Tēma: dokumentu glabāšana
Darba automašīna darbiniekam – ko paredz likums
Darba automašīna bieži ir ne vien darba instruments, bet arī papildu labums darbiniekam. Taču praksē tās nodošana darbiniekam bieži netiek skaidri noformēta. Tas rada būtiskus juridiskus riskus abām pusēm, īpaši attiecībā uz atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu. Rakstā aplūkoti galvenie juridiskie aspekti, kas jāņem vērā, nododot darba automašīnu darbiniekam.
•
05.05.2026
Izmaiņas Satversmes tiesas procesā 2026.gadā
2026.gada 18.februārī stājās spēkā Satversmes tiesas likuma grozījumi, kas paredz būtiskas izmaiņas Satversmes tiesas procesā. Tie aptver gan organizatoriskus, gan procesuālus aspektus, kuru mērķis ir padarīt Satversmes tiesas procesu efektīvāku. Vienlaikus grozījumi paaugstina prasības visiem iesniedzējiem juridiski pamatot pieteikumu un paplašina tiesas rīcības iespējas lietas sagatavošanā un izskatīšanā. Šajā publikācijā aplūkoti būtiskākie procesa jauninājumi.
•
28.04.2026
Kā pāriet uz digitālu personāla dokumentu lietvedību
Ar personāla dokumentu arhivēšanu nereti sāk nodarboties tikai tad, kad mapju kaudzes jau draud apgāzties vai skapjos vairs nav vietas. Taču problēmas būtība nav vis plauktos, bet gan lēmumos un paradumos: ko organizācija dokumentē, kāpēc to dara un kādā formā. Ja skaidru atbilžu uz šiem jautājumiem nav, dokumenti dublējas, apjoms aug un laiks paiet “papīru apkalpošanā”, nevis darbā ar cilvēkiem vai organizācijas attīstīšanā. Skaidrojam, kā pāriet uz digitālu personāla dokumentu lietvedību.
•
10.04.2026
Maznozīmīgs administratīvais pārkāpums nerada tiesiskās sekas
Vai lēmums, ar kuru administratīvais pārkāpums atzīts par maznozīmīgu un process izbeigts bez soda piemērošanas, patiešām nevar aizskart personas tiesības? Pirmajā acu uzmetienā šāds lēmums šķiet personai labvēlīgs – sods netiek piemērots un lieta ir izbeigta. Tomēr var būt situācijas, kad persona jūtas aizskarta jau ar pašu faktu, ka iestāde ir konstatējusi pārkāpuma izdarīšanu, lai arī to atzinusi par maznozīmīgu. Vai šādā gadījumā personai ir tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu iestādes secinājumus?
•
18.03.2026
Cik plašas ir personas tiesības piekļūt saviem datiem?
Datu subjektu tiesību izmantošana Eiropas Savienībā nav tikai teorētisks princips, kas ietverts Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Tā kļuvusi par ikdienas parādību un arvien biežāk privātpersonas – datu subjekti – šīs tiesības realizē, vēršoties pie uzņēmumiem, kas apstrādā viņu personas datus. Skaidrojam, kādas ir datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem un ko tās nozīmē datu pārzinim un datu apstrādātājam. Vai datu pārzinim ir pienākums dot pieeju sistēmām, kur personas dati tiek glabāti?
•
16.03.2026
Kāpēc personas lietas ir jāpārskata
Personas lietas Latvijā ir joma, kurā uzņēmumi bieži vien paši sev rada papildu darbu un pēc tam mēdz vainot normatīvos aktus. Tipiska aina – biezas mapes, neskaitāmas kopijas un dažādi “katram gadījumam” sagatavoti dokumenti, sarežģīta meklēšana un vēl sarežģītāka glabāšana. Tas viss tērē resursus – darbinieku laiku, telpu, papīru, mapes un plauktus – un rada kļūdu un datu aizsardzības riskus. Kāpēc personas lietas ir jāpārskata? Skaidrojam!
•
11.03.2026
Datu apstrādes nolūku labirinti
Lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā 5 gadus, uzņēmumiem par vairākiem tās pamatprincipiem joprojām ir fundamentālas neskaidrības. Daudz jautājumu rodas par piekrišanu personas datu apstrādei un apstrādes nolūkiem. Ko nozīmē regulā minētais “viens un tas pats nolūks”? Kas ir vairāki nolūki? Vai piekrišana jāprasa visiem nolūkiem?
