Piedāvājam jūnija “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – zvērināta revidenta loma

Kāda ir zvērināta revidenta loma – kontrolēt vai konsultēt? Kādu informāciju un/vai paskaidrojumus var prasīt zvērināts revidents un kā uzņēmums var sagatavoties gada pārskata revīzijai? Uz šiem jautājumiem atbild Jana Nikandrova publikācijā “Vai zvērināts revidents kontrolē vai konsultē?” (iFinanses.lv, 25.06.2026.), kas jūnijā ierindojies TOP3 pirmajā vietā.

“Starptautiskie revīzijas standarti (SRS) un Revīzijas pakalpojumu likums nosaka prasības, kas regulē revīzijas procesu. Gada pārskata revīzijas laikā revidents var pieprasīt dažāda veida informāciju un paskaidrojumus, lai nodrošinātu atbilstošas revīzijas veikšanu. SRS paredz, ka revīzijas izpildes laikā revidentam ir jāpievērš uzmanība izpratnei par uzņēmuma darbību un iekšējās kontroles sistēmai, finanšu pārskata sastāvdaļām un ar tām saistītiem riskiem, paskaidrojumiem par būtiskām novirzēm, revīzijas pierādījumiem, vadības apliecinājumiem un citiem aspektiem, kas ir būtiski revīzijas procesam,” skaidro autore.

Revīzijas mērķis ir noteikt, vai gada pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un grāmatvedības standartiem. Revīzijas veikšanai nepieciešamā informācija un paskaidrojumi, kas tiek pieprasīti, pamatojas uz SRS un Latvijas normatīvo aktu regulējumu, ir kritiski, lai zvērinātais revidents spētu šo mērķi sasniegt.

“Revīzijas būtība ir neatkarīgs izvērtējums par gada pārskata atbilstību normatīvajiem aktiem un grāmatvedības standartiem, nevis tieša kontrole vai konsultēšana,” akcentē Jana Nikandorova. Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss uzliek par pienākumu revidentam saglabāt neatkarību gan būtībā, gan izpausmē. Tas nozīmē, ka revidentam ir aizliegts piedalīties vadības lēmumu pieņemšanā un revidents nedrīkst konsultēt stratēģiskas finanšu vai operatīvās vadības jautājumos, jo tas varētu ietekmēt viņa objektivitāti. Revīzijas procesā revidents izvērtē finanšu pārskatu, īpaši fokusējoties uz revīzijas pierādījumu iegūšanu, iekšējās kontroles sistēmas izvērtējumu un vadības sniegtajiem apliecinājumiem. Šīm darbībām ir pārbaudīšanas raksturs.

Alternatīvi, konsultēšanas loma var rasties situācijās, kad revidents sniedz ieteikumus, piemēram, procesu uzlabojumiem vai atklāto nepilnību risinājumiem. Tomēr revidents nesniedz ieteikumus vai konsultācijas, kas saistītas ar uzņēmuma tiešu pārvaldību. Tas būtu pretrunā ar neatkarības principiem.

2.vieta – sociālās iemaksas

Lasītāko rakstu TOP3 otrajā vietā ierindojusies Lindas Puriņas publikācija “Sociālo iemaksu izmaiņas” (iFinanses.lv, 10.06.2026.), kura autore iepazīstina ar jaunākajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

“Pašnodarbinātajiem no 2026.gada 1.janvāra vairs netiek aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas. Tomēr ir svarīgi izprast, kas tieši tiek atcelts. Tiek atceltas iemaksas, ko Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķināja gadījumos, kad pašnodarbinātā ienākumi nesasniedza minimālo algu, bet pašnodarbinātā pienākums pašam aprēķināt un deklarēt iemaksas no saviem faktiskajiem ienākumiem saglabājas līdzšinējā kārtībā,” skaidro autore.

No Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma uz likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pārcelts nosacījums, kas paredz neaprēķināt minimālās obligātās iemaksas par tām kalendārajām dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē savas vainas dēļ vai ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Līdz ar to šobrīd tikai likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir uzskaitīti gadījumi, kuros par darba ņēmēju neaprēķina minimālās obligātās iemaksas. Tās ir kalendārās dienas, kurās darba ņēmējs:

• atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas;
• atrodas dīkstāvē, kas radusies paša darba ņēmēja vainas dēļ;
• ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas;
• atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;
• atrodas atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu;
• atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns;
• atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē ir laulātais, partneris, vecāks, bērns vai cits tuvs ģimenes loceklis, vai persona, kura dzīvo ar darba ņēmēju vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts (aprūpētāja atvaļinājums);
• ir pārejošā darbnespējā, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, par kuru tam ir izsniegta darbnespējas lapa “B”.

