Tēma: kreditors
Vai novēlota samaksa atceļ pirkuma līguma izpildi?
Vai novēlota pirkuma līguma samaksa pati par sevi ir pietiekama, lai nokavējuma sekas tiktu uzskatītas par novērstām? Vai novēlota samaksa var saglabāt pirkuma līguma izpildi, ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs tajā nav ieinteresēts? Analizējam Senāta spriedumu, kurā sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.
•
21.04.2026
Kā piedzīt parādu, ja parādnieka konts ir ārvalstu bankā
Ar ko jārēķinās, ja parādniekam ir norēķinu konts ārvalsts kredītiestādē? Vai kreditors var uzsākt parāda piedziņu arī pārrobežu lietā? Vai Latvijas zvērināts tiesu izpildītājs var piedzīt parādu no ārvalsts bankās reģistrētiem kontiem?
•
16.04.2026
Kopīpašuma sadale slēgtā izsolē
Ja kopīpašnieki nespēj vienoties par kopīpašuma sadali, atbilstoši Civilprocesa likumam šo jautājumu izšķir tiesas ceļā. Galējais risinājums šādos gadījumos ir nekustamā īpašuma sadale slēgtā izsolē. Tas ir jauns izsoles veids, kas likumā noteikts nesen. Kāda ir slēgtās izsoles rīkošanas un norises kārtība? Skaidrojam!
•
26.02.2026
Vai parādnieks jāinformē par parāda cedēšanu?
Prasījuma cedēšana jeb prasījuma tiesību nodošana citai personai Latvijā ir izplatīta prakse. Kreditors noslēdz līgumu ar trešo personu un nodod savas prasījuma tiesības, neprasot parādnieka piekrišanu. Tas rada jautājumu – kāda ir cesijas paziņošanas kārtība un vai parādnieks var palikt neinformēts?
•
17.02.2026
Kas mainās mantojuma tiesībās
Mantošana, tostarp saistību mantošana, bieži ir juridiski sarežģīts process, kas rada daudz jautājumu gan mantiniekiem, gan kreditoriem. Jaunā mantojuma tiesību reforma, kas stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī, ietver vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Kādas tās ir? Skaidrojam!
•
29.12.2025
Parādnieks var izvēlēties, kurus parādus maksāt
Senāta spriedums lietā SKC-5/2025 nostiprina principu, ka parādnieka izteiktā griba par konkrētu parāda daļu apmaksāšanu vai neapmaksāšanu ir juridiski saistoša kreditoram. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad parādnieks maksājuma uzdevumā norāda konkrētas rēķina pozīcijas, kuras viņš apmaksā vai neapmaksā, kreditors nevar patvaļīgi novirzīt šos maksājumus uz citām parāda pozīcijām. Spriedums skaidro Civillikuma 1844.panta piemērošanu un iezīmē būtisku precedentu parādnieka gribas vērtēšanā.
•
18.08.2025
Senāts vērtē “ātro kredītu” ņēmēju atbildību
2025.gada 20.jūnijā apmierināts ģenerālprokurora protests par Rīgas pilsētas tiesas 2025.gada 21.janvāra lēmumu maksātnespējas lietā kādai fiziskai personai nepiemērot saistību dzēšanas procedūru. Līdz ar to tiesas lēmums atcelts ģenerālprokurora protestā norādītajā daļā, un lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā, informē Senāts.
•
30.06.2025
Ar ko jārēķinās kreditoram rekvizītu maiņas gadījumā
Uzņēmējdarbības vidē nereti rodas situācijas, kad uzņēmumam nepieciešams veikt izmaiņas reģistrācijas datos, piemēram, nosaukumā vai adresē. Lai gan rekvizītu maiņas iemesli var būt dažādi, no juridiskā viedokļa būtiski ir laikus izvērtēt, kā izmaiņas ietekmēs esošās līgumiskās saistības un tiesiskos procesus. Ar ko jārēķinās, ja mainās juridiskās personas rekvizīti – nosaukums un reģistrācijas numurs? Kad jāsagatavo līguma grozījumi, bet kad līgums jāpārslēdz? Kā rīkoties, lai nezaudētu piedzīto parādu?
