Vadība
Kontrolēto darījumu pārskats – ko VID redzēs un secinās no tā
Latvijas nodokļu sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas transfertcenu jomā, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un paaugstināt nodokļu administrācijas darba efektivitāti. Galvenais šo pārmaiņu virzītājspēks bija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (15.2pantā), kas stājās spēkā 2026.gada 1.janvārī un ir piemērojami kontrolētajiem darījumiem, sākot ar pārskata gadu, kurš sākās 2025.kalendārajā gadā.
•
06.05.2026
Iekšējās kontroles sistēma – ko sagaidīt no VID pārbaudēm
Ārpakalpojuma grāmatveži ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti, kurus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Nacionālajā risku novērtējumā šī sektora kopējais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks ir noteikts kā vidēji augsts – draudi vērtēti kā vidēji, bet ievainojamība kā vidēji augsta.
•
29.04.2026
Latvijas uzņēmumu dati ceļā uz Eiropu
Šā gada februāra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas veido tiesisko ietvaru Latvijas uzņēmumu informācijas nodošanai topošajam Eiropas vienotajam elektroniskajam piekļuves punktam. Ko tas nozīmē uzņēmumiem Latvijā?
•
20.04.2026
Mākslīgais intelekts gada pārskata sagatavošanai
Mākslīgais intelekts un tā rīki pēdējos gados kļuvuši par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu un sabiedroto daudzās nozarēs. Tas vairs nav tikai tehnoloģiju uzņēmumu instruments – šos rīkus arvien biežāk izmanto arī grāmatveži, finansisti, juristi un uzņēmumu vadītāji. Tuvojoties gada pārskatu sagatavošanas termiņiem, rodas jautājums, vai un kā mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt to sagatavošanā.
•
17.04.2026
Vai naudas uzņēmumā var būt par daudz?
Publiskajā izpratnē par ekonomiku un arī praktiskajā uzņēmējdarbībā pastāv interesants mīts: naudas uzņēmumā nevar būt par daudz. Tomēr, lūkojoties no efektīvas kapitāla izmantošanas skatpunkta, pārlieku liels naudas daudzums uzņēmuma bilancē ir neizdevīgs īpašniekam, lai arī mazāk bīstams nekā sistemātisks naudas trūkums. Kā zināt, cik naudas uzņēmumam turēt norēķinu kontā un cik – citos aktīvos?
•
02.04.2026
Vai jāieceļ jauns atbildīgais grāmatvedis?
Uzņēmumam ir spēkā esoša licence ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniegšanai. Uzņēmuma norādītais atbildīgais grāmatvedis dodas bērna kopšanas atvaļinājumā un noteiktu laiku faktiski nepildīs savus pienākumus. Vai šādā situācijā uzņēmumam ir obligāti jāieceļ cits (pagaidu) atbildīgais grāmatvedis un jāiesniedz par to informācija Valsts ieņēmumu dienestam?
•
02.04.2026
Vai saistīto uzņēmumu darījumi jānorāda kontrolēto darījumu pārskatā?
Vai, veicot darījumus starp diviem saistītiem Latvijas uzņēmumiem virs 250 000 eiro, ir jāgatavo transfertcenu dokumentācija un/vai jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats Valsts ieņēmumu dienestam?
•
20.03.2026
Kā ārpakalpojuma grāmatvedim novērtēt savu risku
Katram grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir pienākums izstrādāt sākotnējo riska novērtējumu, pamatojoties uz savas darbības specifiku, klientu loku un darījumu apjomu. Analizējam, kā identificēt būtiskākos ievainojamības faktorus un izvērtēt sākotnējos riskus, šo procesu ilustrējot ar konkrēta uzņēmuma piemēru.
•
18.03.2026
Ārpakalpojuma grāmatveža atbildība fiktīvu darījumu gadījumā
Pēdējā laikā kriminālprocesos par izvairīšanos no nodokļu nomaksas arvien biežāk aizdomās tiek turēti vai apsūdzēti ārpakalpojuma grāmatveži. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir ārpakalpojuma grāmatveža atbildības apmērs un pienākuma robežas pārbaudīt, vai darījums faktiski ir noticis. Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāanalizē normatīvie akti, kas to regulē.