•
16.02.2026
Personāla dokumentu obligātais minimums
Par personāla dokumentu jomu Latvijā radies iespaids, ka tā ir sarežģīta, fragmentēta un ar paaugstinātu risku. Tādēļ daudzos uzņēmumos tiek veidots ievērojami plašāks dokumentu klāsts, nekā to paredz normatīvie akti un nepieciešamība. Personāla vadītāji un grāmatveži tērē laiku dokumentu sagatavošanai, parakstīšanai, uzskaitei un glabāšanai, bieži balstoties pieņēmumos un iepriekšējā pieredzē, vai rīkojas drošības labad, jo nezina, kā īsti ir pareizi. Kādi personāla dokumenti uzņēmumā nepieciešami?
•
11.02.2026
Kur glabāt ārvalstu darbinieku dokumentus?
Ja ārvalsts darbinieks uz noteiktu laiku strādā Latvijā, pēc kuras valsts normatīvajiem aktiem ir jāsaglabā šī darbinieka dokumenti – Latvijas vai tās valsts, no kurienes darbinieks šeit ir atbraucis? Vai varbūt jāievēro abu valstu normatīvie akti? Pētām!
•
16.01.2026
Kas jādara ar personāla dokumentiem, kad uzņēmumu likvidē?
Kuri personāla dokumenti atbilstoši likumam jāglabā 5 gadus, bet kuri – 75 vai pat 90 gadus? Vai visi dokumenti jānodod arhīvā? Vai pēc uzņēmuma likvidēšanas bijušajam valdes loceklim vai uzņēmuma īpašniekam dokumenti jāturpina glabāt mājās?
•
02.12.2025
Kā veidot e-dokumentu datņu un pakotņu nosaukumus
Iepazīšanās ar papīra dokumentu sākas ar tā izlasīšanu – virsrakstu, datumu un tekstu, tikai pēc tam var spriest par tā saturu un nozīmi. Digitālajā vidē ir citādi. Pirms tiek atvērts e-dokuments, priekšstatu par to veido saņemtās datnes vai e-parakstītas pakotnes nosaukums, ko piešķīris dokumenta izstrādātājs. Tas kļūst par pirmo informācijas avotu un reizē par signālu, kas palīdz identificēt dokumenta saturu. Kā korekti veidot e-dokumentu datņu un pakotņu nosaukumus?
•
21.11.2025
Vai darba devējam jāzina par jaunu pases termiņu?
Vai darbiniekam ir jāinformē darba devējs, ja mainās pases derīguma termiņš, bet visi personas dati paliek iepriekšējie?
•
17.11.2025
Līguma kopsavilkuma dārgā mācība
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Tet” piemērotais salīdzinoši nelielais sods par līguma kopsavilkuma neizsniegšanu pirms līguma noslēgšanas atklāj daudz plašāku juridisko seku risku, tādēļ šis gadījums ikvienam uzņēmumam var sniegt praktiskas atziņas, lai palīdzētu izvairīties no dārgām kļūdām.
•
02.10.2025
Sapulču transkripcija – ērtība vai datu drošības apdraudējums?
Ar mākslīgā intelekta risinājumiem veidotā sapulču transkripcija uzņēmumiem kļuvusi par ikdienišķu un ļoti noderīgu rīku. Taču aiz šīs ērtības slēpjas apdraudējums – transkripciju sagatavošana nozīmē augsta riska personas datu apstrādi, kam nepieciešams skaidrs tiesiskais pamats. Skaidrojam, ar kādiem juridiskiem, drošības un ētikas izaicinājumiem uzņēmumiem jārēķinās un kā nodrošināt, lai tiek ievērotas visas personas datu aizsardzības prasības.
•
10.09.2025
Mainīta maksātnespējas procesa administratoru lietvedības kārtība
Mainīta maksātnespējas procesa administratoru lietvedības kārtība, to nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.246 “Kārtība, kādā maksātnespējas procesa administratori un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kārto lietvedību”, ka 2025.gada 28.augustā stājas spēkā, informē Maksātnespējas kontroles dienests.
•
29.08.2025
Atbild eksperts
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Irina Rozenšteina
Atbild
Kaspars Oļševskis
Atbild
Kristīne Pulkstene
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
