko sniedz dalība valsts padziļinātās sadarbības programmā jeb tā sauktais baltais saraksts.

2012.gada 21.jūnijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas stāsies spēkā 26.jūlijā (bet daļa no tiem piemērojama ar 2013.gada 1.janvāri). Galvenie jaunumi īsumā aprakstīti zemāk:

Latvijā reģistrēta sabiedrība (SIA), kas nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, sniedz Izraēlas kompānijai mārketinga konsultāciju pakalpojumus (tirgus izpēte utt.). SIA izraksta rēķinus Izraēlas kompānijai par pakalpojumiem. Izraēlas kompānija no katra maksājuma Latvijas kompānijai maksā nodokli 25% no summas savā valstī. Sakiet, lūdzu, vai iespējams Latvijā šo naudu atmaksāt? Kur var izlasīt par konkrētu situāciju, lai uzzinātu, kādi vēl nodokļi var būt šajā situācijā?

Š.g. 25.aprīlī spēkā stājas grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām (pieņemti Saeimā š.g. 22.martā), saskaņā ar kuriem likums ir papildināts ar jaunu normu - padziļinātās sadarbības programma:

Labdien! Uzņēmumam pieder teritorijas laukumi un ceļi, teritorijas nožogojums (metāla trubas ar žogu), teritorijas apgaismojums (laternas teritorijā ), aukstumapgādes tīkli, siltumtrase teritorijā, tvaika un kondensēta vadi, gāzes pievadi uzņēmuma teritorijā, ūdenstornis, artēziskā aka. Jautājums - vai par šīm inženierbūvēm ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN)? Vai tās ir kaut kur jāreģistrē?

Kā zināms, 2011. gada 15. decembrī ir stājies spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, saskaņā ar kuru lielai Latvijas iedzīvotāju daļai no 2012. gada 1. marta līdz 2012. gada 1. jūnijam ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija jeb tā saucamā sākumdeklarācija. Par to, kam sākumdeklarācija ir jāiesniedz un kāda informācijas tajā ir jāatspoguļo, ir runāts un rakstīts pietiekami daudz. Taču saistībā ar sākumdeklarācijas ieviešanu daudziem rodas vēl daži svarīgi un pamatoti jautājumi, proti, kādas būs sekas šo deklarāciju iesniedzējiem?

Mūsdienu globalizācijas apstākļos uzņēmējs izvērtē, kā līdzdarboties ārvalstīs: ar vietējo (atkarīgo vai neatkarīgo) pārstāvi, pārdošanu interneta mājas lapā, dibinot filiāli vai meitas sabiedrību. Katram no šiem veidiem ir savas priekšrocības un ierobežojumi. Pieņemot, ka uzņēmēja bizness plaukst, tiek dibināts ārvalstu meitas uzņēmums. Par šo uzņēmēju var būt Latvijas uzņēmējs, kas reģistrējis meitas uzņēmumu ārvalstīs, vai arī ārvalstu uzņēmējs, kas reģistrējis meitas uzņēmumu Latvijā.

2011. gada 13. oktobrī savā pēdējā sēdē 10. Saeima galīgajā lasījumā akceptēja izmaiņas likumā Par nodokļiem un nodevām (Likums), kas paredz būtiskas izmaiņas nodokļu sodu sistēmā un nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas kārtībā. Lai arī pieņemtie grozījumi Likuma 24. pantā stāsies spēkā tikai 2012. gada 1. jūlijā (Likuma Pārejas noteikumu 138. punkts), tomēr vēlams ar tiem iepazīties savlaicīgi un apzināt atšķirības pašreizējā un jaunajā regulējumā.

Tuvojoties gada noslēgumam, arvien biežāk gan politiķu, gan nevalstisko organizāciju, gan arī pašvaldības ierēdņu retorikā tiek pieminēti ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) saistīti jautājumi. Citu starpā tiek aktualizēts arī jautājums par kadastrālo vērtību pārmērīgo ietekmi uz nodokļu maksātājiem aprēķinātā NĪN apmēru. Tādēļ atsevišķas pašvaldības (Jūrmala, Mārupe) pamatoti ceļ trauksmi par nesamērīgi lieliem nodokļu maksājumu rēķiniem. Spriedzi sabiedrībā nosaka arī fakts, ka NĪN pieaug, neskatoties uz to, ka nekustamā īpašuma tirgus vērtība pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami samazinājusies. Diemžēl jāsecina, ka uz NĪN maksājuma aprēķināšanu lielā mērā ir attiecināms teiciens, ka lietas ne vienmēr ir tādas, kā tās izskatās.

Bieži vien sabiedrības slēdz uzņēmuma līgumu ar fiziskajām personām. Tādēļ, lai būtu saprotams, vai šāda līguma forma ir izvēlēta pareizi un kā šādā situācijā ieturēt nodokļus, būtisks ir nosacījums, vai uzņēmuma līgums tiek slēgts ar fizisku personu, kura ir reģistrējusies vai kura nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja - nodokļu maksātāja. Turpmāk tiks aplūkots katrs no šiem gadījumiem atsevišķi.

Šā gada 12. maijā Valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīts likumprojekts Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Rezultātā citu nozīmīgu grozījumu starpā ir paredzētas izmaiņas arī 14. pantā attiecībā uz nodokļa maksātāja statusa noteikšanu pastāvīgās pārstāvniecības gadījumā. Izmaiņas skaidrotas ar to, ka nodokļu administrācija aizvien biežāk nodokļu pārbaudes laikā iegūst informāciju par nerezidentiem, kas veic saimniecisko vai komercdarbību Latvijas Republikā, nereģistrējoties kā ārvalstu filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība.