2025.gada 1.oktobrī sāk izskatit lietu par tiesībām pārsūdzēt lēmumu, ar kuru administratīvā pārkāpuma process izbeigts pārkāpuma maznozīmīguma dēļ, informē Satversmes tiesa.
Lietā 2025-08-01 “Par Administratīvās atbildības likuma 183.panta 1.daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam” apstrīdētā norma nosaka, ka sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt persona, kurai piemērots sods, un cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu – arī aizskartais mantas īpašnieks. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 11.panta 1.daļa paredz, ka gadījumā, ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums uzskatāms par maznozīmīgu, tad administratīvā pārkāpuma procesu neuzsāk. Ja process ir uzsākts, to var izbeigt jebkurā procesa stadijā, nepiemērojot sodu. Gadījumā, ja to atzīst par lietderīgu, personai var izteikt aizrādījumu. Aizrādījums nerada tiesiskas sekas.
Lieta ierosināta pēc privātpersonas konstitucionālās sūdzības. Ar iestādes lēmumu, pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 11.panta 1.daļu, tika izbeigts pret personu uzsāktais administratīvā pārkāpuma process tā maznozīmīguma dēļ. Persona iesniedza sūdzību par šo lēmumu, taču tiesa, pamatojoties uz apstrīdēto normu, atteicās pieņemt sūdzību. Persona norāda, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu pārkāpuma maznozīmīguma dēļ nozīmē to, ka administratīvo pārkāpumu patiešām ir veikusi pie atbildības saucamā persona, taču iestāde lietderības apsvērumu dēļ izvēlas personu par izdarīto administratīvo pārkāpumu nesodīt un atbrīvot no atbildības. Persona uzskata, ka šāds lēmums skar pie atbildības saucamās personas tiesības un likumiskās intereses, tomēr apstrīdētā norma liedz par to iesniegt sūdzību tiesā. Tādējādi esot aizskartas personas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Satversmes tiesa (ST) lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc ST sēdes.
