Uzņēmuma darbinieks ir devies darījumu pusdienās ar klientu. Grāmatvedībā tiek iesniegts čeks un iesniegums ar lūgumu kompensēt reprezentācijas izdevumus. Kā rīkoties, ja čekā ir uzrādīti alkoholiskie dzērieni? Vai par šo izdevumu pozīciju drīkst atskaitīt priekšnodokli Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 100.panta 1.daļā norādītajā kārtībā?

No Eiropas Savienībā (ES) nereģistrētas personas ir saņemts pakalpojums, kas saistīts ar preču eksportu uz trešajām valstīm (komisijas maksa). Kā tas jāparāda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā? Vai PVN ir jārēķina reversā un jānorāda deklarācijas 54. un 63.rindā?

Meitas kompānija (Latvijas rezidents) no 1997.gada 100% pieder mātes kompānijai (Latvijas rezidents). Taksācijas periods abām kompānijām sakrīt. 2013.gada jūlijā uzsākts meitas kompānijas likvidācijas process. Uzņēmuma likvidācijas pabeigšana un izslēgšana no komercreģistra paredzēta 2014.gadā. 2013.finanšu gadā meitas kompānijai ir prognozējama peļņa, savukārt mātes kompānijai – zaudējumi. Jautājumi: 1. Vai, pamatojoties uz likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 14.1pantu mātes uzņēmums drīkst pārnest savus zaudējumus (meitas uzņēmuma 2013.gada peļņas apmērā) uz likvidējamo meitas uzņēmumu? 2. Vai 2014.gadā nav plānotas izmaiņas likumā par UIN tieši par zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā?

Ar Lietuvas uzņēmumu (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nemaksātāju) ir noslēgts līgums par pakalpojumu sniegšanu Latvijā - dzīvojamās daudzdzīvokļu mājas ārdurvju piegādi un montāžu. Samaksa ir veikta avansā – novembrī. Tā kā šie darbi attiecas uz neapliekamiem apsaimniekošanas pakalpojumiem, domāju, ka mums jāaprēķina PVN, bet priekšnodoklī to likt nedrīkst. Kā šāds darījums jāatspoguļo PVN deklarācijā un kurš pielikums jāaizpilda? Vai varbūt vispār darījums PVN deklarācijā nav jānorāda?

Raksta tēma izvēlēta saistībā ar lasītāja uzdoto jautājumu par nosakāmo vērtību preču paraugiem (par preču paraugiem konkrētajā gadījumā samaksa netiek saņemta) un kompensācijas sūtījumiem (gadījumos, ja transportēšanas laikā prece tiek bojāta), kurus plānots sūtīt ārpus Eiropas Savienības (ES) - uz trešajām valstīm, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu attiecīgajai situācijai. Minētais jautājums varētu būt aktuāls gan ražotājiem, gan tirgotājiem, tādēļ rakstā tiks apskatīti dažādi nodokļu aspekti un analizētas muitas prasības attiecībā uz nosūtāmo/saņemamo paraugu vērtību.

Ņemot vērā portālā iFinanses.lv izvērsušos diskusiju pie Maijas Grebenko publikācijas Kā maksāt auto nodokli par līzingā iegādātu mašīnu? par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) piemērošanu nomātajiem transportlīdzekļiem gadījumā, ja šis transportlīdzeklis nav reģistrēts uzņēmuma turējumā Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), ir lūgts skaidrojums Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Turpinājumā publicējam VID skaidrojumu.

2012.gada decembrī SIA A saskaņā ar priekšapmaksas rēķinu samaksāja avansu par preci SIA B un priekšapmaksas rēķinā norādīto pievienotās vērtības nodokli (PVN) atskaitīja kā priekšnodokli. Prece bija jāsaņem 2013.gada janvārī, taču piegāde nenotika. 2013.gada februārī SIA B tika pasludināta maksātnespēja. SIA A no SIA B nesaņems ne preci, ne avansa atmaksu, un SIA B pārskaitītā avansa summa būs jānoraksta zaudējumos. Vai šajā gadījumā SIA A būs jāveic priekšnodokļa korekcija?

