Tēma: oficiālā e-adrese
Kad dokuments uzskatāms par paziņotu. 2.daļa
Administratīvā akta tiesiskais spēks un tam sekojošais apstrīdēšanas vai pārsūdzības termiņš ir tiešā veidā atkarīgs no oficiālā paziņošanas brīža. Šī iemesla dēļ abām pusēm – gan iestādei, gan juridiskajai vai fiziskajai personai – ir būtiski precīzi zināt, kad dokuments uzskatāms par paziņotu un kā šo faktu iespējams pārbaudīt vai apstrīdēt.
•
30.09.2026
Kad dokuments uzskatāms par paziņotu
Iestādes komunikācija ar privātpersonu nav tikai tehnisks jautājums, bet gan procesuāla darbība ar konkrētām tiesiskām sekām. Ar paziņošanas brīdi administratīvais akts stājas spēkā, un sākas tā apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņš. Tāpēc gan iestādei, gan privātpersonai ir svarīgi precīzi zināt, kad dokuments uzskatāms par paziņotu un kādā mērā šo brīdi var pārbaudīt vai apstrīdēt.
•
23.09.2026
Vai iestāde drīkst mainīt saziņas kanālu? Senāta atziņas
Oficiālā e-adrese kļuvusi par valsts primāro saziņas kanālu ar personām, kurām šāds konts ir aktivizēts. Tomēr personai ir tiesības lūgt izmantot citu saziņas kanālu, ja tā šādu lūgumu īpaši pamato. Praksē rodas jautājums – cik tālu sniedzas šī izvēles brīvība, kā iestādei jārīkojas, saņemot šādu lūgumu, un kā tas ietekmē dokumenta paziņošanas prezumpciju, ja iestāde bez iepriekšēja brīdinājuma atkāpjas no līdz šim iedibinātās saziņas kārtības un paziņošanai izmanto citu saziņas kanālu.
•
15.09.2026
Vai e-adrese ir obligāta saziņā ar valsti?
Valsts un pašvaldību iestādes saziņā ar juridiskām personām vienlaikus mēdz izmantot vairākus komunikācijas kanālus – oficiālo e-adresi, e-pastu un specializētās informācijas sistēmas, piemēram, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai Būvniecības informācijas sistēmu. Tas ne vien patērē laiku, bet arī rada virkni jautājumu. Nav skaidrs, kurš kanāls ir prioritārs, vai dokumentus iestādēm drīkst sūtīt e-pastā un kādos gadījumos e-adreses lietošana ir obligāta.
•
07.07.2026
Nesaņemta atbilde – tiesības prasīt zaudējumu kompensāciju
2026.gada 1.martā stājās spēkā grozījumi Iesniegumu likumā, līdz 10 darbdienām saīsinot termiņu, kas iestādēm atvēlēts atbildēšanai uz iesniegumiem. Skaidrojam, kas mainīsies, kā rīkoties, ja iestāde tomēr neatbild, un vai tādā gadījumā no iestādes iespējams pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu?
•
02.03.2026
Kopīpašuma sadale slēgtā izsolē
Ja kopīpašnieki nespēj vienoties par kopīpašuma sadali, atbilstoši Civilprocesa likumam šo jautājumu izšķir tiesas ceļā. Galējais risinājums šādos gadījumos ir nekustamā īpašuma sadale slēgtā izsolē. Tas ir jauns izsoles veids, kas likumā noteikts nesen. Kāda ir slēgtās izsoles rīkošanas un norises kārtība? Skaidrojam!
•
26.02.2026
Negatīvās ziņas e-dokumentos – praktiski ieteikumi
Negatīvu ziņu nosūtīšana vienmēr ir izaicinājums, kas prasa gan lietišķumu, gan cieņu pret adresātu. Visbiežāk šādas ziņas ir atbildes uz iesniegumiem, sūdzībām vai priekšlikumiem. Dažreiz negatīvas ziņas sūta pats saziņas iniciators. Neatkarīgi no situācijas šāda veida dokumentos katram vārdam un noformējumam ir nozīme, jo dokuments parāda ne tikai lēmumu, bet arī attieksmi.