•
04.03.2026
Kā mainās grāmatvedības pakalpojumi
Dzirdot vārdu savienojumu “grāmatvedības birojs”, iedomājamies uzņēmumu, kurā grāmatvežu ikdiena saistīta ar skaitļiem un dokumentiem vien. Nenoliedzami, vēl pavisam nesen grāmatveži gāja cauri papīru kalniem, salīdzināja katru ciparu un rūpējās par finanšu plūsmas pārskatāmību uzņēmumā. Tomēr mūsdienās grāmatvedības joma mainās un piedāvā jaunas iespējas un, protams, arī izaicinājumus. Kādi tie ir?
•
03.03.2026
Jauna kārtība importētājiem no 2026.gada
2026.gada 1.janvārī noslēdzās regulas 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, pārejas periods, kura laikā uzņēmumiem bija noteikts tikai ziņošanas pienākums. Sākas jauna realitāte – oglekļa ievedkorekcijas mehānisms kļūst par praktiski piemērojamu muitas, finanšu un juridiskās atbilstības instrumentu. Lai gan oglekļa ievedkorekcijas mehānisms bieži tiek uztverts kā vides politikas pasākums, praksē tas būtiski ietekmē importa izmaksas, līgumiskās attiecības un uzņēmumu atbildību. Šīs izmaiņas skar ne tikai importētājus, bet arī netiešos muitas pārstāvjus, kuri piedalās preču laišanā brīvā apgrozībā.
•
25.02.2026
Risku novērtēšana iekšējās kontroles sistēmā
Uzņēmumam atbilstoši savam darbības veidam un apmēram ir jāveic un jādokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas risku novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu gan uzņēmuma darbībai, gan tā klientiem piemītošos riskus. Kas jāņem vērā, vērtējot riskus?
•
17.02.2026
Mākslīgais intelekts grāmatvedībā – neērtības, kas bremzē ieviešanu
Mākslīgais intelekts grāmatvedībā vairs nav eksperiments. Tas jau šobrīd spēj uzticami pārņemt rēķinu apstrādi, pievienotās vērtības nodokļa loģikas pārbaudi, finanšu datu analīzi, cenu kontroli, dokumentu salīdzināšanu un būtisku daļu no iekšējās kontroles funkcijām. Problēma nav tehnoloģijā. Problēma ir tajā, kā nozare organizē savu darbu, kā tiek pieņemti lēmumi un cik zems ir procesu brieduma līmenis lielākajā daļā uzņēmumu. Kādas neērtības šajā jomā valda nozarē, un kā tās pārvarēt?
•
15.01.2026
Darbs no mājām un pastāvīgā pārstāvniecība
2025.gada noslēgums starptautisko nodokļu pasaulē tostarp paliks atmiņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas publicētajiem jaunajiem nodokļu konvenciju komentāriem. Tā kā nodokļu konvenciju komentāri tiek mainīti vai papildināti salīdzinoši reti, šim notikumam ir vērts pievērst uzmanību. Būtiskākais jaunums – komentāri par pastāvīgās pārstāvniecības veidošanos, ja fiziska persona strādā attālināti no mājām citā valstī. Šo jautājumu izskatīsim padziļināti.
•
08.01.2026
Konsolidētais gada pārskats: grupas struktūra un kontrole
Konsolidētā gada pārskata mērķis ir parādīt uzņēmumu grupas darbību tā, it kā tas būtu viens uzņēmums. Konsolidācijas pirmais solis ir grupas struktūras noteikšana. Lai arī šis ir šķietami vienkāršs process, jāzina vairākas nianses. Skaidrojam, kas par konsolidāciju teikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un starptautisko finanšu pārskatu standartā.
•
29.12.2025
Atbild eksperts
Atbild
Inga Pumpure
Atbild
Sabīne Vuškāne
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Dr.oec. Inguna Leibus
Atbild
Anda Ziemele
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Ziņas
13.05.2026
Pašnodarbinātajiem par vienu atskaiti mazāk
08.05.2026
E-paraksts arī turpmāk bez maksas
08.05.2026
Nosaka VID maksas pakalpojumu cenas
Noderīgi
