Vadība
Kā organizēt grāmatvedību vidējā uzņēmumā
Uzņēmumam augot, grāmatvedības un finanšu procesi kļūst sarežģītāki un līdzšinējā darba kārtība zaudē efektivitāti. Lai informācija būtu pieejama un izmantojama ne tikai grāmatvedībā, bet arī citās struktūrvienībās, vidējam uzņēmumam nepieciešams sistemātiski organizēt datus, dokumentu apriti un atbildības jomas. Kā to izdarīt?
•
17.07.2026
Vai VID zina vairāk, nekā domājam?
Valsts ieņēmumu dienestam par fiziskām un juridiskām personām ir pieejama plaša informācija. Dienests datus iegūst gan no pašiem nodokļu maksātājiem, gan trešajām personām automātiski un arī pēc pieprasījuma. Kā noskaidrot, kāda informācija ir VID rīcībā un no kā tā iegūta? Cik neierobežotas ir dienesta tiesības informāciju pieprasīt? Kā rīkoties, ja informācijas pieprasījums ir nepamatots?
•
09.07.2026
Kā nosaka kontrolēto darījumu summu?
Saistībā ar kontrolēto darījumu pārskata ieviešanu ir radies jautājums – vai nav izmaiņu interpretācijā par kontrolēto darījumu starp saistītām personām summas noteikšanu? Vai joprojām jāturpina skaitīt aizdevuma procenti kopā ar pamatsummu?
•
30.06.2026
Dokumentu glabāšanas un aprites iespējas ārpakalpojuma grāmatvežiem
Kā ērtāk organizēt dokumentu plūsmu sadarbībā ar ārpakalpojuma grāmatvedi? Kur glabāt grāmatvedības dokumentu oriģinālus – uzņēmumā vai pie ārpakalpojuma grāmatveža?
•
01.06.2026
Kādu informāciju drīkst pieprasīt VID
Kopš 2023.gada 30.jūnija spēkā ir būtiski grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem agrākie kontroles instrumenti tika pārstrukturēti jaunā pieejā. Valsts ieņēmumu dienests savos skaidrojošajos materiālos šo pieeju raksturo kā trīs posmus: informācijas iegūšana, nodokļu kontrole un nodokļu audits. Tādējādi “informācijas pieprasīšana” nav tikai tehniska sarakste ar nodokļu inspekciju, bet reāls priekšposms formālai nodokļu kontrolei vai auditam. Kādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests šajā posmā drīkst pieprasīt, un kāda informācija nodokļu maksātājam ir jāsniedz?
•
26.05.2026
Grāmatvedis mazā uzņēmumā - kā nodalīt darba pienākumus
Mazos uzņēmumos grāmatvedis nereti kļūst kā universāls kareivis, papildus tiešajiem pienākumiem uzņemoties arī personāla lietveža, jurista un administratīvā vadītāja lomu. Lai gan šāda elastība palīdz nodrošināt ikdienas procesu nepārtrauktību un veicina uzņēmuma attīstību, tā rada arī būtiskus juridiskus un profesionālus riskus. Kā grāmatvedim novilkt robežu starp atbalstu vadītājam un personīgo atbildību likuma priekšā?
•
20.05.2026
Kontrolēto darījumu pārskats – ko VID redzēs un secinās no tā
Latvijas nodokļu sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas transfertcenu jomā, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un paaugstināt nodokļu administrācijas darba efektivitāti. Galvenais šo pārmaiņu virzītājspēks bija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (15.2pantā), kas stājās spēkā 2026.gada 1.janvārī un ir piemērojami kontrolētajiem darījumiem, sākot ar pārskata gadu, kurš sākās 2025.kalendārajā gadā.
•
06.05.2026
Iekšējās kontroles sistēma – ko sagaidīt no VID pārbaudēm
Ārpakalpojuma grāmatveži ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti, kurus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Nacionālajā risku novērtējumā šī sektora kopējais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks ir noteikts kā vidēji augsts – draudi vērtēti kā vidēji, bet ievainojamība kā vidēji augsta.