•
07.11.2025
Kā organizēt efektīvu e-adreses pārvaldību
Kopš e-adrese kļuvusi par obligātu saziņas kanālu juridiskām personām, tās lietošana vairs nav izvēles jautājums. Taču daudziem uzņēmumiem joprojām nav skaidrs, kā to lietot pareizi un kā izvairīties no situācijām, kad svarīgi ziņojumi tiek palaisti garām.
•
22.10.2025
Dzīvesvietas deklarēšanas kārtība būs caurspīdīgāka
Dzīvesvietas deklarēšanas kārtība sagādājusi nepatīkamus pārsteigumus ne vienam vien nekustamā īpašuma īpašniekam. Lai uzlabotu datu precizitāti un mazinātu nesaskaņu iespējamību, Iekšlietu ministrija izstrādājusi grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, paredzot jaunu deklarēšanās kārtību. Skaidrojam, kāda tā būs un vai arī turpmāk deklarēšanās būs iespējama bez īpašnieka piekrišanas.
•
19.09.2025
Mainīti glabāšanas termiņi maksātnespējas uzskaites sistēmā
2025.gada 28.augustā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.761 “Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi”. Tie paredz glabāšanas termiņu maiņu un citas izmaiņas, informē Maksātnespējas kontroles dienests.
•
28.08.2025
No 1.septembra sāk darboties interešu pārstāvju saraksts
Sākot ar 2025.gada 1.septembri darbu sāk interešu pārstāvju saraksts. Visi, kas vēlēsies vai sevi identificē kā interešu pārstāvi, varēs iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistrā, lai dati tiktu iekļauti interešu pārstāvju sarakstā, informē Uzņēmumu reģistrs.
•
27.08.2025
Atbildes kavēšanās gadījumā jāinformē par iesnieguma virzību
Tiesībsarga birojs aicina Valsts digitālās attīstības aģentūru identificēt un novērst tos gadījumos, kad ilgstoši netiek saņemta atbilde uz iestādei nosūtīto iesniegumu. Ja iestādei objektīvi nepieciešams ilgāks laiks atbildes sniegšanai vai lēmuma pieņemšanai, nekā noteikts likumā, tad par situāciju starpatbildē ir jāinformē iesniedzējs, paskaidrojot iemeslus.
•
20.08.2025
Tiesas brīdinājums par parādu no 2025.gada 1.aprīļa ir spēkā bez paraksta par tā saņemšanu
Tiesas brīdinājums par parādu piedziņu ir derīgs bez paraksta par tā saņemšanu, to paredz grozījumi Civilprocesa likumā, kas ir spēkā no 2025.gada 1.aprīļa. Jaunā kārtība motivēs parādniekus ātrāk risināt savas parādsaistības, tādējādi izvairoties no tiesvedības procesiem nākotnē un turpmāka parādu apjoma pieauguma, informē Tieslietu ministrija.
•
25.04.2025
Mazinās negodprātīgas deklarēšanās iespēju
Lai mazinātu negodprātīgas deklarēšanās iespēju, 2025.gada 8.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumus turpmākajai darbībai saistībā ar deklarēto ziņu anulēšanas procedūras pilnveidošanu, informē Iekšlietu ministrija.
•
09.04.2025
Ar izmaiņām Civilprocesa likumā tiesu sistēma kļūst pieejamāka
Lai veicinātu iedzīvotāju piekļuvi tiesu sistēmai, stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu, 2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā grozījumi Civilprocesa likumā. Grozījumi likumā paredz efektīvāku pagaidu aizsardzību pret vardarbību un taisnīgāku tiesāšanās izdevumu noteikšanu ģimeņu strīdos, atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī izmaiņas pilnveidos piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtību, padarot to ātrāku un vienkāršāku, norāda Tieslietu ministrija.
•
01.04.2025
Atbild eksperts
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Una Petrauska, Katrīna Kļava
Atbild
Jānis Moors
Atbild
Lauris Klagišs
Atbild
Karīna Platā
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
