Uzņēmums, rīkojot seminārus un konferences, pieaicina lektorus (no Latvijas), ar viņiem tiek slēgti autoratlīdzības līgumi. Bet kā noformēt samaksu vieslektoriem - fiziskajām personām no ārzemēm - un kādi nodokļi uz viņiem attieksies?
Līgumi
14:48, 8. Okt. 2012
Labdien! Fiziskai personai ir līzingā noformēta automašīna, kas vēl nav izmaksāta. Automašīnas īpašnieks ir līzinga kompānija, lietotājs negaidīti nomirst. Kā pareizi jārīkojas lietotāja tuviniekiem, lai pārformētu dokumentus un arī lai varētu CSDD iziet tehnisko apskati? Vai līzinga kompānija ir tiesīga līgumu nepārslēgt un neizpirkto automašīnu konfiscēt faktiskajiem maksātājiem un lietotājiem? Paldies!
Līgumi
09:59, 21. Sep. 2012
Pēdējā laikā uzņēmumu vadītāji mēdz sūdzēties — grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji (turpmāk tekstā GPS) par grāmatvedības datu nodošanu elektroniski prasa papildu samaksu, sakot, ka dati pieder GPS.
Līgumi
12:18, 20. Sep. 2012
Rakstīt šo komentāru mani pamudināja kāds publisko iepirkumu sakarā uzdots jautājums: "Vai, slēdzot uzņēmuma līgumu, ja kopējā darba samaksas summa ir 3758 Ls, ir jāveic iepirkuma procedūra, un kādos gadījumos darba veikšanai jāveic iepirkums?"
Līgumi
10:18, 3. Sep. 2012
Ar valdes locekļiem ir pārtrauktas darba attiecības, un ir noslēgti amata līgumi. Vienlaicīgi valdes locekļi ir sabiedrības avansa norēķinu personas, un viena persona pilda arī kasiera pienākumus. Jautājumi: 1.Vai šajā gadījumā nav saskatāmas darba attiecības Darba likuma izpratnē? 2.Vai valdes locekļu amata līgumu no sabiedrības puses ir tiesīgs slēgt cits valdes loceklis, vai tam ir jābūt dalībniekam?
Līgumi
12:01, 18. Jūl. 2012
Ir notikusi uzņēmuma reorganizācija, tātad reģistrēta jauna sabiedrība ar jaunu nosaukumu un reģistrācijas numuru, un kura ir pārņēmusi visas saistības. Vai šajā gadījumā ir jāpārslēdz līgumi ar bijušās sabiedrības klientiem, vai ir spēkā noslēgtais līgums ar vecās sabiedrības datiem? Paldies!
Līgumi
10:30, 29. Mai. 2012
Aizvien biežāk praksē tiek izmantoti dokumenti, kas sagatavoti un arī parakstīti elektroniski, tāpēc dažkārt var rasties šaubas, vai saņemtais elektroniskais dokuments ir atzīstams par elektroniski parakstītu un kā pārliecināties par atbilstību. Šajā publikācijā uzskatāmi aplūkosim, kā veikt droša elektroniskā paraksta pārbaudi.
Līgumi
10:38, 6. Okt. 2011
2011. gada 11. augusta Valsts sekretāru sanāksmē Tieslietu ministrija ir izsludinājusi likumprojektu Grozījums likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem" (turpmāk – Grozījumi). Šajā publikācijā noskaidrosim, ko paredz minētie grozījumi un vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (Konvencija) būtu piemērojama tikai rakstveida līgumiem arī turpmāk.
Līgumi
12:10, 16. Sep. 2011
Lai gan par vieglo automašīnu izmantošanu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ir jau daudz runāts, tomēr nodokļu maksātājus joprojām māc šaubas par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (auto nodoklis) pareizu piemērošanu.
Līgumi
12:09, 24. Aug. 2011
Neskatoties uz to, ka Elektronisko dokumentu likums (EDL), kurš nosaka elektronisko dokumentu un parakstu tiesisko statusu, kā arī norāda uz šāda veida dokumentiem un parakstiem izvirzāmajām pamatprasībām, ir spēkā no 2003. gada 1. janvāra, tomēr praksē šādu dokumentu un parakstu lietošana ir visai piesardzīga. Šajā publikācijā tiks dots ieskats šāda veida dokumentu un parakstu tiesiskajam regulējumam.