•
29.04.2026
Latvijas uzņēmumu dati ceļā uz Eiropu
Šā gada februāra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas veido tiesisko ietvaru Latvijas uzņēmumu informācijas nodošanai topošajam Eiropas vienotajam elektroniskajam piekļuves punktam. Ko tas nozīmē uzņēmumiem Latvijā?
•
20.04.2026
Mākslīgais intelekts gada pārskata sagatavošanai
Mākslīgais intelekts un tā rīki pēdējos gados kļuvuši par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu un sabiedroto daudzās nozarēs. Tas vairs nav tikai tehnoloģiju uzņēmumu instruments – šos rīkus arvien biežāk izmanto arī grāmatveži, finansisti, juristi un uzņēmumu vadītāji. Tuvojoties gada pārskatu sagatavošanas termiņiem, rodas jautājums, vai un kā mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt to sagatavošanā.
•
17.04.2026
Vai naudas uzņēmumā var būt par daudz?
Publiskajā izpratnē par ekonomiku un arī praktiskajā uzņēmējdarbībā pastāv interesants mīts: naudas uzņēmumā nevar būt par daudz. Tomēr, lūkojoties no efektīvas kapitāla izmantošanas skatpunkta, pārlieku liels naudas daudzums uzņēmuma bilancē ir neizdevīgs īpašniekam, lai arī mazāk bīstams nekā sistemātisks naudas trūkums. Kā zināt, cik naudas uzņēmumam turēt norēķinu kontā un cik – citos aktīvos?
•
02.04.2026
Vai jāieceļ jauns atbildīgais grāmatvedis?
Uzņēmumam ir spēkā esoša licence ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniegšanai. Uzņēmuma norādītais atbildīgais grāmatvedis dodas bērna kopšanas atvaļinājumā un noteiktu laiku faktiski nepildīs savus pienākumus. Vai šādā situācijā uzņēmumam ir obligāti jāieceļ cits (pagaidu) atbildīgais grāmatvedis un jāiesniedz par to informācija Valsts ieņēmumu dienestam?
•
02.04.2026
Vai saistīto uzņēmumu darījumi jānorāda kontrolēto darījumu pārskatā?
Vai, veicot darījumus starp diviem saistītiem Latvijas uzņēmumiem virs 250 000 eiro, ir jāgatavo transfertcenu dokumentācija un/vai jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats Valsts ieņēmumu dienestam?
•
20.03.2026
Kā ārpakalpojuma grāmatvedim novērtēt savu risku
Katram grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir pienākums izstrādāt sākotnējo riska novērtējumu, pamatojoties uz savas darbības specifiku, klientu loku un darījumu apjomu. Analizējam, kā identificēt būtiskākos ievainojamības faktorus un izvērtēt sākotnējos riskus, šo procesu ilustrējot ar konkrēta uzņēmuma piemēru.
•
18.03.2026
Ārpakalpojuma grāmatveža atbildība fiktīvu darījumu gadījumā
Pēdējā laikā kriminālprocesos par izvairīšanos no nodokļu nomaksas arvien biežāk aizdomās tiek turēti vai apsūdzēti ārpakalpojuma grāmatveži. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir ārpakalpojuma grāmatveža atbildības apmērs un pienākuma robežas pārbaudīt, vai darījums faktiski ir noticis. Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāanalizē normatīvie akti, kas to regulē.
•
04.03.2026
Atbild eksperts
Atbild
Valsts ieņēmumu dienests
Atbild
Modrīte Johansone
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Linda Puriņa
Atbild
Dr.oec. Inguna Leibus
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Ziņas
16.07.2026
Būs izmaiņas revīzijas likumā
13.07.2026
Inventarizācija kļūs vienkāršāka
10.07.2026
Ievest preces labdarībai būs vienkāršāk
Noderīgi
