Valsts pārvalde arvien plašāk ievieš elektroniskās saziņas risinājumus un pilnveido digitālo dokumentu apriti. Līdztekus tradicionālajiem saziņas veidiem tiek attīstītas specializētas elektroniskās informācijas sistēmas, kas pakāpeniski maina līdzšinējo komunikācijas modeli starp privātpersonām un valsts vai pašvaldību iestādēm. Viens no centrālajiem risinājumiem ir oficiālā elektroniskā adrese. Kā juridiskajām personām to pareizi izmantot saziņai?
Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5.panta 1.daļa noteic, ka oficiālās elektroniskās adreses jeb e-adreses izmantošana ir obligāta reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem. Tomēr minētā norma pati par sevi nesniedz nepārprotamu atbildi uz jautājumu, vai šis pienākums attiecas tikai uz dokumentu un informācijas saņemšanu no iestādēm vai arī uz dokumentu iesniegšanu iestādēm.
Jautājuma praktisko nozīmi pastiprina speciālais regulējums atsevišķās nozarēs, kur saziņai paredzētas īpašas elektroniskās sistēmas. Piemēram, būvniecības jomā šādu funkciju pilda Būvniecības informācijas sistēma (BIS). Būvniecības likuma pārejas noteikumu 21.punkts noteic, ka no 2020.gada 1.janvāra būvniecības administratīvais process uzsākams elektroniski BIS. Šāda regulējuma kontekstā praksē ir radušies pārpratumi par to, vai juridiskām personām dokumentu iesniegšanai obligāti jāizmanto e-adrese vai attiecīgā speciālā sistēma, vai arī pieļaujami alternatīvi saziņas kanāli, piemēram, e-pasts.
