Darba tiesības
Vai par darbinieka prombūtni jāizdod rīkojums?
Vai normatīvajos aktos ir noteikts, ka par katru darbinieka prombūtni, kas piešķirta, pamatojoties uz iesniegumu un kurai piekritis tiešais vadītājs, obligāti jāizdod rīkojums?
•
13.05.2026
Virsstundas, kas rodas darbinieka vainas dēļ
Darba devējs konstatē, ka darbinieks nav izpildījis darbu nevis noslodzes, bet gan kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, pārāk daudz runājis ar kolēģiem, vai darbu paveicis nekvalitatīvi, tāpēc tas ir jāpārstrādā. Darba laikā to vairs nevar izdarīt, un tiek strādātas virsstundas. Vai darba līgumā var iekļaut šādu noteikumu: “Par virsstundu darbu nav uzskatāms darbs, kas nav paveikts noteiktajā laikā (termiņā) darbinieka vainas vai nepienācīgas darba izpildes dēļ, kā arī darbs, kas darbiniekam saskaņā ar darba pienākumiem jāveic normālajā darba laikā”? Vai tas ir juridiski korekti?
•
11.05.2026
Darba automašīna darbiniekam – ko paredz likums
Darba automašīna bieži ir ne vien darba instruments, bet arī papildu labums darbiniekam. Taču praksē tās nodošana darbiniekam bieži netiek skaidri noformēta. Tas rada būtiskus juridiskus riskus abām pusēm, īpaši attiecībā uz atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu. Rakstā aplūkoti galvenie juridiskie aspekti, kas jāņem vērā, nododot darba automašīnu darbiniekam.
•
05.05.2026
Kā ar darbinieku vienoties par zaudējumu atmaksu
Darbinieks uzņēmumam radījis zaudējumus vairāku tūkstošu apmērā. Šo naudu ieturēt no darbinieka algas vienā reizē nav iespējams. Kā juridiski pareizi noformēt šādu sodu un tā atmaksu? Vai darbiniekam ir jāņem aizņēmums? Vai pietiek ar rīkojumu, vai nepieciešams kāds cits dokuments? Skaidrojam!
•
05.05.2026
Kā pārliecināties, vai darbinieks patiešām saslimis?
Darbinieks paņem slimības lapu, bet tās laikā veic citus darbus. Kā darba devējam pierādīt, ka darbinieks ir strādājis citur? Vai to var uzskatīt par neattaisnotu prombūtni, lai par šo periodu neuzkrātos atvaļinājuma nauda un nebūtu jāmaksā arī slimības nauda?
•
22.04.2026
Kad darbiniekam jānodrošina gulēšana darba vietā
Vairākās jomās strādājošajiem ir jānodrošina pilnvērtīga atpūta darba vietā vai ārpus tās. Dažās nozarēs darbinieku gulēšanas iespējas ir stingri reglamentētas, bet citās to nosaka darba specifika. Kas jāņem vērā darba devējiem, rūpējoties par darbinieku atpūtu dažādās jomās? Kurās nozarēs tas ir jādara obligāti? Skaidrojam!
•
07.04.2026
Darba līgums ar sezonas darbinieku
Darba likumā ir noteikti gadījumi, kad darba līgumu var slēgt uz noteiktu laiku, un viens no tiem ir sezonas darbi. Kas ir sezonas darbi, kas jāņem vērā, slēdzot līgumu uz noteiktu laiku, un kādi nosacījumi jāievēro, lai šāds līgums nepārtaptu par līgumu uz nenoteiktu laiku, izskatām šajā publikācijā.
•
31.03.2026
Komandējums ar pievienoto vērtību
Mūsdienu darba vide piedzīvo tektoniskas pārmaiņas, kurās tradicionālais dalījums starp darba laiku un privāto dzīvi pakāpeniski izzūd, dodot vietu integrētākiem modeļiem. Viena no pēdējās desmitgades zīmīgākajām tendencēm globālajā darba tirgū ir biznesa darījumu apvienošana ar atpūtu. Kas no juridiskās un grāmatvedības puses jāņem vērā, komandējumā dodoties kopā ar ģimenes locekļiem vai draugiem?
