Lai arī privātautonomijas princips komercsabiedrībām ļauj slēgt darījumus savā starpā bez īpašiem ierobežojumiem, noteiktās situācijās uzņēmumiem var nākties ievērot iepirkuma procedūru vai ierobežojumus darījumu slēgšanai ar saistītām personām. Skaidrojam, kādos gadījumos komercsabiedrībām jāievēro publisko iepirkumu normas, un kad būtiski ņemt vērā prasības darījumiem ar saistītajām personām.

Kad jārīko publiskais iepirkums

Parasti privātas komercsabiedrības darbojas tirgū par saviem līdzekļiem, saskaņā ar saviem komerciālajiem mērķiem un atbilstoši civiltiesībās pazīstamajam privātautonomijas principam pašas brīvi izvēlas darījumu partnerus un darījumu noteikumus. Lai gan publisko iepirkumu procedūra vispārīgi attiecas uz valsts, nevis privāto sektoru un komercsabiedrībām parasti nav jārīko publiskie iepirkumi, lai slēgtu līgumus ar piegādātājiem un iegūtu dažādas preces un pakalpojumus, praksē robežas nereti izplūst. Ir situācijas, kad arī privātam uzņēmumam ir jāievēro noteiktas publisko iepirkumu regulējuma prasības.

Publisko iepirkumu procedūra ir jāievēro personai, kas Publisko iepirkumu likuma 1.panta 19.punkta izpratnē ir atzīstama par pasūtītāju. Saskaņā ar šo normu pasūtītājs ir ne tikai publiska persona, bet arī tāda privāto tiesību juridiskā persona (tajā skaitā, komercsabiedrība), kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

• ir nodibināta vai darbojas, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura;
• ir publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai valsts vai cita šajā punktā minētajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona uzrauga šādas privāto tiesību juridiskās personas pārvaldību, tostarp attiecībā uz šādu privāto tiesību juridisko personu īsteno izšķirošo ietekmi Koncernu likuma izpratnē, vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50% finansē valsts, vai cita šajā punktā minētajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona.