Tēma: darba līgums
No darbinieka par pašnodarbināto
Kļūstot par pašnodarbināto jeb saimnieciskās darbības veicēju, cilvēks top par savas dzīves autoru un savas karjeras saimnieku. Praksē lielākoties ideja spert šo soli rodas cilvēkam pašam, bet dažkārt kļūt par pašnodarbināto pamudina esošais darba devējs. Ja darbinieks kļūst par pašnodarbināto un turpina sniegt savus pakalpojumus bijušajam darba devējam, ieguvumi un riski ir abiem – gan pašnodarbinātajam, gan nu jau bijušajam darba devējam. Apskatīsim nianses, kā arī ieguvumus un riskus no abām pusēm.
•
09.07.2026
Valdes locekļa ierobežojumi un izdevumu kompensēšana
Nereti valda priekšstats, ka valdes loceklis ir kapitālsabiedrības darbinieks, uz kuru attiecas tie paši tiesību aizsardzības mehānismi kā uz citiem darbiniekiem. Tomēr normatīvais regulējums nošķir valdes locekļa pilnvarojuma attiecības no darba tiesiskajām attiecībām. Tas, vai ar valdes locekli noslēgts darba vai pilnvarojuma līgums, ietekmē viņa tiesības, atbildību un sociālās garantijas, kā arī uzņēmuma iespējas kompensēt viņam izdevumus, piemēram, par mācībām vai elektroauto uzlādi.
•
08.07.2026
Kādos autopārvadājumos no 1.jūlija nepieciešams tahogrāfs?
Mūsu mēbeļu uzņēmums uz Austriju ved saražoto produkciju ar uzņēmuma transportu, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas. Šoferis ir uzņēmuma darbinieks. Vai no 2026.gada 1.jūlija ir nepieciešams tahogrāfs, vai arī tas uzskatāms par pašpārvadājumu?
•
29.06.2026
Vai esam gatavi runāt par algu
Pieņemts, ka runāt par algu nav labais tonis, tāpēc jautājumi par atalgojumu sabiedrībā ierasti tiek apspriesti visai atturīgi. Nereti arī darba līgumā tiek iekļauts punkts, ka atalgojuma apmēru citiem izpaust nedrīkst. Tomēr jau tuvākajā nākotnē sagaidāmas izmaiņas, proti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, valdībā ir sagatavots Darba samaksas pārredzamības likums. Kamēr likumprojekts vēl tiek gatavots, vēršamies pie ekspertiem, lai uzzinātu viņu viedokli, kāpēc runāt par algu Latvijā aizvien ir sava veida tabu un kā jaunais likums mainīs darba vidi uzņēmumos.
•
03.06.2026
Kas uzņēmumam jāzina, ja “ciemos” nāk Valsts darba inspekcija?
Valsts darba inspekcijas vizīte uzņēmumā bieži vien tiek uztverta kā negaidīts un potenciāli problemātisks notikums. Praksē tas var radīt spriedzi gan vadībai, gan darbiniekiem, īpaši, ja nav skaidras izpratnes par to, kā notiek pārbaude un kā pareizi rīkoties. Kādas ir inspekcijas pilnvaras un kādas ir uzņēmuma tiesības un pienākumi? Kā sagatavoties pārbaudei, lai tā noritētu pēc iespējas raitāk un ar minimāliem riskiem?
•
13.04.2026
Vai valdes loceklim pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu
Ja tiek prasīta kompensācija par iepriekšējos gados neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, būtiska nozīme ir tam, kādās tiesiskajās attiecībās atvaļinājums nav ticis izmantots. Praksē nereti rodas jautājums, vai šādas tiesības vienādā apjomā attiecas uz visām nodarbinātajām personām, piemēram, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis, ar kuru sabiedrība noslēgusi darba līgumu, var pretendēt uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu tāpat kā jebkurš cits tās darbinieks.
•
09.04.2026
Ieradums strādāt pēc darba laika – dzīvesveids vai nepieciešamība?
Darba tirgū bieži dzirdams, ka cilvēki “uz papīra” strādā 8 stundas, taču faktiski – 10–12 stundas, dažkārt darbam ievelkoties pat līdz pusnaktij. E-pasti vēlos vakaros, ziņas brīvdienās, mainīgi termiņi un “tikai ātra atbilde” komandai vēl pēc darba laika. Dažiem tā šķiet normāla ikdiena, citi tajā saskata izdegšanas vēstnesi, bet vēl citi – profesionālās ambīcijas un motivāciju paveikt vairāk, nekā prasa darba līgums. Kas īsti ir šī parādība – ieradums strādāt pēc darba laika?