Līgumi
11:47, 25. Jūl. 2011
Darba likums (DL) nosaka, ka darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku, izņemot DL norādītos gadījumus, kad darba līgumu uz noteiktu laiku slēdz, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu. Jāuzsver, ka par iemeslu darba līguma noslēgšanai uz noteiktu laiku, var būt tikai DL minētie gadījumi. Visos citos gadījumos darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku.
Līgumi
10:18, 12. Jūl. 2010
Viens no izplatītākajiem ar komercdarbību saistītu izmaksu optimizācijas veidiem ir darbaspēka un ar to saistīto nodokļu samazināšana. Daudzi komersanti līdz ar to izvēlas noņemt atbildības slogu par savu darbinieku nodokļu maksājumiem no saviem pleciem, un pārnest to uz pašiem darbiniekiem. Šī raksta mērķis ir salīdzināt nodokļu slogu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem jeb saimnieciskā darba veicējiem, kā arī atbildēt uz jautājumu – vai vienmēr izvēle starp darba līgumu un uzņēmuma līgumu ir likumīgs uzņēmējiem piemērojamā nodokļu sloga samazināšanas mehānisms, un kādas ir iespējas šo nodokļu slogu samazināt.
Līgumi
16:10, 17. Jūn. 2010
Šī gada sākumā spēkā stājās Komerclikuma Komercdarījumu daļa, kas tika sen gaidīta gan juristu, gan komersantu aprindās. Komercdarījumu regulējums tika izstrādāts jau 1998. gada Komerclikuma projektā, ko tolaik apstiprināja Ministru kabinets (MK). Tomēr 2002. gadā, kad Saeima pieņēma Komerclikumu, šīs daļas nebija. Darbs aktīvi pie jaunās komercdarījumu daļas tika atsākts 2006. gadā, apzinoties, ka gan komerciālās apgrozības dinamiskums, gan paaugstinātas uzticības aizsardzības un atbildības pakāpes nodrošināšanas nepieciešamība bija radījusi vajadzību pēc īpaša regulējuma virknei komercdarījumu. Viens no svarīgākajiem darījumu veidiem, ko regulē Komerclikums, ir komerciālais pirkums. Iespējams, ka šis darījumu veids ir viens no izplatītākajiem komerciālajā apgrozībā. Kas komersantiem būtu jāzina par komerciālo pirkumu un tā regulējumu Komerclikumā?
Līgumi
13:20, 20. Mai. 2010
Pakalpojumu līgumi, it īpaši līgumi par vadības un konsultāciju pakalpojumiem, ir izplatītākie līgumi, kas tiek slēgti starp saistītiem uzņēmumiem. Tradicionāli vadības un konsultāciju līgumi tiek noslēgti starp mātes un meitas uzņēmumu vai starp mātes uzņēmuma īpaši izveidotu sabiedrību uzņēmumu grupā ietilpstošo sabiedrību apkalpošanai (piemēram, juridisko, grāmatvedības un finanšu vadības pakalpojumu sniegšanai). Vienlaicīgi šādiem līgumiem ir salīdzinoši augsts risks, jo izmaksas, kas saistītas ar šo līgumu izpildi, var nebūt atskaitāmas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām.
Līgumi
12:43, 26. Mar. 2010
Šī raksta mērķis, pirmkārt, ir atgādināt, kas ir uzskatāmas par saistītām personām Latvijas nodokļu likumu izpratnē. Tātad – kuras personas varētu nosacīti saukt par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "mērķauditoriju", attiecīgi dodot tiesības koriģēt darījumos starp saistītām personām gūto peļņu atbilstoši tirgus cenām. Otrkārt, analizēt izplatītākos gadījumus, kad ir jāievēro transferta cenu noteikumi, un kādas ir galvenās problēmas un riski, kas jāņem vērā darījumos starp saistītām personām.
Līgumi
12:01, 26. Mar. 2010