•
03.06.2025
Komercķīlu varēs reģistrēt vienkāršāk
Komercķīlas likumā sagatavoti grozījumi, paredzot, ka vairs nebūs prasības komercķīlas reģistrācijas pieteikumam pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums, ja komercķīlas līgums ietver būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību. Kas mainīsies un kāpēc izmaiņas nepieciešamas?
•
29.04.2025
Tiesas brīdinājums par parādu no 2025.gada 1.aprīļa ir spēkā bez paraksta par tā saņemšanu
Tiesas brīdinājums par parādu piedziņu ir derīgs bez paraksta par tā saņemšanu, to paredz grozījumi Civilprocesa likumā, kas ir spēkā no 2025.gada 1.aprīļa. Jaunā kārtība motivēs parādniekus ātrāk risināt savas parādsaistības, tādējādi izvairoties no tiesvedības procesiem nākotnē un turpmāka parādu apjoma pieauguma, informē Tieslietu ministrija.
•
25.04.2025
Līguma robus interpretē tiesa
Slēdzot darījumus, katra puse vēlas, lai to rezultāts apmierinātu abas puses. Lai gan vairākkārt atgādināts un brīdināts par nepieciešamību rūpīgi un atbildīgi veikt darījumu dokumentu sagatavošanu un analīzi pirms līguma noslēgšanas, tomēr praksē joprojām ir gadījumi, ka līguma slēdzēji nepievērš pietiekamu uzmanību līguma saturam.
•
08.04.2025
Galvojuma līgums: būtība, riski, prakse
Galvojums ir efektīvs tiesību pastiprināšanas līdzeklis, ar kuru kreditors var aizsargāties pret parādnieka iespējamām grūtībām īstenot saistību izpildi. Kādos gadījumos šāds līgums tiek prasīts, ko tajā rakstīt, kādi riski var būt to slēdzot un, kādu drošību sniedz galvojuma līgums – šie jautājumi apskatīti publikācijā.
•
19.03.2025
Vai var atlaist grūtnieci, ja uzņēmumam pieteikta maksātnespēja?
Uzņēmumam iesniegts maksātnespējas pieteikums. Šajā periodā uzņēmumā strādā darbiniece-grūtniece, kas atrodas uz darbnespējas lapas. Kā darba devējam jārīkojas attiecībā uz grūtnieci? Vai viņa tiek kādā veidā pasargāta maksātnespējas procesa ietvaros, vai arī par to jāparūpējas darba devējam?
•
13.03.2025
Soda par nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu pret akciju sabiedrību (AS) “4Finance”, kas plašāk pazīstama ar zīmoliem “SMScredit.lv”, “Ondo.lv” un “Vivus.lv”, par īstenotu negodīgu komercpraksi – nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu. Sabiedrība datus par patērētāja saistībām saņēmusi tikai no viena no kredītinformācijas birojiem jeb tikai no AS “Crefo birojs”, kas ir pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Sabiedrība patērētājiem izsniegusi aizdevumus, kaut gan tos nedrīkstēja piešķirt, ja būtu zināma informācija par patērētāja visām esošajām saistībām, informē PTAC.
•
14.02.2025
Nodrošinājuma aģents – vienots kreditoru vai ieguldītāju pārstāvis
Lai samazinātu juridiskos riskus un izmaksas kreditoriem un ieguldītājiem un Latvijas uzņēmējiem kļūtu pieejamāks banku (arī ārvalstu banku) un kapitāla tirgu finansējums, Latvijā ieviests nodrošinājuma aģenta institūts. Kā tā ieviešana maina esošo kārtību?
•
17.01.2025
Atbild eksperts
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Irina Rozenšteina
Atbild
Kaspars Oļševskis
Atbild
Kristīne Pulkstene
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
