Lai veicinātu pircēju aizsardzību finanšu jomā, tostarp mazinot krāpniecības iespēju, 2025.gad 23.septembrī valdība atbalstīja grozījumus vairākos likumos, informē Ekonomikas ministrija.
Valdībā atbalstīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) un grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā. Grozījumi direktīvas 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.
Izstrādātie grozījumi paredz, ka atliktie maksājumi, kuros preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs pircējam ļauj norēķinās par preci vai pakalpojumu bez procentiem vai citām maksām ilgākā laika periodā, sadalot to maksājumos, turpmāk tiks uzskatīti par kreditēšanas līgumu. Šādi pirkumi bieži vien ir saistīti ar liela apmēra kredītu ar samērā ilgu atmaksas termiņu, tādēļ uz tiem arī būtu attiecināmas patērētāju kreditēšanas regulējuma prasības, tostarp spējas atmaksāt kredītu novērtēšana.
Lielajiem uzņēmumiem – atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – būs jāreģistrējas Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzturētā reģistrā. Turpmāk būs jāreģistrējas arī starpniekiem, kuri piedāvā patēriņa kredītu starpniecības pakalpojumus un līdz šim nav reģistrēti kā hipotekāro kredītu starpnieki.
Ar izstrādātajiem grozījumiem PTAL tiek paplašināts kredīta devēju pienākums informēt patērētāju. Sniedzot vispārēju informāciju par piedāvātajiem produktiem, tiks veicināta izpratne par sniegto pakalpojumu būtību – patērētājam jāspēj tos salīdzināt un izdarīt apzinātu izvēli, kas atbilst viņa individuālajām vajadzībām.
Kredīta devējiem būs jāpiemēro iecietības pasākumi pirms parādu atgūšanas vai piedziņas darbību uzsākšanas. Tajos varēs iekļaut kreditēšanas līguma termiņa pagarināšanu, kreditēšanas līguma veida maiņu, visas maksājuma summas vai tās daļas atmaksas atlikšanu uz laiku, aizņēmuma likmes samazināšanu, maksājumu brīvdienu piedāvāšanu, maksājumu sadalīšanu, daļēju parāda atlaišanu un parādu apvienošanu.
Patērētājiem, kuriem ir grūtības izpildīt savas finansiālās saistības, būs jānodrošina specializēta palīdzība parādu pārvaldībā. Konsultāciju pakalpojumus parādu jautājumos valsts vārdā nodrošinās institūcija, kurai Ministru kabinets būs deleģējis pildīt šo uzdevumu.
Izstrādātie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā paredz patērētāja tiesības kredītinformācijas biroju datubāzēs veikt atzīmi par to, ka viņš nevēlas saņemt kredītu, un kredīta devējam būs pienākums ņemt vērā šo atzīmi. Tas ne tikai mazinās nepārdomātu patērētāja kreditēšanas līgumu slēgšanu, bet arī dos iespēju pasargāt sevi no krāpnieciskiem gadījumiem, kad tiek nozagti personas dati, lai noslēgtu kreditēšanas līgumus.
Grozījumi PTAL noteiks, ka kredīta devējs par maksājuma kavējumu vai parāda atgūšanu patērētājam drīkst piemērot tikai samērīgas un objektīvi pamatotas faktiskās kredīta devēja izmaksas. Tas nodrošinās, ka patērētājam, kurš jau ir nonācis finansiālās grūtības, papildus netiks piemērotas nesamērīgi augstas maksas par atgādinājumu ziņu, vēstuļu nosūtīšanu u. c.
Tāpat patērētājam tiek paredzēta iespēja vienkopus saņemt visu informāciju par savām saistībām un to izpildes gaitu, vēršoties kādā no kredītinformācijas birojiem. Šādu informāciju kredīta devējs jau šobrīd saņem no kredītinformācijas birojiem patērētāja kredītspējas izvērtēšanai pirms kredīta piešķiršanas. Grozījumu mērķis ir nodrošināt iespēju šādu informāciju apkopotā veidā iegūt arī pašam patērētājam savas kredītspējas izvērtēšanai. Tas atvieglos arī parādu konsultāciju norises gaitu. Šādu iespēju nodrošinās veiktie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā un likumā par NN.
Lai valdībā atbalstītie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā.
