67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Uzņēmums ir iegādājies lietotu automašīnu, par kuru tiks maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN). Transportlīdzeklis patērē divu veidu degvielu – gāzi un benzīnu.
Autoserviss iegādājas žurnālu Privātā Dzīve (izklaides izdevums), kafijas automātu, televizoru un planšetdatoru. Vai tie ir uzņēmuma reprezentācijas izdevumi?
Ja uzņēmums maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), vai soda nauda par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē arī skaitās ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi? Kā šo soda naudu atspoguļot grāmatvedībā? Vai pastāv kādi nodokļu riski?
Uzņēmums nomā / ir patapinājis pamatlīdzekļus (šujmašīnas) no Eiropas Savienības dalībvalsts juridiskas personas. Latvijā par 684 EUR šujmašīnai ir iegādātas rezerves daļas, bez kurām iekārta nestrādā. Vai grāmatvedībā tās var pieņemt uzskaitē kā pamatlīdzekļus, un vai tām var aprēķināt nolietojumu (vismaz tik ilgi, kamēr šī šujmašīna ir mūsu nomas / patapinājuma objekts un mēs ar to strādājam)? Vai tās ir uzskatāmas par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām? Vai šajā gadījumā ir jāievēro kādi specifiski nodokļu aspekti?
2014.gada augustā uzņēmuma valdes loceklis ir pārskaitījis sev no uzņēmuma konta summu avansu norēķiniem 4000 EUR apmērā. 01.09.2014. neiztērētā avansa nauda ir 3000 EUR. 01.09.2014. uzņēmuma kasē ir skaidra nauda 2000 EUR apmērā, un tanī pašā dienā ir pieņemts lēmums 5000 EUR no peļņas sadalīt dividendēs. Vai avansa naudu, kas palika valdes locekļa rīcībā 3000 EUR apmērā, var pārgrāmatot kā dividenžu izmaksu? Ja 01.09.2014. nauda ir izņemta no kases kā izmaksa dividendēs, kāda summa ir jādeklarē kā skaidrā naudā izmaksātās dividendes – 3000 EUR vai 5000 EUR?
Kopš 01.01.2013., kad spēkā stājās jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums), no mūsu redzesloka ir pazudis jēdziens pašpatēriņš. Darījums, kas likumā Par pievienotās vērtības nodokli tika noteikts kā pašpatēriņš, PVN likumā ir pielīdzināts preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai par atlīdzību un tādējādi ir uzskatāms par ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamu darījumu.
Līdz šim, ja pirkumam konta izrakstā pretī nebija attaisnojuma dokumenta - čeka, šo naudas summu, kas iziet no konta, es grāmatoju uz ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem. Nesen pārņēmu kārtot grāmatvedību firmai, kurai iepriekšējā grāmatvede visus pirkumus, kas iziet no bankas konta, ir iegrāmatojusi uz kontu 2380 un visus čekus grāmatojusi kā avansa norēķinus, nepievēršot uzmanību tam, vai pirkuma apmaksa ir veikta skaidrā naudā vai ar firmas karti. Es vēlētos noskaidrot, cik korekti ir šādi grāmatojumi?
Šveices uzņēmums (trešā valsts) piegādāja Latvijas uzņēmumam trenažierus par 13 685 EUR un izrakstīja par to rēķinu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Lietuvas uzņēmums nodrošināja transporta pakalpojumus par 550 EUR un arī izrakstīja rēķinu bez PVN. Latvijas uzņēmums avansa veidā samaksāja ievedmuitas nodokli 400 EUR un muitas PVN 3100 EUR. Latvijas muitā notika atmuitošana un izrakstīta muitas deklarācija ar šādu nodokļu aprēķinu:
Tuvojas vasara, un daudzi uzņēmumi plāno dažādu atpūtas un izklaides pasākumu rīkošanu darbinieku saliedēšanai un motivēšanai. Bieži vien problēmas rada izdevumi, kas ir saistīti gan ar darbinieku atpūtu, gan uzņēmuma saimniecisko darbību. Tāpēc ir būtiski tos izvērtēt, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto.
Kādi normatīvie akti reglamentē valsts un pašvaldību budžeta iestāžu reprezentācijas izdevumus? Kur konkrēti ir uzskaitīts, kas ir uzskatāms par reprezentācijas izdevumiem? Vai, piemēram, izdevumus par alkoholu (dāvanām, pasākumiem u.tml.) var uzskatīt par reprezentācijas izdevumiem budžeta iestādēs?
Viens no darbinieku motivēšanas veidiem ir papildu labumu piešķiršana, un šāds labums var būt apdrošināšana. Šoreiz izskatīsim, kā grāmatvedībā rīkoties, ja ar apdrošināšanas kompāniju noslēgts līgums par darbinieku dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu uz termiņu, kas ilgāks par 5 gadiem, un kā aprēķināt un uzskaitīt nodokļus apdrošināšanas prēmijas summas pārsnieguma daļai.
Vai veselības apdrošināšanas polises izmaksas (par periodu no janvāra līdz decembrim) personai, ar kuru uzņēmums pārtrauc darba attiecības februārī, ir uzskatāmas par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām? Tātad, polise ir par šo gadu. Un darbinieks strādāja līdzi š.g. 21.februārim.
Uzņēmums ir veicis darbinieku apdrošināšanu nelaimes gadījumiem (bez līdzekļu uzkrāšanas) par laika posmu no 22.03.2013.-21.03.2014. Apdrošināšanas prēmijas summa vienam darbiniekam ir Ls 12,72. Veicot algas aprēķinu par decembri, apdrošināšanas prēmijas maksājums neveido pārsniegumu, jo darbinieka darba alga par taksācijas gada mēnešiem ir Ls 4000, un 10% no bruto darba samaksas gadā ir Ls 400. Sastādot algu sarakstu decembrī, apdrošināšanas prēmijas summa tika norādīta ailē Ar nodokli neapliekamais ienākums aprēķina daļā un ailē Atvilkumi izmaksu daļā.
Kurš iestādē ir atbildīgs par pamatlīdzekļu un inventāra uzskaiti pa kabinetiem un par pareizu inventarizācijas veikšanu? Grāmatvedības programmā nav bijusi korekta uzskaite pa kabinetiem, bet gan pa materiāli atbildīgām personām. Kurš darbinieks (vai varbūt inventarizācijas komisijas priekšsēdētājs, vai cita štata persona) pēc normatīvajiem aktiem ir atbildīgs, lai šie dati būtu korekti iesniegti grāmatvedībā? Vai tā varētu būt atsevišķa datu uzskaite excel dokumentā?
Uzņēmums nodarbojas ar jaunu transportlīdzekļu tirdzniecību. Esam nolēmuši veikt akciju - ja pircējs iegādājas jaunu transportlīdzekli, viņam tiek piešķirti bonusa punkti, piemēram, EUR 1300 EUR vērtībā. Šos bonusa punktus klients varēs izmantot līdz gada beigām, iegādājoties preces vai izmantojot servisa pakalpojumus mūsu uzņēmumā. Kā pareizi grāmatvedībā atspoguļot šādu darījumu?