•
26.03.2026
Juridiskie līdzekļi darbinieku noturēšanai
Darba devēji meklē dažādas iespējas, lai noturētu labi strādājošus darbiniekus, tomēr, ja tas neizdodas, ļoti svarīgs ir jautājums par uzņēmuma interešu aizsardzību pēc darba attiecību izbeigšanās. Kā ierobežot darbinieka iespējas strādāt pie konkurenta? Vai uzņēmumi var vienoties par darbinieku nepārvilināšanu? Skaidrojam, kā darba devēji var tiesiski veicināt darbinieku palikšanu un kādas vienošanās ir iespējams noslēgt, lai bijušie darbinieki nekaitētu uzņēmuma komercinteresēm.
•
24.03.2026
Vai drīkst zvanīt uz darbinieka privāto tālruņa numuru
Vai darba devējs saziņai ar darbinieku par darba jautājumiem var izmantot darbinieka personīgo telefona numuru? Vai par to ir jāvienojas atsevišķi? Darbinieka telefona numurs ir norādīts darba līgumā, bet nekur nav noteikts, ka to var izmantot saziņai ar darbinieku par darba jautājumiem, kā arī citās situācijās. Skaidrojam!
•
17.03.2026
Cik plašas ir personas tiesības piekļūt saviem datiem?
Datu subjektu tiesību izmantošana Eiropas Savienībā nav tikai teorētisks princips, kas ietverts Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Tā kļuvusi par ikdienas parādību un arvien biežāk privātpersonas – datu subjekti – šīs tiesības realizē, vēršoties pie uzņēmumiem, kas apstrādā viņu personas datus. Skaidrojam, kādas ir datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem un ko tās nozīmē datu pārzinim un datu apstrādātājam. Vai datu pārzinim ir pienākums dot pieeju sistēmām, kur personas dati tiek glabāti?
•
16.03.2026
Kā piedzīt zaudējumus no darbinieka
Darbinieks – transportlīdzekļa vadītājs – iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, kurā bojāts darba devējam piederošs transportlīdzeklis un tā remonts ir radījis zaudējumus darba devējam. Vai un kādā apmērā no darbinieka var prasīt atbildību par darba devējam radītajiem zaudējumiem? Kā šos zaudējumus piedzīt, ja darbinieka alga ir daudz mazāka par radītajiem zaudējumiem?
•
10.03.2026
Kā pierādīt tiesības uz atvieglojumiem
Darbiniekiem, kuru aprūpē ir persona ar veselības traucējumiem, likumos ir paredzēti vairāki atvieglojumi: speciāla darba laika organizācija, papildatvaļinājums, noteiktos gadījumos arī finansiālais atbalsts. Taču, lai darba devējs tos varētu piemērot, nepieciešami pierādījumi. Kādi dokumenti/pierādījumi ir jāiesniedz darba devējam, saglabājot diskrētumu un konfidencialitāti?
•
10.02.2026
Ko darīt, ja darbiniekam nav darba iemaņu?
Ierasts, ka darba devējs veic atlasi un darba līgumu slēdz ar profesionāli. Savukārt, lai pārliecinātos par atlases pozitīvo rezultātu, darba līgumā tiek paredzēts pārbaudes laiks. Tomēr gadās, ka darbiniekam nav darbam nepieciešamās prasmes un viņš ir jāapmāca uzņēmumā, – vai šādā situācijā drīkst slēgt prakses līgumu, bet darba līgumu – tikai pēc apmācībām?
•
06.02.2026
Vai ieraksta veikšanai pietiek ar piekrišanu
Darba sanāksmes vai citus pasākumus bieži organizē, izmantojot video zvanu rīkus. Nereti šādas sarunas ieraksta, jo pieejamie risinājumi ļauj ātri saglabāt sarunas video vai audio ierakstu vai izveidot transkriptu, lai vēlāk atsauktu atmiņā sanāksmē pārrunāto. Retāk, bet tomēr nākas dzirdēt arī par situācijām, kur persona ir ierakstījusi kādu sarunu, pārējiem tās dalībniekiem to nezinot. Skaidrojam personas datu apstrādes aspektus darba vajadzībām veiktiem ierakstiem, un to, vai ieraksta veikšanai pietiek ar piekrišanu.
•
14.01.2026
Atbild eksperts
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Irina Rozenšteina
Atbild
Kaspars Oļševskis
Atbild
Kristīne Pulkstene
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Ziņas
Noderīgi
