Konfiscējot e-pasta vēstules, nav nepieciešama iepriekšējās tiesas atļauja

Ziņot par kļūdu!
Konfiscējot e-pasta vēstules, nav nepieciešama iepriekšējās tiesas atļauja
24.10.2025.  •  4 MIN
Konfiscējot e-pasta vēstules, nav nepieciešama iepriekšējās tiesas atļauja
Foto: Mākslīgais intelekts
Autors
iFinanses

Veikdama izmeklēšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem, Portugāles konkurences iestāde konfiscēja elektroniskā pasta vēstules, ar kurām apmainījušies šajā izmeklēšanā iesaistīto sabiedrību darbinieki. Šīs sabiedrības pret to iebilda, apgalvodamas, ka ir pārkāptas to tiesības uz saziņas konfidencialitāti un ka šāda konfiskācija ir jāatļauj izmeklēšanas tiesnesim, nevis prokuroram, informē Eiropas Savienības Tiesa.

Portugāles tiesa, kas izskatīja lietas, būtībā vaicā Eiropas Savienības Tiesai (EST), vai pietiek ar prokurora izsniegtu atļauju vai arī tas vien, ka konfiscētie dokumenti ir iegūti no darbinieku profesionālajās elektroniskā pasta vēstulēs ietvertās saziņas, nozīmēja, ka šie dokumenti ir kvalificējami par ”saraksti”, kuras neaizskaramība ir pamattiesības, kam ir augstāka aizsardzības pakāpe, un tādēļ jāiejaucas izmeklēšanas tiesnesim.

Pirmajos 2024.gada 20.jūnija secinājumos ģenerāladvokāte Laila Medina ierosināja EST atbildēt Portugāles tiesai, ka pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7.pantā, neliedz valsts konkurences iestādei konfiscēt elektroniskā pasta vēstules bez iepriekšējas tiesas atļaujas.

Pēc 2024.gada 4.oktobris sprieduma lietā “Bezirkshauptmannschaft Landeck” (C-548/21) par mēģinājumu piekļūt mobilajā tālrunī saglabātajiem personas datiem pasludināšanas lietas tika nodotas izskatīšanai virspalātā. Šajā spriedumā EST uzskatīja, ka Eiropas Savienības (ES) tiesības pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas kompetentajām iestādēm kriminālizmeklēšanas nolūkos dod iespēju piekļūt mobilajā tālrunī esošajiem personas datiem. Tomēr šīs iespējas izmantošana jāpakļauj inter alia tiesneša vai neatkarīgas administratīvas iestādes iepriekšējai pārbaudei, izņemot pienācīgi pamatotus steidzamības gadījumus.

2025.gada 23.oktobra secinājumos, kurus EST ir lūgusi papildus, ģenerāladvokāte L. Medina uzskata, ka judikatūru lietā “Bezirkshauptmannschaft Landeck” izskatāmajās lietās nevar pārņemt, jo situācija nav salīdzināma. Valsts konkurences iestāžu veiktas konfiskācijas mērķis ir atklāt pretkonkurences darbības iekšējā tirgū, un tā attiecas uz komercinformāciju par juridiskām personām, nevis privātpersonām, kuras šī konfiskācija principā skar pakārtoti. Turklāt piekļuve uzņēmuma elektroniskā pasta vēstulēm neļauj pilnībā un nekontrolēti piekļūt visiem vienuviet glabātajiem datiem, kas varētu sniegt ļoti detalizētu un padziļinātu priekšstatu par attiecīgās personas privāto dzīvi, atšķirībā no īpašā mobilā tālruņa gadījuma.

Runājot par iejaukšanos Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8.pantā noteiktajās pamattiesībās uz personas datu aizsardzību, ko izraisīja attiecīgās pārbaudes darbības, ģenerāladvokāte L. Medina uzskata, ka samērīguma princips ir ievērots, ja ir nodrošinātas noteiktas procesuālās garantijas. Šīs garantijas papildina pienākumus, kas valsts konkurences iestādēm ir noteikti saskaņā ar regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kā arī ex post pārbaudi tiesā gan izmeklēšanas procedūras laikā, gan pēc tās. Iepriekšēja tiesas atļauja principā būtu nepieciešama tikai tad, ja elektroniskā pasta vēstules tiek konfiscētas personas privātajā dzīvesvietā vai lai veiktu kriminālapsūdzību pret fizisku personu.

Ģenerāladvokāte piebilst, ka ES tiesības tomēr ļauj dalībvalstīm, ja tās to vēlas, paredzēt iepriekšējas atļaujas mehānismu, ko attiecībā uz valsts konkurences iestāžu veiktām pārbaudēm izsniedz tiesu iestāde, tostarp prokurors.

Pamanīji kļūdu?
Iezīmē tekstu un spied "ziņot par kļūdu".
Tēmas
Komentāri
Lai komentētu, autorizējies!
Autorizēties
Vēl no šīs rubrikas
Akcionāru personas datu publiskošana neatbilst Satversmei Akcionāru personas datu publiskošana neatbilst Satversmei
  •  
10.11.2026
Kā piemērot PVN likmes secīgām preču piegādēm? Kā piemērot PVN likmes secīgām preču piegādēm?
  •  
10.11.2026
Palielināsies uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa apmērs Palielināsies uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa apmērs
  •  
10.11.2026
Mainīsies dabas resursu nodokļa piemērošana vairākās jomās Mainīsies dabas resursu nodokļa piemērošana vairākās jomās
  •  
10.11.2026
VID skaidro SAFE PVN atbrīvojumu VID skaidro SAFE PVN atbrīvojumu
  •  
10.11.2026
VID skaidro kriptoaktīvu deklarēšanu VID skaidro kriptoaktīvu deklarēšanu
  •  
10.11.2026
Vienkāršos enerģijas un riepu marķējuma prasības
  •  
09.11.2026
Uz gadu atliks metāna emisiju prasības
  •  
09.11.2026
Prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi par 1,9%
  •  
09.11.2026
Pašvaldības varētu pašas lemt par NĪN izmaiņām
  •  
09.11.2026
Dati par piešķirto valsts un ES fondu finansējumu būs jāpublisko
  •  
09.11.2026
Nosakot stingrākas prasības Latvijas regulējumā, tās būs jāpamato
  •  
09.11.2026
Sagatavoti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām
  •  
06.11.2026
TOP 3: kļūdainā alga, dalība konferencē, atskaites VID
  •  
06.11.2026
Obligāti jāinformē par preču garantiju
  •  
06.11.2026
Par mums Attālinātais līgums Ētikas standarts Sīkdatnes Lietošanas noteikumi un datu privātuma politika
Klientu apkalpošana
Tālrunis: 67280693
E-pasts: info@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:30 (I-V)
Redakcija
Tālrunis: 22330714
E-pasts: redakcija@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Reklāma
Tālrunis: 29404257
E-pasts: janis@iZurnali.lv
Konferences un semināri
Tālrunis: 66915571
E-pasts: seminari@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Rekvizīti
SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
Juridiskā adrese: Lastādijas iela 10, Rīga, LV-1050
Biroja adrese: Lastādijas iela 12, Rīga, LV-1050
Reģistrācijas numurs: 40103221835
PVN reģistrācijas numurs: LV40103221835
Swedbank, LV48HABA0551024842696
SEB banka, LV84UNLA0055004409856
© 2009 - 2026 SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
MIA Logo