Sastādot maiņu grafiku novembrim, rodas jautājums: 18.11. šogad ir svētdienā; darba laika kalendārā ir 21 darba diena un 19.11. ar īpašu atzīmi - tātad 19.11. ir pārceltā svētku diena. Samaksa par darbu svētkos būs tam darbiniekam, kuram ir maiņa 18.11. vai 19.11.? Un kā tas attiecas uz pārējiem (normāla darba laika) darbiniekiem - vai ir jāraksta kāds rīkojums par 19.11.?

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek aktualizēts jautājums par to, kā pareizi uzskaitīt darba laiku tālbraucēju šoferiem. Šis jautājums ir specifisks tā dēļ, ka attiecīgajā profesijā strādājošie darba rakstura dēļ ilgu laika periodu pavada izbraukumos ārpus savas dzīvesvietas. Līdz ar to šādā situācijā no darba tiesību perspektīvas iezīmējas vairāki jautājumi, piemēram, vai viss laiks, kuru šoferis pavada izbraukumā, ir uzskatāms par darba laiku, vai viss izbraukuma laiks uzskatāms par komandējumu, un vai šajā laikā jāievēro Darba likumā paredzētie obligātie atpūtas laika noteikumi, utt.

Darba likums nosaka vienotas pamatprasības visiem darba devējiem darba laika organizācijas, darba laika uzskaites un darba samaksas noteikšanas jautājumos. Tomēr darbu veidi, un līdz ar to arī darba laika organizācija un izpildes kontrole atšķirsies, jo darbs birojā vai pārtikas ražotnē ievērojami atšķirsies no darba mežistrādē, celtniecībā vai lauksaimniecībā.

Šobrīd publiskajā telpā atkal aktualizējies jautājums par mikrouzņēmumu nodokli (MUN) saistībā ar 9% likmes paaugstināšanu uz 15%. Pēc būtības arī 15% nav nemaz tik daudz, taču šajā gadījumā šos 15% līdzīgā veidā varētu piedāvāt maksāt vidējiem uzņēmumiem, ievērojot stingrus ierobežojumus.

Darbinieks nav izmantojis atvaļinājuma pagarinājumu, kas radies svētku dienu, kas iekrita brīvdienās viņa atvaļinājumā, dēļ. Darba attiecības ar darbinieku tiek pārtrauktas. Vai šis neizmantotais pagarinājums jāpieskaita pie neizmantoto atvaļinājumu dienu skaita, aprēķinot atvaļinājuma kompensāciju? Vai arī tam bija papildatvaļinājuma raksturs un neizmantotā atvaļinājuma rezervi tas neietekmē?

Vai, aprēķinot darba samaksu, jākoriģē (jāpiemēro proporcionāli nostrādātajām dienām) neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem, ja darbinieks izmanto 10 darba dienu atvaļinājumu (bērna tēvs saskaņā ar Darba likuma 155.pantu) un par šo periodu atvaļinājuma naudu izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)?

Uzņēmumā, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, ir jauns darbinieks. Pēc nedēļas kopš darba uzsākšanas darbinieks paņem darbnespējas lapu B, jo ir saslimis bērns. Pirms tam šis darbinieks gadu ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā. Ar iepriekšējo darba devēju pārtraucis darba attiecības bērna kopšanas laikā. Vai darbiniekam tiks samaksāts pabalsts par darbnespējas lapu B?

Labdien! Darbinieks dodas darba braucienā uz Lietuvu pēc preces. Darbinieks izbrauc plkst. 6.00 no rīta, atgriežas plkst.19.00 vakarā. Vai par šo dienu jāmaksā dienesta brauciena nauda, Lietuvā noteiktā? Vai jāmaina darbiniekam noteiktais normālais darba laiks uz summēto, vai arī var šīs vairāk nostrādātās stundas kompensēt citā dienā?

