Tēma: publiskie iepirkumi
Publisko iepirkumu reforma – kas stājies spēkā šogad
Šī publikācija aizsāk rakstu sēriju par Publisko iepirkumu likuma reformu jeb apjomīgajiem likuma grozījumiem, kas izdarīti 2026.gada 14.maijā un stājas spēkā trijos posmos: 2026.gada 9.jūnijā, 2027.gada 1.janvārī un 2028.gada 1.janvārī
•
29.09.2026
Kā izvēlēties jaunu piegādātāju publiskajā iepirkumā
Ko darīt, ja sākotnēji izraudzītais piegādātājs vairs nevar pabeigt iepirkuma līguma izpildi? Līdz šim Publisko iepirkumu likumā piegādātāja maiņa bija atļauta tikai vienā situācijā - ja tiek veikta uzņēmuma reorganizācija. Spēkā stājušies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz līgumslēdzēja maiņu arī citās situācijās.
•
14.09.2026
Kad iepirkuma pretendents var prasīt negūto peļņu?
Publisko iepirkumu strīdos izšķirošais jautājums ne vienmēr ir tas, vai pasūtītājs ir pieļāvis pārkāpumu. Bieži vien tikpat svarīgi ir izprast, kādas sekas šis pārkāpums ir radījis pretendentam un vai tas pamato tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību. Īpaši sarežģīts ir jautājums par negūto peļņu, proti, vai pretendents var prasīt atlīdzināt peļņu, ko tas būtu guvis, ja iepirkums nebūtu prettiesiski pārtraukts vai ja tā piedāvājums nebūtu nepamatoti noraidīts.
•
13.08.2026
Konkursa dialogs: kad ar cenu vien nepietiek
Publiskajos iepirkumos parasti tiek pieņemts, ka pasūtītājs jau pirms iepirkuma izsludināšanas zina, ko vēlas iegādāties, un spēj to aprakstīt tehniskajā specifikācijā. Taču sarežģītos projektos ar šo pieeju var nepietikt. Reizēm pasūtītājs skaidri apzinās sasniedzamo rezultātu, bet vēl nezina, kāds tehniskais, juridiskais vai finansiālais risinājums to ļaus vislabāk sasniegt. Šādās situācijās izmanto konkursa dialogu.
•
23.07.2026
Kā pierādīt negūto peļņu publisko iepirkumu strīdos
Kādi pierādījumi ir nepieciešami, lai publisko iepirkumu strīdā pretendents pamatotu negūto peļņu? Pēc kādiem kritērijiem nošķirama negūtā peļņa un iespējas zudums? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Senāta atziņas ilgstošā publisko iepirkumu strīdā.
•
09.07.2026
Pārtraukt iepirkumu pēc piedāvājumu atvēršanas: ko drīkst pasūtītājs?
Vai pasūtītājs drīkst pārtraukt iepirkumu tikai tādēļ, ka pēc piedāvājumu atvēršanas secina, ka iepirkuma dokumentāciju būtu vēlējies formulēt citādi? Vai formāla atsauce uz “objektīvu nepieciešamību” automātiski nozīmē, ka iepirkuma pārtraukšana ir tiesiska? Un kādos gadījumos Iepirkumu uzraudzības birojs drīkst atstāt pretendenta sūdzību bez izskatīšanas?
•
02.07.2026
Publisko iepirkumu reforma: būtisks pavērsiens sistēmas attīstībā
Saeima 2026.gada 14.maijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas iezīmē publisko iepirkumu reformas ieviešanas sākumu Latvijā. Pieņemtie grozījumi ir viens no nozīmīgākajiem publisko iepirkumu regulējuma pārskatīšanas soļiem pēdējo gadu laikā. Skaidrojam reformas būtību, ko tā paredz un kad stāsies spēkā.
•
22.06.2026
Publisko iepirkumu termiņi un laba pārvaldība
Publiskajos iepirkumos termiņiem ir izšķiroša nozīme – sākot jau ar piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kuru, nokavējot pat par 1 minūti, tiek zaudēta iespēja iegūt līguma slēgšanas tiesības. Taču iepirkuma procesā ir arī mazāk strikti termiņi, kurus nosaka pats pasūtītājs, piemēram, termiņš piedāvājuma izskaidrošanai. Šajā rakstā tiks apskatīts nesens Iepirkumu uzraudzības biroja prakses gadījums, kur bija jāvērtē, vai pasūtītāja noteiktais 2 dienu termiņš piedāvājuma izskaidrošanai ir samērīgs.
