Uzņēmums iegādājas datoru, un pārdevējs iedod garantiju uz 1 gadu, bet saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL) garantija precēm ir noteikta 2 gadi. Vai pārdevējs tā drīkst rīkoties?

01.01.2014. Civillikumā (CL) stājās spēkā grozījumi, kuri paredz izmaiņas attiecībā uz līgumsoda piemērošanu maksājumu kavējumu gadījumos. Tāpat šajā kontekstā būtu lietderīgi analizēt arī mazāk zināmu (vai daudziem vispār nezināmu) direktīvu - Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (turpmāk – Direktīva).

Kā vislabāk noformēt līgumu ar darbinieku (valdes loceklis) par auto izmantošanu, lai varētu segt visus uzturēšanas izdevumus, jo auto tiek izmantots uzņēmuma saimnieciskajā darbībā (SD)? Uzņēmums grib maksāt arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN). Kas šajā gadījumā būtu pareizāk: noformēt nomas līgumu, attiecīgi nosakot maksu un ieturot nodokli no izmaksas, kā arī reģistrējot uzņēmumu kā turētāju? Vai arī pietiek vienkārši ar vienošanos pie darba līguma par auto izmantošanu darba vajadzībām? Vai šajā gadījumā uzņēmumam jāreģistrējas kā transportlīdzekļa turētājam?

Jaundibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja; esam divi īpašnieki un vienlaicīgi arī valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi. Citu darbinieku SIA nav. Valsts ieņēmumu dienests (VID), pamatojoties uz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma (MUN likums) 1.panta 1.daļas d) apakšpunktu pieprasa, lai ar valdes locekļiem tiktu noslēgts darba līgums (respektīvi, ja darbinieks, tad darba līgums). Vai tiešām ar valdes locekļiem, kas ir mikrouzņēmuma (MU) īpašnieki, ir jāslēdz darba līgums?

Vai maksa par domēna izveidošanu un lietošanas tiesību piešķiršanu var tikt uzskatīta par autoratlīdzību?

Šī gada 4. jūlijā Valsts prezidents izsludināja Saeimas 20. jūnijā pieņemtos un tiesību zinātņu speciālistu vidū pretrunīgi vērtētos grozījumus Civillikumā, kas maina līdzšinējo līgumsoda regulējumu. Dažādu nozaru pārstāvju vidū pastāv vienprātība par to, ka šobrīd vērojama pārmērīgi augsta līgumsoda piemērošana, tomēr nav vienota viedokļa par to, kāds būtu labākais risinājums līgumsoda ierobežojumiem. Nav noslēpums, ka līgumsods kļuvis par sava veida biznesu, un tas arvien biežāk pilda iedzīvošanās un nevis zaudējumu atlīdzināšanas funkciju. Saeimas pieņemtie grozījumi ir mēģinājums noteikt mērenību līgumsodu piemērošanā.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) vienīgais grāmatvedis tiek atbrīvots no darba saskaņā ar Darba likuma 101.panta 9.daļu, tā vietā tiek noslēgts uzņēmuma līgums ar grāmatvedības firmu, kura turpmāk veiks visus uzņēmuma grāmatvedības darbus. Vai SIA - grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja drīkst izmantot grāmatvedības programmu, datorus, telpas, kopētāju, kas pieder uzņēmumam – grāmatvedības pakalpojumu saņēmējam?

Nauda pievelk naudu. Daudz naudas pievelk vēl vairāk naudas. Bet ko darīt, ja naudas nav? Tad jāmaina slotas pret automašīnām. Tā savas bagātības vairošanu sāk Krievijas kulta filmas Oligarhs galvenie varoņi. Arī Latvijā ir dzirdēti stāsti, kā uzņēmēji Latvijas neatkarības pirmajos gados no Austrumiem veduši metālu, naftu un citas preces, lai Eiropā tās mainītu pret sadzīves tehniku, tādējādi nopelnot pirmos miljonus.

