Pēdējā laikā arvien vairāk tiek aktualizēts jautājums par to, kā pareizi uzskaitīt darba laiku tālbraucēju šoferiem. Šis jautājums ir specifisks tā dēļ, ka attiecīgajā profesijā strādājošie darba rakstura dēļ ilgu laika periodu pavada izbraukumos ārpus savas dzīvesvietas. Līdz ar to šādā situācijā no darba tiesību perspektīvas iezīmējas vairāki jautājumi, piemēram, vai viss laiks, kuru šoferis pavada izbraukumā, ir uzskatāms par darba laiku, vai viss izbraukuma laiks uzskatāms par komandējumu, un vai šajā laikā jāievēro Darba likumā paredzētie obligātie atpūtas laika noteikumi, utt.

Ir būvniecības firma. Vasarā starp projektiem mēnesi ir pārtraukums - viens projekts beidzas un nākamais sāksies tikai augustā, respektīvi, nespējam darbiniekus šajā periodā nodrošināt ar darbu. Vai mums darbiniekiem par šo mēnesi būtu jāizmaksā kompensācija, vai jāsaglabā vidējā izpeļņa, vai kā citādāk?

Tuvojas izskaņai 2011.gads un darba devējiem ir jāsāk domāt par jauno plānošanas periodu – 2012. gadu, un savlaicīgi tam jāgatavojas, jāaizanalizē visi nepieciešamie resursi uzņēmuma darbības nodrošināšanai un attīstībai, un tas ir attiecināms gan uz materiālajiem resursiem (izejvielas, materiāli, energoresursi, iekārtas u.c.), gan arī cilvēkresursiem (motivēts un kvalificēts personāls).

Kā zināms Darba likums nosaka visai striktus ierobežojumus darba laika organizācijai. Piemēram, Darba likuma 131. pants nosaka, ka normālais darba laiks ir 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā, 136. pants - ka pieļaujamais virsstundu darba ilgums nevar pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā, 142. pants - ka diennakts atpūtas minimālajam ilgumam jābūt 12 stundas pēc kārtas, 143. pants - ka nedēļas atpūtas minimālajam ilgumam jābūt 42 stundas pēc kārtas, utt.

Ikvienam strādājošajam ir svarīgi saprast, kas Darba likuma (DL) izpratnē ir uzskatāms par daba laiku, un attiecīgi par kādu laiku darbinieks var sagaidīt samaksu no darba devēja. No precīzas darba laika uzskaites tiešā mērā ir atkarīgs darbiniekam izmaksājamās algas apmērs. Tāpat ir gadījumi, kad nostrādāto stundu skaits var dot tiesības saņemt piemaksu par virsstundām un papildu brīvdienas.

Šajā publikācijā centīšos atbildēt uz aktuālākajiem un biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas attiecas uz darba laika organizāciju un apmaksu uzņēmumā atbilstoši Darba likuma normām (normālais darba laiks, nepilnais darba laiks, nakts darbs, virsstundu darbs, maiņu darbs un summētais darba laiks), kā arī sniegt šo darba laika veidu praktiskās pielietošanas risinājumus.

Bieži vien neskaidrības rodas par vidējās izpeļņas aprēķināšanu un darba laika uzskaiti komandējuma laikā. Vai vidējā izpeļņa tiek ietekmēta, ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks? Vai dienas nauda ir maksājama arī par sestdienu un svētdienu, ja darbinieks atrodas komandējumā, bet darbu brīvdienās neveic?

Tiek aizvadīts 2010. gads, kuru kopumā var raksturot kā sarežģītu, jo reālie ienākumi lielākajai daļai cilvēku samazinājās, un tas attiecas gan uz valsts un pašvaldību iestāžu, gan arī uzņēmumu darbiniekiem. Kaut gan otro pusgadu eksperti raksturo jau pozitīvāk, jo nedaudz ir pieaudzis valsts kopprodukts, kā arī palielinās eksporta apjoms u.tml.

Diezgan bieži gan personāla vadības speciālisti, gan arī grāmatveži uzdod jautājumu par papildu darbu un virsstundu darbu, par šo darbu īpatnībām, noteikšanu, nostrādātā darba laika uzskaiti un darba samaksu.

Darba laika uzskaites jautājumus reglamentē Darba likums (DL). Darba devēja pienākums ir precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas (DL 137. pants).