Lai nodrošinātu vienlīdzības principu, ir atcelts regulējums, kas noteica, ka pašnodarbinātā laulātais, pievienojoties sociālajai apdrošināšanai brīvprātīgi, tiek apdrošināts pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai. Turpmāk pašnodarbinātā laulātais brīvprātīgajai apdrošināšanai var pievienoties vispārējā kārtībā un tiek apdrošināts tikai pensiju apdrošināšanai.

Atbilstoši spēkā esošajai likuma redakcijai brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai var:

• 15 gadu vecumu sasniegušas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras nav pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijā un kurām nav piešķirta valsts vecuma pensija, tajā skaitā priekšlaicīgi;
• personas, kuras maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli;
• profesionāli sportisti;
• diasporas locekļi.

3.vieta – rēķina labošana

Atbilstoši likumam – ja čekā nav visu nepieciešamo rekvizītu / informācijas, uzņēmums iztrūkstošo var ierakstīt ar roku. Vai šādu kārtību var piemērot arī rēķiniem? Piemēram, ārvalstī izsniegts rēķins var nebūt noformēts pilnīgi. Vai arī Latvijā izdotā rēķinā, piemēram, nav norādīts pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs vai citi rekvizīti. Uz šiem jautājumiem atbild Anda Ziemele publikācijā “Vai rēķinu var labot ar roku?” (iFinanses.lv, 22.06.2026.), kas jūnijā bijusi trešā lasītākā.

Visiem Latvijas uzņēmumiem un valsts iestādēm grāmatvedības uzskaiti nosaka Grāmatvedības likums (GL). Atbilstoši tam ierakstus grāmatvedības reģistros var veikt uz attaisnojuma dokumenta pamata. Attaisnojuma dokuments, savukārt, ir derīgs, ja tajā ietverti normatīvajos aktos noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.

“Ārvalstu partneriem mūsu normatīvie akti nav saistoši, tāpēc mēdz būt situācijas, kad partneru izsniegtajos dokumentos trūkst to rekvizītu, ko nosaka Latvijas normatīvie akti. Piemēram, uz ārvalstu rēķina nav norādīts dokumenta veida nosaukums, trūkst partnera reģistrācijas numurs vai atbildīgās personas paraksts u.tml. Šādus rēķinus nedrīkst izmantot grāmatojumos, ja tajos nav visi GL noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.

Kā rīkoties šādos gadījumos? Prasīt partnerim ierakstīt iztrūkstošos rekvizītus? Jā, tieši tā mēs rīkojāmies – lūdzām darījuma partneri papildināt rēķinu ar iztrūkstošo rekvizītu. Reizēm partneris izsniedza jaunu dokumentu, kurā iekļauti nepieciešamie rekvizīti, bet reizēm lūgums tika ignorēts. Ja ārvalstu partnera izsniegtajā rēķinā trūka kāda attaisnojuma dokumentam nepieciešamā informācija, uzņēmumam papildus bija jāizstrādā iekšējs attaisnojuma dokuments ar trūkstošajiem rekvizītiem. Šāda prasība izriet no GL 8.panta un 11.panta 3.daļas (ārējais attaisnojuma dokuments definēts kā cita darījuma dalībnieka sagatavots dokuments),” skaidro autore.

Šī tiešām bija problēma, jo grāmatvežiem jāveic dubults darbs – jāizveido papildu iekšējs attaisnojuma dokuments, kurā pārraksta ārvalstu rēķina datus un pievieno trūkstošo informāciju, lai formāli izpildītu likuma prasības.

Lai sakārtotu šo procesu, Ministru kabineta noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" tika veikti grozījumi, papildinot tos ar 33.1punktu šādā redakcijā:

Par attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī rēķinu, ko izsniedzis ārvalsts saimnieciskā darījuma dalībnieks, kurā nav visi Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktie attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija, ja tajā norādīta vismaz šāda informācija:

33.1 1. ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt saimnieciskā darījuma dalībniekus - uzņēmuma nosaukums vai vārds un uzvārds (fiziskai personai);

33.1 2. darījuma datums;

33.1 3. saimnieciskā darījuma (preces vai pakalpojuma) apraksts;

33.1 4. saimnieciskā darījuma novērtējums naudas izteiksmē un valūta;

33.1 5. rēķina numurs vai cits unikāls identifikators.

Šīs izmaiņas skar tikai un vienīgi ārvalstu partnerus izsniegtos rēķinus.