Sakiet, lūdzu, ja Latvijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) no Uzbekistānas ievestu cilvēkus, kas strādātu Latvijas SIA kā darba ņēmēji, kādi nodokļi mums būtu jāmaksā par viņiem? Vai neapliekamais minimums arī attiecas? Kas tās par 183 dienas gada laikā? Paldies!

01.01.2013. spēkā stājās likuma Par nodokļiem un nodevām (likums par NN) 15.2 pants Nodokļu maksātāja pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām, kura 1.daļa nosaka, kaprasība pamatot darījuma (cenas) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) attiecas uz likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) minētajiem nodokļu maksātājiem — rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuri veic darījumus ar šī panta 1.daļas 1.-5. apakšpunktos uzskaitītajām saistītajām personām. Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs šajos apakšpunktos nav minēts, tāpēc - kā rīkoties, ja darījums tiek veikts star UIN un MUN maksātāju? Vai šādā darījumā piemērot tirgus cenu ir obligāti?

Kurā brīdī eksporta darījumi būtu jānorāda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitē - brīdī, kad ir izrakstīts rēķins un saņemta tā apmaksa (priekšapmaksa 100% apmērā), vai brīdī, kad tiek sagatavota pavadzīme un veikts sūtījums? Starp šiem gadījumiem var būt laika nobīde līdz pat 2 mēnešiem.

Mēs nodarbojamies ar viesnīcas pakalpojumu sniegšanu. Sakiet, lūdzu, vai iegādātā kafija, cukurs, tēja, cepumi, kas tiek nolikti viesnīcas numuriņos, ir uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem? Vai varbūt tos var norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos?

Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām (likums par NN) 14.panta 2.daļu, kas bija spēkā līdz 10.01.2013., viens no nosacījumiem, lai uzskatītu fizisku personu par rezidentu, bija šīs personas pastāvīgā dzīves vieta Latvijā. Pēc 10.01.2013. šis nosacījums tika mainīts un aizstāts ar personas deklarēto dzīves vietu Latvijā. Vai saskaņā ar augstāk minētajām izmaiņām fiziska persona - nerezidents ir uzskatāms par rezidentu Latvijā, ja:

Cedents - fiziska persona, cesionārs - juridiska persona, un cedents un cesionārs ir saistītas personas. Līguma priekšmets - cedents cedē savas prasījuma tiesības, kas viņam radušās tiesvedības rezultātā, t.i., saskaņā ar tiesas lēmumu viņš kā atbildētājs ir atzīts par nevainīgu, un tiesa ir lēmusi no prasītāja piedzīt par labu atbildētājam viņa radušos ar tiesas procesu saistītos juridiskos izdevumus. Jautājums: vai cedentam izmaksātā summa, pamatojoties uz cesijas līgumu, ir uzskatāma par ienākumu, no kura ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)?

Mūsu uzņēmums darbojas mežizstrādes, kokmateriālu tirdzības un kokvedēju transporta pakalpojumu sniegšanā, un mums ir radusies neskaidrība pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Mūsu uzņēmums sniedz kokvedēja pakalpojumu Latvijā reģistrētam PVN maksātājam - vedam viņa kokus uz Lietuvu. Rēķinu izrakstām Latvijā reģistrētajam uzņēmumam. Kurš PVN likuma pants nosaka PVN piemērošanas kārtību?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) plāno ievest preces no Ķīnas. Kā notiks norēķināšanās par pievienotās vērtības nodokli (PVN)? Vai pastāv iespēja nemaksāt PVN muitā? Preces būs nepieciešamas saimnieciskās darbības nodrošināšanai – tās SIA tirgos tālāk veikaliem. Summas būs lielas – Ls 300 000 un vairāk. Un vēl jautājums – sakiet, lūdzu, kā piemērot PVN precei, ko saņem no Ķīnas pa pastu un ko arī izmantos saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ja summas ir nelielas (Ls 30–50)?