Šajā rakstā tiks apskatīta dabas resursu nodokļa (DRN vai nodoklis) piemērošana iepakojumam un videi kaitīgām precēm, kas gan ir tikai daļa no DRN objektu grupām. Tomēr jautājumi par nodokļa piemērošanu šīm objektu grupām parasti ir visvairāk uzdotie.

Darba devēji darbiniekiem papildu darba algai var piešķirt arī dažādus labumus – piemēram, organizēt darbinieku ēdināšanu, iekārtojot birojos virtuves telpu vai pasūtot ēdienus uz darba vietu, segt kādus darbinieka izdevumus, kas viennozīmīgi ir personificējami un veido darbinieka papildu labumu, piemēram, apmaksājot darbinieka dzīvokļa komunālos maksājumus, kā arī šogad aktualitāti guvušo labumu - iespēju lietot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgajām vajadzībām, u.c. labumus. Savukārt izdevumi par tēju, kafiju u.tml., kurus ir pieejams lietot darbiniekiem, praksē gadījumos, ja sabiedrības (uzņēmuma) darbības specifika saistīta ar klientu pieņemšanu un t.ml., iegādājas no reprezentācijai atvēlētiem līdzekļiem. Tādējādi darba devējiem rodas izdevumi, kurus ir svarīgi īpaši izvērtēt un dokumentēt, vadoties no nodokļu aplikšanas viedokļa.

Izvērtējot darbinieku un ar tiem saistītās administratīvās izmaksas un ņemot vērā biznesa īpatnības, kā alternatīvu var izskatīt darbinieku nomu. Darbinieku nomu mēdz izmanto arī uzņēmumu grupas uzņēmumi, nodarbinot darbiniekus grupas ietvaros.

No 01.07.2010. saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" ir būtiski mainīta dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa kompensēšanas kārtība lauksaimniekiem. Ja līdz šim atskaites periods, par kuru rēķināja akcīzes nodokļa atbrīvojumu lauksaimniekiem, sakrita ar kalendāro gadu, tad tagad tas ir aizstāts ar saimniecisko gadu, kas ir noteikts no 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam.

Šī raksta mērķis ir aplūkot pašreiz Latvijas Republikas (LR) normatīvajos aktos noteikto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtību, jo sūdzību izskatīšana ir viens no nodokļu administrēšanas rezultātiem, kā arī informēt par nodokļu maksātāju biežāk pieļautajām kļūdām, kas rada nodokļu uzrēķinu sekas.

01.12.2009. Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas stāsies spēkā ar 01.01.2010. Minētie grozījumi plašu rezonansi ieguva jau to izstrādes un apspriešanas stadijā, un tie ne tikai paaugstina un nosaka diferenciētas nodokļa likmes ar nodokli apliekamiem objektiem, bet arī paplašina nodokļa bāzi, iekļaujot tajā līdz šim ar nodokli neapliekamus objektus. Šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz būtiskākajām izmaiņām un praktiskiem jautājumiem, ar kuriem nodokļu maksātāji var saskarties nākamajā taksācijas gadā.

Turpinām 17. septembrī aizsākto rakstu sēriju “Kā pareizi aprēķināt priekšnodokli”. Iepriekšējā rakstā lasītājs tika iepazīstināts ar pašu priekšnodokļa jēdzienu un iespējamajiem tā ″rašanās″ gadījumiem un tā atskaitīšanu no budžetā maksājamās nodokļa summas. Šajā rakstā centīšos paskaidrot, kādas varētu būt citas situācijas atsevišķiem piemēriem, kas varētu ietekmēt iespējamo priekšnodokļa atskaitīšanu; runāsim par darījuma brīdi, rēķina izrakstīšanu, kas ir svarīgi, lai varētu noteikt priekšnodokļa atskaitīšanas brīdi un nodokļa maksāšanas brīdi valsts budžetā.

2010.gads sāksies ar vērienīgām izmaiņām Latvijas nodokļu politikā, kas skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Tālāk tiks apskatīti svarīgākie jaunumi nodokļu sfērā, kas tika pieņemti kopā ar 2010.gada budžetu.

Saeimā izskatīšanai iesniegti nodokļu likumu grozījumu projekti. Tai skaitā būtiski grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likums). Paredzēts ne tikai ieviest tā saucamo kapitāla nodokli, bet samazināt arī citus ar nodokli neapliekamos ienākumus, tādējādi arī darba devējam samazinās iespēja izmaksāt vai sniegt kādu ar algas nodokli neapliekamu labumu. Viss liecina par to, ka no algas būs jāmaksā lielāks nodoklis arī tad, ja netiks mainīta nodokļa likme. Ministru kabinets (MK) jau 23. oktobrī ir izdevis vairākus noteikumus, kuru spēkā stāšanās paredzēta ar 2010. gada 1. janvāri, un kuri ietekmēs arī tos, kuru vienīgais ienākums ir ienākums no algota darba:

Pašreizējos apstākļos, kad uzņēmumiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, nodokļu maksājumi bieži vien izrādās par nepārvaramu šķērsli. Uzņēmēji izvēlas samaksāt darbiniekiem algas vai piegādātājiem par saņemto preci, bet atliek nodokļu maksājumus uz nenoteiktu laiku vai arī samaksā tikai daļu no aprēķinātajiem nodokļiem.

Šobrīd, kad ekonomiskā krīze Latvijā vēl negrib atkāpties un ir nedrošība par nākotnes attīstības iespējām, uzņēmējs, pirms ieguldīt savā rīcībā esošos, lielākoties, ierobežotos līdzekļus, iespējams, tos ieguldīs ārpus Latvijas, ja Latvijas nodokļu likumdošana nebūs konkurētspējīga ar citu valstu nodokļu likumdošanu. Vai Latvijas valdība laikā, kad valsts augšupejas veicināšanai ir nepieciešams katrs samaksātais santīms, dara pietiekoši, lai veicinātu uzņēmumu rašanos un attīstību Latvijā? Vai haoss Latvijas biznesa vidē un neprognozējamā nodokļu likumdošana neveicina ieguldījumu aizplūšanu uz kaimiņvalstīm? Uzņēmēju vidū ir parādījusies tendence dibināt uzņēmumus Igaunijā vai Lietuvā un nevis Latvijā. Šajā rakstā apskatīsim iemeslus, kāpēc tas tiek darīts.

Neskatoties uz to, ka grozījumi Gadu pārskata likumā, kas nosaka obligātās prasības atliktā nodokļa aprēķināšanā, pieņemti 2005. gada 26. maijā, joprojām gada pārskatu sagatavošanas periodā tiek saņemti daudz jautājumu, kas saistīti ar tā aprēķināšanu. Runājot par terminu – atliktais nodoklis –, neviens nav uzdevis jautājumu: uz kuru nodokli tas īsti attiecas? Tomēr, kad sākam runāt par uzņēmumu ienākuma nodokli un atlikto nodokli, neskaidrību ir daudz.

Šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz aktuālākajiem nodokļu jautājumiem, ar kuriem saskaras gan fiziskās personas, kuras strādā un gūst ienākumu no algota darba ārvalstīs, gan uzņēmēji jeb Latvijas sabiedrības, kuras nosūta savus darbiniekus darbam ārvalstīs.