67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Uzņēmumus pārvalda un attiecībās ar trešajām personām parasti pārstāv valde, bet dažkārt valdes locekļi nevar vai nevēlas ikdienā pārstāvēt sabiedrību. Viens no risinājumiem ir iecelt prokūristu. No juridiskā viedokļa to var izdarīt uz dažādu tiesisko attiecību pamata, tāpēc gan uzņēmuma vadītājam, gan grāmatvedim jāzina, kādas ir iespējas, būtiskākās to atšķirības un kā līguma veids ietekmē pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
Autortiesību likumā norādīti 2 subjekti: autors un izpildītājs. Ja plānots noslēgt autoratlīdzības līgumu, kā nošķirt šos abus subjektus un kādas atšķirības būtu jāņem vērā un jāiekļauj līgumā? Kā mainās nodokļa piemērošana un piemērojamie attaisnotie izdevumi?
04.06.2015. spēkā stājās Publisko iepirkumu likuma grozījumi, kas turpmāk pasūtītājiem atvieglos iespējas bez papildu procedūras palielināt iepirkuma līguma summu. Kāpēc bija nepieciešami šādi grozījumi, un cik brīvi tagad varēs rīkoties pasūtītāji un iepirkumu pretendenti?
Ukrainas uzņēmums, reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pārdod preci Latvijas uzņēmumam (PVN maksātājam) un izraksta tam rēķinu. Prece tiek piegādāta no Ukrainas Latvijas uzņēmuma klientam uzreiz uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti (neievedot Latvijā), rēķinu izraksta Latvijas uzņēmums. Kā reģistrēt šādu darījumu (gan iegādi no Ukrainas, gan piegādi ES dalībvalsts uzņēmumam)? Kurā brīdī pāriet preču īpašumtiesības uz precēm Latvijas uzņēmumam? Mana izpratne - kad Ukrainas uzņēmums izraksta rēķinu par piegādi. Bet Latvijas uzņēmums uzreiz izraksta rēķinu ES uzņēmumam!
Vairākkārt izskanējis viedoklis, ka Krievijas noteiktās sankcijas uzskatāmas par nepārvaramu varu jeb force majeure un embargo skartie uzņēmumi var izmantot šo apstākli, lai atliktu saistības ne tikai pret nodokļu administrāciju, bet arī pret darījumu partneriem. Vai tiešām valsts rīcība, kas bijusi par pamatu ekonomiskai krīzei vai embargo un radījusi uzņēmējiem finansiālas grūtības, ir uzskatāma par nepārvaramu varu? Kā konstatēt force majeure iestāšanos? Vai uzņēmējam vispār ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma?
Uzņēmums plāno slēgt kredītlīnijas līgumu ar darbinieku. Saskaņā ar līgumu darbinieks var aizņemties jebkuru summu, atdot un atkal aizņemties, nepārsniedzot noteikto limitu. Līguma termiņš ir 60 mēneši, limits - 50 000 EUR, un aizdevumam netiek piemērota procentu likme. Pašam uzņēmumam ir līzinga saistības, nodokļu parādu nav.
Lai gan Mikrouzņēmumu nodokļa likums (MUN likums) stājās spēkā 01.09.2010., pēdējā laikā arvien biežāk dzirdams par valsts kontrolējošo institūciju pastiprinātu uzmanības pievēršanu tieši šī nodokļa maksātājiem.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) A saimnieciskās darbības veids ir dzīvojamo māju apsaimniekošana. SIA A iesniedza zvērinātam tiesu izpildītājam (ZTI) izpildu rakstu Rīgas rajona tiesas sprieduma izpildei un lūdza vērst piedziņu uz parādniekam piederošo nekustamo īpašumu. Parādniekam bija parāds par komunālajiem pakalpojumiem un piederēja nekustamais īpašums (dzīvoklis), kas bija reģistrēts zemesgrāmatā uz parādnieka vārda. Atbilstoši Civilprocesa likuma (CPL) 606. un 607.1panta prasībām tika izsludināta nekustamā īpašuma sākumcena un izsoles diena.
Tehnoloģijas attīstās, tas ļauj komersantiem un patērētājiem izvēlēties arvien jaunus veidus, kā pārdot un pirkt pakalpojumus un preces. Preču iegāde internetā kļuvusi teju par ikdienu lielai daļai cilvēku. Joprojām aktuāla ir arī preču un pakalpojumu pasūtīšana ar tālruņa, elektroniskā pasta vai televīzijas palīdzību. 13.jūnijā visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs stājās spēkā Direktīva par patērētāju tiesībām, iepērkoties internetā, līdz ar to preču / pakalpojumu pārdevējiem ir pienākums pārbaudīt savus līgumus.
Uzņēmums iegādājas datoru, un pārdevējs iedod garantiju uz 1 gadu, bet saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL) garantija precēm ir noteikta 2 gadi. Vai pārdevējs tā drīkst rīkoties?
01.01.2014. Civillikumā (CL) stājās spēkā grozījumi, kuri paredz izmaiņas attiecībā uz līgumsoda piemērošanu maksājumu kavējumu gadījumos. Tāpat šajā kontekstā būtu lietderīgi analizēt arī mazāk zināmu (vai daudziem vispār nezināmu) direktīvu - Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (turpmāk – Direktīva).
Kā vislabāk noformēt līgumu ar darbinieku (valdes loceklis) par auto izmantošanu, lai varētu segt visus uzturēšanas izdevumus, jo auto tiek izmantots uzņēmuma saimnieciskajā darbībā (SD)? Uzņēmums grib maksāt arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN). Kas šajā gadījumā būtu pareizāk: noformēt nomas līgumu, attiecīgi nosakot maksu un ieturot nodokli no izmaksas, kā arī reģistrējot uzņēmumu kā turētāju? Vai arī pietiek vienkārši ar vienošanos pie darba līguma par auto izmantošanu darba vajadzībām? Vai šajā gadījumā uzņēmumam jāreģistrējas kā transportlīdzekļa turētājam?
Jaundibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja; esam divi īpašnieki un vienlaicīgi arī valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi. Citu darbinieku SIA nav. Valsts ieņēmumu dienests (VID), pamatojoties uz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma (MUN likums) 1.panta 1.daļas d) apakšpunktu pieprasa, lai ar valdes locekļiem tiktu noslēgts darba līgums (respektīvi, ja darbinieks, tad darba līgums). Vai tiešām ar valdes locekļiem, kas ir mikrouzņēmuma (MU) īpašnieki, ir jāslēdz darba līgums?
Vai maksa par domēna izveidošanu un lietošanas tiesību piešķiršanu var tikt uzskatīta par autoratlīdzību?
Šī gada 4. jūlijā Valsts prezidents izsludināja Saeimas 20. jūnijā pieņemtos un tiesību zinātņu speciālistu vidū pretrunīgi vērtētos grozījumus Civillikumā, kas maina līdzšinējo līgumsoda regulējumu. Dažādu nozaru pārstāvju vidū pastāv vienprātība par to, ka šobrīd vērojama pārmērīgi augsta līgumsoda piemērošana, tomēr nav vienota viedokļa par to, kāds būtu labākais risinājums līgumsoda ierobežojumiem. Nav noslēpums, ka līgumsods kļuvis par sava veida biznesu, un tas arvien biežāk pilda iedzīvošanās un nevis zaudējumu atlīdzināšanas funkciju. Saeimas pieņemtie grozījumi ir mēģinājums noteikt mērenību līgumsodu piemērošanā.
|
2
|
. . . |
|---|
07:00, 23. Mai. 2019