Nodokļi | ifinanses.lv

Atskaitot priekšnodokli, pircējam nāv jāatbild par pārdevēja "grēkiem"

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Latvijas tiesas nu, cerams, būs spiestas kardināli mainīt savu praksi, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesa pateica Latvijai tieši acīs to, ko Latvija negribēja dzirdēt. Proti, ES Tiesa nosprieda, ka VID pircējam nedrīkst liegt tiesības atskaitīt PVN, pamatojoties pat uz pārdevēja īstenoto krāpšanu vai pieļautām nelikumībām. Pircējs drīkst atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pat tad, ja attiecīgais darījums ir formāli uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis. VID nedrīkst prasīt pircējam veikt pārdevēja pārbaudi, kura nav tiesību aktos skaidri prasīta.

PVN atskaitīšanas tiesības – nodokļu maksātāju domstarpības ar VID

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas novēršana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības prioritātēm. Lai to īstenotu, VID vairāku gadu laikā ir veicis veselu pasākumu kompleksu efektīvas kontroles sistēmas iedzīvināšanai – PVN deklarācijās iekļaujamā informācija ir papildināta, pieprasot uzrādīt gan sniegtos, gan saņemtos darījumus, VID ir iegādājies speciālu programmatūru, kas ļauj laicīgi konstatēt nesakritības ar darījumu partneriem, kā arī veic regulāras kontroles procedūras, tajā skaitā informējot nodokļu maksātājus par savās sistēmās konstatētajām nesakritībām. Daudzi uzņēmumi ir saņēmuši VID vēstules ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par atsevišķiem darījumiem ar šaubīgiem darījumu partneriem, tajā skaitā arī vēstules ar lūgumiem izslēgt konkrētus darījumus no uzrādītā priekšnodokļa.

Iepriekšējo gadu zaudējumu segšanas un zaudējumu pārnešanas uzņēmumu grupā aktualitātes. 1.daļa

Zaudējumu segšana no turpmāko taksācijas gadu apliekamā ienākuma un zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā ir vieni no būtiskākajiem ienākuma nodokļa stimuliem komersantiem. Tomēr atsevišķas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) 14. panta (Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana) un 14.1 panta (Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā) normas nodokļu maksātāji un nodokļu administrācija joprojām interpretē un piemēro praksē atšķirīgi.

Iepriekšējo gadu zaudējumu segšanas un zaudējumu pārnešanas uzņēmumu grupā aktualitātes. 2.daļa

Tiem nodokļu maksātājiem, kuri ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā un kuru pārrobežu grupas uzņēmuma darbības rezultātā ir radušies zaudējumi saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) 14.1 pantu, ir tiesības savu ar nodokli apliekamo ienākumu samazināt par šo pārrobežu uzņēmumu zaudējumiem, ja šis pārrobežu uzņēmums tiek reorganizēts vai likvidēts, vai šīs otras valsts tiesību akti neparedz šādu zaudējumu pārnešanu uz turpmākajiem taksācijas periodiem vai to segšanu uzņēmumu grupā. Tomēr praksē nodokļu administrācija nepamatoti liedz nodokļu maksātājiem piemērot minētās likuma par UIN 14.1 panta normas. Tādēļ publikācijā tiks norādīts uz potenciālām problēmām, ar kādām nodokļu maksātājam ir jārēķinās, ja tas vēlas izmantot uzņēmumu grupas ārvalsts uzņēmuma radītos zaudējumus, un iespējām izvairīties no tām.

Kam būs jāiesniedz nulles deklarācija?

Šā gada 1. decembrī Saeima steidzamības kārtībā pieņēma jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu (likums). Likums stājas spēkā 15.decembrī un uzliek par pienākumu noteiktos gadījumos deklarēt fiziskās personas mantisko stāvokli, sniedz iespēju legalizēt ienākumus, par kuriem iepriekš nav bijis nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), un paredz iemaksāt kredītiestādē skaidrās naudas uzkrājumus virs 10 000 latiem. Šīs publikācijas mērķis ir sniegt pārskatu par būtiskākajiem jautājumiem jaunā likuma sakarā, vienlaikus rosinot diskusiju, jo virkne jautājumu joprojām ir neskaidri.

VID izsniegtā uzziņa un tās tiesiskās sekas

Kas ir vieglākais un drošākais veids, kā noskaidrot, vai nodokļu maksātājs nav apmaldījies nodokļu tiesību džungļos, un vai šis nodokļu maksātājs ir pilnībā izpratis savus pienākumus (kā arī tiesības) attiecībā uz nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu vai arī atbrīvojuma no nodokļa piemērošanu? Nodokļu maksātājam ir divas iespējas – vērsties pēc palīdzības pie nodokļu konsultanta vai saņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokli par nodokļa piemērošanu konkrētajā faktiskajā un tiesiskajā situācijā. Pēdējais, turklāt, ja vēl izteikts rakstveidā jeb uzziņā par nodokļa maksātāja tiesībām (turpmāk – uzziņa), neapšaubāmi dod lielāku drošības sajūtu, ka tad, ja nodokļu maksātājs rīkosies atbilstoši uzziņai, tad nodokļu maksātājs var paļauties, ka tādos pašos vai līdzīgos apstākļos tam nedraud papildu nodokļa uzrēķins.

Nodokļu pārmaksas atmaksāšana, ja ir ierosināts kriminālprocess

14.04.2011. Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums par NN), kas spēkā stājās 17.05.2011. Ar grozījumiem vismaz formāli tiek atcelti noteikumi, saskaņā ar kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) liedza pārmaksāto nodokļu atmaksu gadījumā, ja saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām ir uzsākts kriminālprocess, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu.

Par dubultās sodīšanas aizlieguma principu

Vai esat dzirdējuši par gadījumiem, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) komersantam uzliek administratīvo sodu par kādu ar nodokļu nesamaksāšanu saistītu pārkāpumu un papildus tam ar atsevišķu lēmumu uzliek pienākumu samaksāt nesamaksāto nodokli, soda naudu par šī nodokļa nesamaksāšanu un, protams, nokavējuma procentus par laikā nesamaksāto nodokli? Varbūt esat nevis dzirdējuši par šādiem gadījumiem, bet paši esat bijuši līdzīgā situācijā?

Likuma par PVN grozījumi, kas maina preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas principus

01.01.2010. stājušies spēkā grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (likums par PVN), cita starpā paredzot izmaiņas un jaunievedumus noteikumos par preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanu. Grozījumi likumā pieņemti, ieviešot Padomes direktīvas 2008/9/EK, ar ko groza direktīvu 2006/12/EEK attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas vietu, noteikumus. Publikācijā tiks sniegts ieskats izmaiņu būtībā un saturā, vienlaikus izceļot un norādot uz atšķirībām starp šobrīd spēkā esošo un iepriekšējo regulējumu.

Objektīvās izmeklēšanas principa pārkāpums

Tēze: Iestādei, izskatot lietu par nodokļa uzrēķinu, ir jāiegūst visa informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, tādējādi panākot tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu.

Par skaidrā naudā veiktu darījumu deklarēšanas pienākumu

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta 1.daļā likumdevējs ir noteicis soda naudu par skaidrā naudā veiktu darījumu nedeklarēšanu vispār, nevis par deklarēšanas nokavējumu. Ja nodokļu maksātājs ir deklarējis skaidrā naudā veikto darījumu, taču ir nokavējis deklarācijas iesniegšanas termiņu, nodokļu maksātājam nevar piemērot minētajā tiesību normā noteikto soda naudu.