Tiesa atceļ tiesību normu, kurā uzskaitīti kritēriji, kas dalībvalstīm, kurās minimālās algas ir noteiktas likumā, obligāti jāņem vērā, nosakot un atjauninot šīs algas, kā arī noteikumu, kas neļauj samazināt šīs algas gadījumā, ja tās tiek automātiski indeksētas, informē Eiropas Savienības Tiesa.

Dānija ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā (EST), lūdzot pilnībā atcelt direktīvu 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (ES). Tā tostarp uzskata, ka šī direktīva apdraud kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm, jo tā tieši iejaucas darba samaksas noteikšanā ES un tiesībās apvienoties – jomās, kuras saskaņā ar līgumiem ir dalībvalstu kompetencē. EST Dānijai piekrīt tikai daļēji. Tā konstatē šāda veida iejaukšanos divās direktīvas tiesību normās, kas attiecas uz tām dalībvalstīm, kurās minimālās algas ir noteiktas likumā, un kas ir saistītas ar šo algu noteikšanu vai atjaunināšanu. Pārējā daļā EST noraida Dānijas prasību, tādējādi apstiprinot minētās direktīvas lielākās daļas spēkā esību.

2022.gada 19.oktobrī ES likumdevējs pieņēma direktīvu 2022/2041. Šī direktīva, lai ES uzlabotu dzīves un darba apstākļus, izveido satvaru, kura mērķis tostarp ir nodrošināt likumā noteiktu minimālo algu adekvātu raksturu tajās dalībvalstīs, kurās tās pastāv, un veicināt koplīguma sarunas par algu noteikšanu.

Dānija ir vērsusies EST, lai šo direktīvu atceltu pilnībā.

Tā norāda, ka ar šo direktīvu netiek ievērots kompetenču sadalījums starp ES un dalībvalstīm, jo tā tieši iejaucoties darba samaksas noteikšanā ES un tiesībās apvienoties – jomās, kuras saskaņā ar līgumiem neietilpst ES kompetencē.

EST uzskata, ka līgumos paredzētā ES kompetences izslēgšana abās minētajās jomās neattiecas uz visiem jautājumiem, kuriem ir jebkāda saikne ar darba samaksu vai tiesībām apvienoties. Tā arī neattiecas uz visiem pasākumiem, kas praksē radītu ietekmi vai sekas uz darba samaksas līmeni. Pretējā gadījumā dažas no ES piešķirtajām kompetencēm atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību darba apstākļu jomā zaudētu savu būtību. Tādējādi kompetences izslēgšana attiecas tikai uz ES tiesību tiešu iejaukšanos darba samaksas noteikšanā un tiesībās apvienoties.

EST pēc direktīvas mērķa un satura izvērtēšanas šādu iejaukšanos konstatē tikai divos konkrētos gadījumos.

Pirmkārt, direktīva dalībvalstīm, kurās minimālās algas ir noteiktas likumā, nosaka kritērijus, kas jāņem vērā šo algu noteikšanas un atjaunināšanas procedūrās. Paredzot šos kritērijus, direktīva ietver daļas no likumā noteiktu minimālo algu elementiem saskaņošanu un tādējādi tā tieši iejaucas darba samaksas noteikšanā.

Otrkārt, tas pats attiecas uz noteikumu, kas neļauj samazināt likumā noteiktas minimālās algas, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts šo algu automātisks indeksācijas mehānisms.

Tādējādi EST atceļ direktīvas tiesību normas, kuras paredz šādu ES tiesību tiešu iejaukšanos darba samaksas noteikšanā un kuras tādējādi neietilpst ES likumdošanas kompetencē. Pārējā daļā tā Dānijas prasību noraida.

Konkrētāk EST secina, ka direktīva neietver ES tiesību tiešu iejaukšanos tiesībās apvienoties. Tā nonāk pie šāda secinājuma īpaši par direktīvas noteikumu, kas veltīts “koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšanai”, pamatojoties tostarp uz to, ka šajā tiesību normā dalībvalstīm nav noteikts pienākums panākt, lai lielāks darba ņēmēju skaits pievienotos arodbiedrībām. Tiesa noraida arī Dānijas pamatu par to, ka direktīva esot pieņemta uz nepareiza juridiskā pamata.