Par vidējās izpeļņas aprēķināšanu darbiniekam samērā detalizēti jau ir rakstīts iepriekšējās publikācijās, tādēļ šoreiz tiks aplūkoti konkrēti iFinanses.lv lasītāja jautājumi un sniegtas atbildes uz tiem.

Agrāk dati par darbinieku tika ievākti ar personāla uzskaites kartiņu palīdzību. Šādās kartiņās bija norādīts darbinieka ģimenes stāvoklis, bērnu skaits, izmantotie atvaļinājumi, utt. Šobrīd jautājums par to, kādus datus par darbiniekiem darba devējam ir jāievāc un kādus datus tas drīkst ievākt nav regulēts ar kādu konkrētu normatīvo aktu, taču prasības un ierobežojumi šādu datu ievākšanai izriet no vairākiem atsevišķu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Pateicoties informāciju tehnoloģiju attīstībai, ir mainījušās iespējas sniegt un saņemt dažādus pakalpojumus, turklāt palielinājušās iespējas sniegt un saņemt dažādus pakalpojumus interneta vidē. Tas rada gan iespējas uzņēmumiem un iestādēm, gan arī izaicinājumus nodrošināt drošību sniegto pakalpojumu ietvaros, tajā skaitā arī attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi un aizsardzību.

Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošas personas risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātas personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu, kā arī ar papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātas personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Šajā publikācijā un tās turpinājumā lasiet par sociālo apdrošināšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Latvijas darba tirgu būtiski ietekmēs ekonomiskā situācija gan Latvijā, gan Eiropā un pasaulē.

Vairumam iFinanses.lv lasītāju jau ir zināms, ka kopš 2010.gada 1. janvāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tiek aplikts arī iznomātā personāla ienākums, kuru apmaksā Latvijas rezidents. Lai arī attiecīgais likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) pants tika ieviests turpat pirms diviem gadiem, prakse rāda, ka vēl joprojām viedokļi par IIN piemērošanu minētajam ienākuma veidam ir dažādi, jo katra no pusēm, proti, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un nodokļu maksātājs, personāla nomas darījuma būtību interpretē atbilstoši savai izpratnei vai, iespējams, izdevīgumam. Tādēļ šīs publikācijas mērķis ir veikt attiecīgās likuma par IIN normas analīzi un, pamatojoties uz to, sniegt autora izpratni par personāla nomas būtību.

Tuvojas izskaņai 2011.gads un darba devējiem ir jāsāk domāt par jauno plānošanas periodu – 2012. gadu, un savlaicīgi tam jāgatavojas, jāaizanalizē visi nepieciešamie resursi uzņēmuma darbības nodrošināšanai un attīstībai, un tas ir attiecināms gan uz materiālajiem resursiem (izejvielas, materiāli, energoresursi, iekārtas u.c.), gan arī cilvēkresursiem (motivēts un kvalificēts personāls).

Kā zināms Darba likums nosaka visai striktus ierobežojumus darba laika organizācijai. Piemēram, Darba likuma 131. pants nosaka, ka normālais darba laiks ir 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā, 136. pants - ka pieļaujamais virsstundu darba ilgums nevar pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā, 142. pants - ka diennakts atpūtas minimālajam ilgumam jābūt 12 stundas pēc kārtas, 143. pants - ka nedēļas atpūtas minimālajam ilgumam jābūt 42 stundas pēc kārtas, utt.

Jau iepriekš rakstīts par gadījumiem, kuros darba devējam saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darbiniekam ir jāizmaksā vidējā izpeļņa, ja tas neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, un viens no šādiem gadījumiem ir pārejoša darbinieka darba nespēja (slimība). Šoreiz ar konkrētiem piemēriem parādīts, kā jāaprēķina slimības nauda atkarībā no darbiniekam noteiktā darba laika (normālais, nepilnais, summētais) un kādās nedēļas dienās iekrīt darba nespēja.

Šajā publikācijā pievērsīšos piemaksu un prēmiju noteikšanas jautājumiem valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem atbilstoši pēdējiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – likums), kas tika pieņemti 16.06.2011. un stājās spēkā ar 01.08.2011.

Ikvienam strādājošajam ir svarīgi saprast, kas Darba likuma (DL) izpratnē ir uzskatāms par daba laiku, un attiecīgi par kādu laiku darbinieks var sagaidīt samaksu no darba devēja. No precīzas darba laika uzskaites tiešā mērā ir atkarīgs darbiniekam izmaksājamās algas apmērs. Tāpat ir gadījumi, kad nostrādāto stundu skaits var dot tiesības saņemt piemaksu par virsstundām un papildu brīvdienas.

Ja š.g. 15. augusta publikācijā Darba laika organizācijas jautājumu analīze analizēju situācijas un atbildēju uz aktuālajiem jautājumiem, kas attiecas uz darba laika organizāciju uzņēmumā (iestādē), kā arī šo procesu atspoguļošanu iekšējos dokumentos (darba koplīgums, darba līgums, rīkojums u.c.), un darba samaksas aprēķināšanu katrā konkrētā darba laika gadījumā, tad šajā publikācijā atbildēšu uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas saistīti ar darbinieku vidējās izpeļņas aprēķināšanu, ikgadējo un papildu atvaļinājumu aprēķināšanu, atvaļinājumu kompensācijas noteikšanu u.c.

Šajā publikācijā centīšos atbildēt uz aktuālākajiem un biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas attiecas uz darba laika organizāciju un apmaksu uzņēmumā atbilstoši Darba likuma normām (normālais darba laiks, nepilnais darba laiks, nakts darbs, virsstundu darbs, maiņu darbs un summētais darba laiks), kā arī sniegt šo darba laika veidu praktiskās pielietošanas risinājumus.

2011. gada 20. jūlijā stājās spēkā grozījumi Darba likumā (likums). Minētie grozījumi galvenokārt regulē jautājumus par attiecībām starp darbinieku, darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju (tautas valodā runājot – darbinieku nomu), kā arī ārvalstnieku nodarbināšanas aspektus. Kopumā veiktos grozījumus likumā var vērtēt pozitīvi, jo tie kaut daļēji sakārto jautājumus, par kuriem līdz šim likumā nebija nekāda regulējuma.

Šīs publikācijas pamatā ir iFinanses.lv lasītāja jautājums: vai dāvanu kartes vērtība labākajam ceturkšņa darbiniekam par izciliem darba rezultātiem tiek iekļauta vidējās izpeļņas aprēķinā, vai par prēmiju var atzīt darbiniekam jubilejā uzdāvinātu dāvanu karti un kas tad īsti tiek uzskatīts par prēmiju? Jautājums ir vietā, jo šķietami skaidri formulētās Darba likuma tiesību normas par darba samaksu nav nemaz tik viennozīmīgas, kā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Darba likuma tiesību normu piemērotāju starpā joprojām nav vienprātības par precīzu šo jēdzienu saturu. Bet par visu pēc kārtas.