Darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar uzskaites periodu 3 mēneši. Uzskaites periodā no aprīļa līdz jūnijam nostrādāta 521 stunda (darba dienās pēc darba laika uzskaites kalendāra ir 470 stundas). Tātad nostrādāta 51 virsstunda. Darbiniekam samaksāta minimālā stundas tarifa likme par nostrādātajām stundām, prēmija, kā arī piemaksa par virsstundām. Vai darbiniekam būtu vēl jāpiemaksā par to, ka nostrādātas visas stundas, bet, tā kā darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī, neskaitot prēmiju un samaksu par virsstundu darbu, nesanāk minimālā mēneša darba alga? Vai prēmija un piemaksas ir jāņem vērā, nosakot, vai darbinieka alga sasniedz minimālo mēneša darba algu?

Daudzos uzņēmumos darba līgumos tiek noteikts summētais darba laiks ar stundas tarifa likmi, lai nerastos pārpratumi, ja darbinieks ir atnācis, piemēram, 9:00 un aizgājis 18:00, nevis atnācis 8:00 un aizgājis 17:00. Darba laika uzskaites tabulā tik un tā tiek atzīmētas 8 darba stundas neatkarīgi no darba laika. Darba inspekcijai esot viedoklis, ka jābūt papildu darba grafikam, kurā norādīts darba laiks katrai dienai konkrēti, piemēram, Anna strādā 8:30 - 17:30, Pēteris - 11:00 - 19:00. Taču bieži darba specifika ir tāda, ka daļai darbinieku ir nekonkrēts darba laiks, kuru nav iespējams paredzēt.

Ja darbinieks strādā birojā, bet vairākas reizes mēnesī darbiniekam ir jāveic darbs klientu telpās, vai ceļš pie klienta ietilpst darba laikā?

Darbinieki strādā pēc grafika – katru dienu darba stundu skaits ir dažāds, bet ne vairāk kā 7 stundas dienā, taču kādu dienu var būt noteiktas arī 0 stundas. Kopumā mēnesī var būt 120 stundas vai arī 30 stundas. Alga tiek aprēķināta pēc stundu tarifa likmes. Kā darba līgumā pareizi noteikt darba laiku?

Lai pilnveidotu darba laika plānošanas, uzskaites un tā izmantošanas kontroles procesus, darba devējiem tiek ieteikts Darba laika kalendārs 2014.gadam, ko var uzskatīt par metodisko materiālu. Kalendārs palīdzēs darba devējiem veikt darbinieku darba un atpūtas laika plānošanu, maiņu un summētā darba laika grafiku izstrādāšanu un darbinieku faktiski nostrādātā darba laika uzskaiti, kā arī iekšējo kontroli šajos jautājumos.

Darba devējs apmaksā darbiniekam dīkstāvi par stundām, kuras darbinieks atradās darba vietā, bet nevarēja izgatavot produktu, jo tika remontēta ražošanas iekārta. Kā atspoguļot šīs dīkstāves stundas? Vai tās ir jāuzskaita kopējo nostrādāto stundu skaitā? Darbinieks ir atradies darbā šīs stundas. Vai neizkropļojas nostrādāto stundu skaits mēnesī? Vai, lai noteiktu stundas vidējo tarifa likmi, ir jāņem vērā dīkstāves stundas un samaksa par šīm stundām? Darba likums paredz samaksu par nostrādātām virsstundām, vai dīkstāves stundas jāņem vērā, nosakot virsstundu skaitu?

Neatrodu nekur, kur būtu atrunāts, ka saīsināta darba diena pirms svētkiem nepienākas tiem, kuri strādā nepilnu darba laiku! Gluži pretēji - Darba likuma 134.panta 3.punktā teikts, ka uz darbinieku, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, kas nodarbināts normālu darba laiku! Lūdzu paskaidrojiet!

