Kapitāla daļu atsavināšanas darījumos viens no būtiskākajiem jautājumiem ir cena. Atbilstoši Komerclikuma 188.panta 1.daļai dalībniekam ir tiesības brīvi atsavināt sev piederošās daļas, ja vien likumā vai statūtos nav noteikts citādi. Tajā pašā laikā Komerclikums neparedz vispārīgu mehānismu, kā nosakāma kapitāla daļu vērtība dalībnieku savstarpējos darījumos, līdz ar to dalībniekiem ir plaša rīcības brīvība vienoties gan par kapitāla daļu cenas noteikšanas kārtību, gan par atsavināšanas nosacījumiem. Praksē šādu vienošanos reizēm ietver dalībnieku līgumā.
Kad nepieciešams noteikt cenu
Nereti kapitāldaļas cenas noteikšana nepieciešama dalībnieku līgumā. Tas parasti notiek ikreiz, kad dalībnieku līgums paredz kapitāla daļu atsavināšanu vai iegūšanu noteiktos apstākļos. Atkarībā no konkrētās situācijas var būt pamatota atšķirīga vērtēšanas metode vai pat atšķirīga cena.
Dalībnieku līgums ir civiltiesisks līgums, ar kuru visi dalībnieki vai daļa no tiem līdztekus Komerclikumam (KL) un statūtiem vienojas par savstarpējo tiesību un pienākumu papildu regulējumu. Kā atzinis Senāts lietā SKC-207/2018, šādam līgumam ir saistību tiesību, nevis organizatorisks raksturs. Proti, tas saista vienīgi līdzējus un – atbilstoši vienam no būtiskākajiem praktiskajiem ierobežojumiem – automātiski nesaista daļu ieguvējus, kuri līgumam nav pievienojušies.
