Tēma: elektroniskie dokumenti

Vai līgumā obligāti jābūt norādītai paraksta zonai, ja tas tiek parakstīts ar drošu elektronisko parakstu?

Elektroniski parakstīti līgumi kļūst par ikdienu. Daudzas organizācijas joprojām izmanto līdzšinējo papīra līguma veidni arī elektroniskai parakstīšanai. Tas nav gluži nepareizi, tomēr elektroniskajā dokumentā var saglabāties elementi, kas vairs nav nepieciešami vai pat rada neskaidrības. Kuri rekvizīti elektroniski parakstītā līgumā ir obligāti, no kuriem var atteikties un kam pievērst īpašu uzmanību?

Arvien vairāk organizāciju dokumentus sagatavo elektroniski, paraksta ar drošu elektronisko parakstu un arhivē elektroniskā formā. Tomēr iepriekšējos gados sagatavotie dokumenti, kad elektroniskais paraksts vēl nebija plaši izmantots, lielākoties joprojām ir pieejami tikai papīra formātā. Tas īpaši attiecas uz personāla dokumentiem, piemēram, darba līgumiem. Turklāt, lai arī daudzi darbinieki mūsdienās lieto elektronisko parakstu, ieraduma dēļ darba līgumi un citi dokumenti bieži vien tiek parakstīti un glabāti tradicionāli – drukātā veidā. Tādēļ būtiski zināt dokumentu digitalizācijas iespējas un oriģinālu iznīcināšanas kārtību.

2026.gada 18.februārī stājās spēkā Satversmes tiesas likuma grozījumi, kas paredz būtiskas izmaiņas Satversmes tiesas procesā. Tie aptver gan organizatoriskus, gan procesuālus aspektus, kuru mērķis ir padarīt Satversmes tiesas procesu efektīvāku. Vienlaikus grozījumi paaugstina prasības visiem iesniedzējiem juridiski pamatot pieteikumu un paplašina tiesas rīcības iespējas lietas sagatavošanā un izskatīšanā. Šajā publikācijā aplūkoti būtiskākie procesa jauninājumi.

Uzņēmums ievieš elektronisku sistēmu personāla lietvedības dokumentu apmaiņai starp vadību un darbiniekiem. Sistēmā darbinieki izmantos uzlaboto e-parakstu – autorizēsies ar unikālu lietotājvārdu un paroli. Sistēmas lietošanas kārtība aprakstīta uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumos, kas ir saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Darba līgums parakstīts ar roku vai kvalificētu e-parakstu. Vai, ieviešot elektronisko lietvedības sistēmu, pietiek ar jau noslēgto darba līgumu vai darba devējam papildus jānodrošina vēl kāds cits dokuments, lai būtu izpildītas Elektronisko dokumentu likuma prasības?

Kādi pierādījumi darba devējam jāsniedz, lai pamatotu disciplinārsodu darbiniekam, ja darbinieks šo sodu apstrīd?

Mūsdienās lielākā daļa dokumentu top elektroniski jeb, vienkāršāk sakot, izmantojot datortehniku un/vai specializētu programmatūru. Līdz ar to aktuāls ir jautājums – kurš uzņemas atbildību par dokumentu? Vai dokumentu ir veidojis un e-parakstījis cilvēks? Vai arī to ģenerējusi sistēma, un juridisko spēku nodrošina uzņēmuma e-zīmogs vai iepriekšēja vienošanās par automātiski ģenerētu dokumentu atzīšanu? Šīs atšķirības izpratne ir pamats korektai dokumentu izstrādei un apritei, kā arī kļūdu mazināšanai.

Tehnoloģiju attīstības rezultātā mūsu ikdiena bez e-dokumentu aprites vairs nav iedomājama. Tādēļ ir svarīgi zināt, kā e-dokumentus pareizi sagatavot un parakstīt, lai tiem būtu juridiskais spēks un tos pieņemtu Latvijas un citu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu iestādes. Skaidrojam, kādas problēmas var rasties un kā no tām izvairīties.