•
25.05.2026
Termiņš izšķir visu: Senāta atziņas “numura zīmju lietā”
Publisko iepirkumu tiesiskais regulējums Latvijā ir sarežģīts mehānisms, kurā katram termiņam un procesuālai niansei var būt izšķiroša nozīme. Būtiskas atziņas šajā jautājumā ir paudis Senāts, izskatot strīdu tā sauktajā “numura zīmju lietā”, kurā, neskatoties uz konstatētajiem pārkāpumiem iepirkuma procedūrā, lieta tika zaudēta tieši nokavēta termiņa dēļ.
•
17.04.2026
Ar konkurences pārkāpumu izmeklēšanu saistītie grozījumi ir sasteigti
Senāts atzinis, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz Konkurences padomei tiesības izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvās darbības rezultātā iegūtus audioierakstus un to atšifrējums, lai pierādītu iespējamu aizliegtu vienošanos starp vairākiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Jāatzīst, ka patlaban topošie likumu grozījumi ir sasteigti un nerisina Senāta spriedumā analizēto pamatjautājumu.
•
27.03.2026
Pārdevēja atbildība, ja prece “kopumā ir lietojama”
Vai pārdevējs var izvairīties no atbildības, ja precei ir trūkums, kas kopumā netraucē to lietot? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Senāta spriedums, kurā paustās atziņas ir nozīmīgas ikvienam, kurš slēdz pirkuma līgumu – neatkarīgi no tā, vai darījums notiek publiskā iepirkuma vai privāttiesiskās attiecībās.
•
13.03.2026
Kad uzņēmumiem jāievēro publisko iepirkumu normas
Lai arī privātautonomijas princips komercsabiedrībām ļauj slēgt darījumus savā starpā bez īpašiem ierobežojumiem, noteiktās situācijās uzņēmumiem var nākties ievērot iepirkuma procedūru vai ierobežojumus darījumu slēgšanai ar saistītām personām. Skaidrojam, kādos gadījumos komercsabiedrībām jāievēro publisko iepirkumu normas, un kad būtiski ņemt vērā prasības darījumiem ar saistītajām personām.
•
05.03.2026
Sarunu procedūra, ja nav konkurences
Vai konkurences trūkums ir pietiekams iemesls sarunu procedūras rīkošanai publiskajos iepirkumos? Senāta 2025.gada 24.februāra spriedums lietā SKA-24/2025 vēlreiz skaidri apliecina, ka konkurences nodrošināšana ir publiskā iepirkuma pamatprincips, bet sarunu procedūra bez konkursa ir šaurs izņēmums, kas pieļaujams tikai ar objektīvu un pārliecinošu pamatojumu. Novēlota plānošana, pasūtītāja ērtības vai iekšēji radīti tehniski ierobežojumi nevar kalpot par pamatu konkurences izslēgšanai.
•
12.02.2026
Vai pasūtītāja rīcības brīvība ir neierobežota?
Organizējot publiskos iepirkumus, pasūtītājiem ir samērā plaša rīcības brīvība noteikt pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanas kritērijus. Tas balstīts pieņēmumā, ka pasūtītājam ir zināms, kādas preces vai pakalpojumi tam nepieciešami. Taču, vai šī rīcības brīvība ir neierobežota? Skaidrojam jaunākās tiesu prakses atziņas, vērtējot pasūtītāju definēto piedāvājumu vērtēšanas kritēriju atbilstību Publisko iepirkumu likuma pamatprincipiem.
•
12.01.2026
Mākslīgais intelekts iepirkumos
Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk kļūst par publisko iepirkumu priekšmetu. Lai nodrošinātu vēlamo rezultātu un izvairītos no dārgām kļūdām, pasūtītājiem ir īpaši svarīgi ievērot pareizus iepirkuma sagatavošanas principus. Iepirkumu uzraugi pieņēmuši pirmo lēmumu, kurā īpaši akcentēts, ka prasība pēc iepriekšējas pieredzes ar konkrēta veida mākslīgā intelekta projektiem var būt nesamērīga un ne vienmēr pamatota, ņemot vērā tirgus attīstības stadiju un pieejamo speciālistu loku.
•
17.11.2025
Atbild eksperts
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Una Petrauska, Katrīna Kļava
Atbild
Jānis Moors
Atbild
Lauris Klagišs
Atbild
Karīna Platā
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
