Pēc L.Puriņas raksta Nodokļu piemērošana fiziskās personas ienākumam no sava īpašuma nomas (iFinanses.lv, 26.11.2012.) publicēšanas iFinanses.lv redakcijā saņēmām jautājumus par to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes piemērošanu personīgā īpašuma iznomāšanai skaidro atšķirīgi. Tādēļ vaicājām VID lasītāja jautājumu: Ja fiziskā persona nereģistrē saimniecisko darbību, tad juridiskā persona, izmaksājot ienākumu, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 25 % apmērā, bet, ja reģistrēta darbība, tad 10% apmērā? Kā īsti ir – kuros gadījumos jāietur 10% IIN?

Fiziskā persona, iznomājot savu kustamo vai nekustamo mantu, gūst ienākumu un tai ir jāievēro normatīvo aktu prasības attiecībā uz šo ienākumu aplikšanu ar nodokļiem. Fiziskās personas ienākums parasti ir saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, tāpēc rūpīgi jāiepazīstas ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) normām. Arī juridiskajām personām, kuras no fiziskajām personām nomā kustamo vai nekustamo mantu, ir jāzina, kuros gadījumos pirms fiziskās personas ienākuma izmaksas nodoklis ir ieturams.

Sveicināti! Vai mikrouzņēmuma īpašnieks var maksāt papildu sociālo nodokli par saviem darbiniekiem un kādā apmērā?

Vai darbinieks var iznomāt darba devējam personīgo auto un par šo darījumu aprēķināt un samaksāt fiksēto ienākuma nodokli, jo ir arī pašnodarbinātā persona?

Šogad saimnieciskās darbības veicējiem iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas par 2011.gadu iesniegšanas termiņš ir no 01.03.2012. līdz 01.06.2012. Tomēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu aprēķins jāiesniedz līdz 1.aprīlīm, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 388 Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību (MK noteikumi Nr.388) 2.punktā. Līdz ar to, lai ievērotu normatīvo aktu prasības, nodokļu maksātājam tomēr deklarācijas sastādīšanas pēdējā diena ir 01.04.2012., lai izmantotu deklarācijas datus IIN avansa aprēķinam un šo aprēķinu iesniegtu termiņā.

Ar 2012. gada 1. janvāri ienākumam no kapitāla tiek pielīdzināts ienākums no kustamā un nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas, tajā skaitā īres (nomas) tiesību pārdošanas, kā arī maksājumi par dabas resursu izmantošanu. Iznomātājam vai izīrētājam tādējādi ir dota izvēles tiesība nereģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ja tas ir vienīgais, pasīvas saimnieciskās darbības rezultātā gūtais ienākums, un ja ar šo saimniecisko darbību saistītie izdevumi ir nebūtiski. Ienākumam no nomas vai īres ienākumam tādējādi tiek piemērota samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme (10%) bez tiesībām atskaitīt ar īri vai nomu saistītos izdevumus. Jautājums ir par ienākumiem no telpu iznomāšanas / izīrēšanas pēc šiem grozījumiem – ko darīt tiem, kas ir reģistrējuši savu saimniecisko darbību un veic ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, un maksā 25% no ienākuma? Vai katrs turpmāk var izvēlēties – maksāt 25% vai 10%?

Ienākums no īpašuma, piemēram, īpašuma iznomāšanas, ja netiek veikta aktīva saimnieciskā darbība un netiek atzīti saimnieciskās darbības izdevumi, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par attiecīgo nekustamo īpašumu, tiek pielīdzināts ienākumam no kapitāla un aplikts ar nodokli pēc 10% likmes. Nodokļa maksātājs, kurš gūst minētos ienākumus var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs (likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN)11. panta 12. daļa un 15. panta 7. daļa). Uzņēmuma īpašnieks 1 istabu no sava dzīvokļa grib nomāt ofisa vajadzībām. Vai šajā gadījumā var piemērot minēto likuma par IIN pantu?

Labdien! Lūdzu sniegt paskaidrojumu šādā jautājumā: kā pareizi aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par ienākumiem no dzīvokļu pārdošanas gadījumā, kad dzīvokļu īpašnieks – fiziska persona, veic saimniecisko darbību, saistītu ar daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu, un ēku nolietojums nodokļiem iekļauts saimnieciskās darbības izdevumos? Pārdošanas objekts – dzīvoklis personai piederošā daudzdzīvokļu mājā, ko šī persona apsaimnieko (denacionalizēts īpašums).

Š.g. 22. septembrī Saeima pieņēmusi kārtējos grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN). Līdzās citiem būtiskiem papildinājumiem ir veikti arī grozījumi, kas vērsti uz nereģistrētas saimnieciskās darbības samazināšanu, par to vairāk lasiet šajā publikācijā.

Tās fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, piemēro īpašu kārtību attiecībā uz vieglo automašīnu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Turklāt individuālie komersanti grāmatvedību var kārtot pēc divkāršā ieraksta principa, un fiziskās personas var būt arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Saprast visas šīs normas un piemērot pareizi nodokļu režīmu ir sarežģīti.

Vienkāršā ieraksta grāmatvedības kārtotājiem, uzskaitot savas saimnieciskās darbības izmaksas, ir jāievēro likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN vai likums), kā arī citu normatīvo aktu prasības. Likuma par IIN 11. panta 3. daļa un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normu piemērošanas kārtība (MK noteikumi Nr. 899) nosaka summas, kuras IIN maksātājiem ir ietveramas izdevumos. Tomēr tas nenozīmē, ka izdevumos drīkst iekļaut tikai likumā un noteikumos minētās summas, jo MK noteikumu Nr. 899 78.9. apakšpunkts paredz, ka izdevumos drīkst iekļaut arī citas izdevumu summas, kas ir veiktas un ir nepieciešamas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Kā jau katru gadu, katram uzņēmumam vai fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir jāsastāda ienākumu deklarācija. Juridiskās personas sastāda uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju, bet fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji (SDV), individuālais komersants (IK), zemnieku saimniecības (Z/S), zvejnieku saimniecības (Zv/S), individuālais uzņēmums (IU) - sastāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) gada deklarāciju.

Šis raksts ir veltīts autoratlīdzības saņēmēja pienākumiem maksāt nodokļus no autoratlīdzības ienākuma, kā arī ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Raksts attiecas uz: autoratlīdzības saņēmējiem, kuri nav darba attiecībās; autoratlīdzības saņēmējiem, kuri nav darba attiecībās ar autoratlīdzības izmaksātāju, bet kuriem ir darba attiecības ar citām personām.

Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos, kad komercsabiedrībām arvien aktīvāk jāizvērtē restrukturizācijas un optimizācijas iespējas, rodas pastiprināta interese par nodokļu maksāšanu pašnodarbinātās personas statusā. Tādējādi ir iespēja samazināt kopējo nodokļu slogu, kas saistīts ar darba samaksu un vienlaicīgi aizstāt darba statusā veikto darbu ar ārpakalpojumiem. Arī zaudējot darbu vienkāršākais, ātrākais un lētākais veids, kā kļūt ekonomiski neatkarīgam no darba devēja, ir kļūt par pašnodarbinātu personu. Turklāt pašnodarbināta persona, kas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, saņem daļēji tādas pašas sociālās garantijas kā darbinieks, kas strādā pie darba devēja, piemēram, slimības pabalstu, maternitātes pabalstu, bērna kopšanas pabalstu. Tomēr jāatzīmē, ka pašnodarbinātā persona nebūs apdrošināta bezdarba gadījumā.