Ja autordarbi gada (vairāku gadu robežās) laikā ir regulāri, piemēram, video semināru vadīšana interneta vidē (mainās temati), ir nepieciešams autoratlīdzības līgums katram semināram atsevišķi vai pietiekt ar vienu līgumu uz nenoteiktu laiku? Vai pēc katra novadītā semināra ir nepieciešams pieņemšanas-nodošanas akts?

Uzņēmums - kreditors nodod prasījumu citai personai, noslēdzot cesijas līgumu. Vai vecais kreditors pēc cesijas līguma noslēgšanas drīkst ar parādnieku vienoties par citiem līguma nosacījumiem, piemēram, mainīt procentu likmi? Un vai šādi grozījumi būs saistoši jaunajam kreditoram?

Uzņēmums plāno iegādāties nekustamo īpašumu Rīgā - dzīvokli, lai to pēc tam izīrētu. Pārdevējs piedāvā līgumu, kurā atsevišķi norāda nekustamā īpašuma cenu – 15 000 Ls un kustamo mantu - mēbeles un elektrotehniku -5000 Ls, kopsummā 20 000 Ls.Vai šis būtu jāuzskata viss kopā par pamatlīdzekli - nekustamo īpašumu? Vai būs jāsniedz ziņas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), jo pirkts tiks no fiziskas personas? Un vai šajā gadījumā pietiks ar līgumu? Vai arī būs vajadzīgs iepirkuma akts un izziņa par personīgo mantu?

Cesija. Par cesiju ir dzirdējuši daudzi. Arī saskārušies ir daudzi – jo īpaši tad, kad ir izveidojies parāds, piemēram, laikā neatmaksāts kredīts vai rēķins. Tādos gadījumos bieži parāda samaksu sāk pieprasīt cita persona, apgalvojot, ka parāds ir jāmaksā šai personai, nevis sākotnējam kreditoram, jo tiesības prasīt parāda samaksu tā ir ieguvusi cesijas rezultātā (vai arī apgalvojot, ka parādu ir nopirkusi).

Jau pirms kāda laika aktualizējies jautājums par transferta cenu dokumentēšanu, kam par pamatu bija grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Saskaņā ar grozījumiem no 2013. gada 1. janvāra sabiedrībai, kuras neto apgrozījums pārsniedz 1 miljonu latu un darījumu vērtība ar saistīto uzņēmumu pārsniedz 10 000 latu gadā, ir nepieciešams sagatavot noteikta satura dokumentāciju, kas pamato darījumos ar saistītajām personām piemērotās cenas. Papildus minētajam ar grozījumiem tika ieviesta iespēja noslēgt vienošanos ar nodokļu administrāciju par piemērojamo transferta cenu.

Mans jautājums ir šāds - pašlaik ar kultūras centra pašdarbības kolektīvu vadītājiem ir noslēgti uzņēmuma līgumi par kolektīvu vadīšanu, jo pamatdarbā viņi strādā citur - skolās u.tml. – un, lai nebūtu virstundas, izvēlējāmies slēgt uzņēmuma līgumus. Uzņēmuma līgumi tika noslēgti par konkrētu mēģinājumu vadīšanu, lai mēneša beigās būtu konkrētas lietas, ko norādīt nodošanas pieņemšanas aktā. Problēma ir tajā, ka kolektīvu vadīšana notiek kultūras centra telpās, izmanto, piemēram, pamatlīdzekli - klavieres. Vēlamies noskaidrot, vai, šādi rīkojoties, Valsts ieņēmumu dienests, pārbaudot, nevar pārmest likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta 2.2 daļā noteiktās pazīmes? Kādu līgumu būtu labāk slēgt šajā konkrētajā gadījumā?

SIA, mikrouzņēmumu nodokļa makstājs, noslēdzis patapinājuma līgumu ar firmas īpašnieku par automašīnas izmantošanu saimnieciskajām vajadzībām (ne vairāk kā 15 reizes mēnesī). Patapinājuma līgumā atrunāts, ka patapinātājs sedz no saviem līdzekļiem automašīnas uzturēšanas izdevumus, transporta nodevu. Vai šos izdevumus SIA var attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem?