Ja tehnisku iemeslu dēļ jūras zvejas kuģiem nebūs iespējams izmantot elektronisko zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēmu, datus varēs iesniegt Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas mobilajā lietotnē.
Valdība 2026.gada 28.jūlijā atbalstīja grozījumus rūpnieciskās zvejas noteikumos, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām un vietējo zvejnieku priekšlikumiem vienkāršos zvejas kontroli, mazinās administratīvo slogu zvejniekiem un precizēs atsevišķas prasības.
Grozījumi paredz pakāpenisku jauno ES prasību ieviešanu zvejas kuģu atrašanās vietas datu pārraidē. No 2027.gada 10.jūlija noteiktos gadījumos zvejas kuģu pozīcijas dati Valsts vides dienesta Zvejas pārraudzības centram būs jānosūta reizi 60 minūtēs līdzšinējo divu stundu vietā.
Savukārt no 2028.gada 10.janvāra arī maziem piekrastes zvejas kuģiem būs jānodrošina kuģu pozīcijas datu pārraidīšanu. Šādiem mērķiem piekrastes zvejnieki varēs izmantot mobilo lietotni, kas jau ir pieejama bez maksas un tiek lietota nozvejas datu reģistrēšanai, bet vēlāk tiks pielāgota jaunajām prasībām. Vienlaikus zvejas kuģiem, kuru garums nepārsniedz deviņus metrus un kuri atbilst noteiktiem nosacījumiem, ir paredzēta atkāpe kuģu pozīciju datu pārraidīšanai līdz 2030.gada 1.janvārim.
Zvejas uzņēmumiem būs vairāk laika pieņemt lēmumus par lielāku kuģu iegādi, būvniecību, pārbūvi vai dzinēja nomaiņu. Kuģiem, kuru garums pārsniedz 12 metrus, šiem pasākumiem noteikts divu gadu termiņš.
Precizēti arī atsevišķi piekrastes zvejas rīku lietošanas nosacījumi. Turpmāk atsevišķiem pasīvajiem zvejas rīkiem vairs nebūs noteikts maksimālais tīkla linuma acs izmērs, kas ļaus zvejniekiem izvēlēties piemērotākus zvejas rīkus un samazināt nevēlamu piezveju. Tāpat precizēti nosacījumi lucīšu zvejai un zivju vadu izmantošanai Rīgas līča piekrastes ūdeņos.
Grozījumi noteikumos Nr.296 “Par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