Sakiet, lūdzu, ko nozīmē Darba likuma 32.nodaļā noteiktās 50 kalendārās dienas gadā? Cik stundas darbiniekam nakts laikā ir jānostrādā, lai būtu kalendārā diena? Uzņēmumā, kurā strādāju, saskaņā ar koplīgumu darbiniekiem par nakts darbu pienākas 3 darba dienas pie atvaļinājuma; koplīgumā noteikts, ka tiek apmaksāta katra stunda no plkst. 22:00 līdz plkst. 6:00. Vai tiem darbiniekiem, kuri strādā no plkst. 22:00 līdz plkst. 24:00 vai 1:00, vai 2:00, skaitās pilna kalendārā diena?

Ja cilvēks A strādāja cita cilvēka B vietā (cilvēkam B - slimības lapa) un pildīja savus pienākumus, mēneša baigās summējot darbu, ir nostrādāts virs mēneša normas (februārī – 160 stundas, bet faktiski – 176 stundas), vai šīs 16 stundas (176 - 160 =16) skaitās virsstundas?

Š.g. 22.februārī spēkā stājas grozījumi MK noteikumos Nr.827 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (MK noteikumi Nr.827), nosakot, ka turpmāk ziņās par darbiniekiem jānorāda arī nostrādātais stundu skaits. Kā šos noteikumus piemērot tiem darbiniekiem, kuriem darba līgums noslēgts, pamatojoties uz Darba likuma 148.pantu un darba laika uzskaite netiek veikta?

Iestādē visiem darbiniekiem ir noteikts normālais darba laiks un piecu darba dienu nedēļa, taču iestāde ir atvērta arī sestdienā, un tajā dienā apkalpojošie darbinieki (ne visi) strādā saskaņā ar grafiku no 10.00 - 16.00 (6 stundas bez pusdienas pārtraukuma) un pēc tam nākamajā nedēļā ņem vienu brīvu dienu par nostrādāto sestdienu. Visos normatīvos dokumentos iestādē figurē darbiniekiem noteikts normālais darba laiks un arī grafikos sestdienā attiecīgajam darbiniekam figurē 8 stundas un nākamajā nedēļā - viena brīvdiena. Jautājums: vai tā var? Un, ja nē, tad kādus dokumentus būtu nepieciešams noformēt, un kā? Darba likumā ir noteikts, ka sestdienā darbs beidzams agrāk nekā citās dienās - tad tas nozīmē, ka tabelē jābūt uzrādītām tām 6 stundām nevis 8 stundām, vai ne?

Kā pareizi jāuzskaita darba laiks mazumtirdzniecībā , ja, piemēram, veikals strādā no pulksten 10 līdz 20, arī sestdienās un svētdienās? Kas jāatrunā darba līgumā (normāls, summētais darba laiks)?

Lai pilnveidotu darba laika plānošanas un uzskaites procesus, darba devējiem tiek ieteikts jaunais Darba laika kalendārs 2013.gadam, ko var uzskatīt par metodisku materiālu. Kalendārs palīdzēs veikt darbinieku darba un atpūtas laika plānošanu, maiņu un summētā darba laika grafiku izstrādāšanu un darbinieku faktiski nostrādātā darba laika uzskaiti, kā arī iekšējo kontroli šajos jautājumos.

Vai darbinieks uz darba līguma pamata var strādāt kopsummā vairāk par vienu slodzi, piemēram, SIA A - 0,5 slodze (no 15:30 līdz 19:30), SIA B - 0,8 slodze (no 9:00 līdz 15:00) un SIA C – 0,2 slodze)? Vai fiziskai personai ir kādi ierobežojumi šajā sakarā?

Sastādot maiņu grafiku novembrim, rodas jautājums: 18.11. šogad ir svētdienā; darba laika kalendārā ir 21 darba diena un 19.11. ar īpašu atzīmi - tātad 19.11. ir pārceltā svētku diena. Samaksa par darbu svētkos būs tam darbiniekam, kuram ir maiņa 18.11. vai 19.11.? Un kā tas attiecas uz pārējiem (normāla darba laika) darbiniekiem - vai ir jāraksta kāds rīkojums par 19.11.?