•
09.01.2026
Vēlme atraisīt rokas
Ieviešot tā dēvēto iepirkumu reformu, mērķis ir dot iespēju pasūtītājam rīkoties brīvāk un vienlaikus veicināt konkurenci. Vai tas izdosies, – rādīs laiks. Par reformas būtību, vēlmi dot iespēju tiem, kam misējies, un nepieciešamību palielināt pretendentu loku intervijā stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš.
•
07.01.2026
Uzņēmuma īpašnieks – grāmatvedis
Maza uzņēmuma grāmatvedību nereti kārto pats uzņēmuma īpašnieks – valdes loceklis. Noteiktos gadījumos tas ir atļauts, tomēr Valsts ieņēmumu dienests arvien biežāk veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai grāmatvedību tiešām kārto pats valdes loceklis. Kuros gadījumos to drīkst darīt, un vai, lūdzot palīdzību savam radiniekam, ir obligāti jāslēdz līgums un jāmaksā atlīdzība un nodokļi, ievērojot tirgus cenas?
•
17.10.2025
Valdes locekļa atvaļinājums
Latvijas uzņēmējdarbības praksē nereti sastopama situācija, kad valdes loceklis savus pienākumus pilda nevis uz darba līguma pamata, bet gan kā sabiedrības pārstāvības institūcijas loceklis, kura statusu nosaka pilnvarojuma līgums. Šādā gadījumā neskaidrs kļūst jautājums – kā nodrošināt valdes locekļa pagaidu prombūtni, kas būtu pielīdzināma darbinieka atvaļinājumam?
•
09.10.2025
Par kādiem pārkāpumiem var apturēt saimniecisko darbību?
Saimnieciskās darbības apturēšana ir būtisks tiesisks instruments, ko Valsts ieņēmumu dienests piemēro, lai novērstu smagus nodokļu un darba tiesību pārkāpumus, kā arī mazinātu negodīgas konkurences riskus. Šāda rīcība tiek īstenota tikai noteiktos gadījumos, kad konstatēta, piemēram, nereģistrēta nodarbinātība, izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai neatbilstošu ierīču lietošana saimnieciskajā darbībā.
•
08.10.2025
“Excellent Portāls” – darbs kustībā arī vadītājiem un grāmatvežiem
Tehnoloģijas sniedz iespēju daudzu profesiju pārstāvjiem strādāt no jebkuras vietas un sev ērtā laikā. Turklāt tas vairs neattiecas tikai uz informācijas tehnoloģiju, radošo profesiju pārstāvjiem vai frīlanceriem. “Excellent Portāls” šādu iespēju sniedz arī vadītājiem un grāmatvežiem.
•
19.09.2025
TOP 3: Mākslīgais intelekts darbam ar dokumentiem un valdes locekļa atbildība un pienākumi
Piedāvājam augusta “iBizness” lasītāko rakstu TOP 3!
•
03.09.2025
Ja darbinieks pārkāpj attālinātā darba kārtību
Lai gan attālinātais darbs sniedz priekšrocības gan darbiniekiem, gan darba devējiem, praksē nereti rodas domstarpības par darba kārtību. Lai no tām izvairītos, darba līgumā ir jāvienojas par attālinātā darba nosacījumiem. Skaidrojam, kādi ir būtiskākie vienošanās nosacījumi, un kā darba devējam rīkoties attālinātā darba pārkāpumu gadījumā!
•
02.09.2025
Ja darba devējs nepiekrīt svarīgajam iemeslam uzteikumā
Pamatojot darba uzteikšanu ar svarīgu iemeslu, darbinieks darba attiecības var izbeigt nekavējoties un pieprasīt darba devēja kompensāciju. Kādus apstākļus var uzskatīt par svarīgiem iemesliem, un kā darba devējam rīkoties, ja viņš tiem nepiekrīt?
•
22.08.2025
Atbild eksperts
Atbild
Jūlija Sauša
Atbild
Jānis Sarāns-Reneslācis
Atbild
Marta Vētra
Atbild
Gatis Rudzītis
Atbild
Baiba Grandāne
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