Kā pareizi aprēķināt atvaļinājuma naudu šādā gadījumā - darbinieks iepriekš bija grāmatvedis uz pusslodzi; tad uz ilgu laiku (3 gadi) bija prombūtnē esoša darbinieka - vecākā grāmatveža - vietas izpildītājs, bet ar 01.07.2012. atgriežas darbā iepriekšējais vecākais grāmatvedis, tāpēc minētais darbinieks atgriežas savā pusslodzes darbā. Ar 09.07.2012. šis darbinieks vēlas iet atvaļinājumā uz 4 nedēļām (20 darba dienām). Darbinieka vidējā dienas izpeļņa ir, piemēram, 30 Ls. Jautājums ir – kā to piemērot? 30 x 20 =600 Ls vai 30 x 20 x 0,5 slodze?

Labdien! Vēlamies noskaidrot, vai vienam darbiniekam var piemērot gan akordalgu, gan laika algu? Darbiniekam darbs ir pārvadāt kravu ar smago mašīnu un salabot mašīnu, kad ir tāda nepieciešamība. Mēs vēlamies maksāt akordalgu par kravas vešanu, t.i., par pārvestajiem kubikmetriem, un laika algu, kad darbinieks veic remontdarbus. Vai drīkst darbiniekam piemērot šos abus algu veidus? Ja jā, tad kā pareizi šo laiku uzskaitīt, t.i., kā atrunāt darba līgumā un kā uzrādīt darba laika uzskaites tabulā?

Turpinām 04.07.2012. publikāciju Darbinieku nosūtīšana darbam ārvalstīs. Šajā publikācijā lasiet par svarīgākajiem darbinieku darba samaksai piemērojamiem nodokļu jautājumiem, kas ir jāņem vērā darbinieku nosūtīšanas gadījumā.

Arvien biežāk Latvijas uzņēmēji – darba devēji, sniedz pakalpojumus vai veic darbu ārvalstīs, un šo pakalpojumu sniegšanai vai darba veikšanai izmanto darbiniekus, kuri ir darba attiecībās ar Latvijas uzņēmumu. Līdz ar to šādos gadījumos ļoti svarīgi ir savlaicīgi un pirms darbinieki tiek nosūtīti uz ārvalstīm noskaidrot šādas darbības tiesiskos un nodokļu aspektus. Ja darbs tiek veikts citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstī – Norvēģijā, Lihtenšteinā vai Islandē, vai arī Šveicē, tad šajās valstīs darbinieki var paļauties, ka tiem tiks nodrošinātas līdzvērtīgas sociālās garantijas, kā arī uz tiem tiks attiecināti tādi paši minimālie standarti attiecībā uz darba drošuma un darba aizsardzības prasībām, kādi tie tiek piemēroti attiecīgās dalībvalsts, uz kuru darbinieks tiek nosūtīts, pilsoņiem. Tomēr jāņem vērā, ka ienākuma nodokļu aspekti ES nav harmonizēti, un līdz ar to piemērojamie nodokļi un to maksāšanas kārtība dažādās valstīs var atšķirties.

Ir būvniecības firma. Vasarā starp projektiem mēnesi ir pārtraukums - viens projekts beidzas un nākamais sāksies tikai augustā, respektīvi, nespējam darbiniekus šajā periodā nodrošināt ar darbu. Vai mums darbiniekiem par šo mēnesi būtu jāizmaksā kompensācija, vai jāsaglabā vidējā izpeļņa, vai kā citādāk?

Labdien! Man ir jautājums par komandējuma izdevumiem. Uzņēmums apmaksā rēķinu par viesnīcas pakalpojumiem (naktsmītni) ne uzņēmuma darbiniekiem, bet viesiem no mātes kompānijas. Vai šādas izmaksas var uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumumiem, vai arī gada beigās jākoriģē uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija?

Vasara ir atvaļinājumu laiks, tāpēc jautājums par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu ir aktuāls gandrīz katrā uzņēmumā. Šajā publikācijā lasiet, kādu līgumu slēgt ar fizisku personu, ja uzņēmumam vajadzīgs darbinieks, kas aizvieto prombūtnē esošo darbinieku divas, trīs dienas mēnesī? Slēgt darba līgumu vai uzņēmuma līgumu? Vai iespējams noslēgt vienošanos tikai uz konkrēto dienu? Un kādu noteikt darba samaksu?