Lidmašīnai trāpījis zibens spēriens ir ārkārtējs apstāklis, kas var atbrīvot lidsabiedrību no pienākuma izmaksāt kompensāciju par atcelšanu vai ilgu kavēšanos, ja tāpēc veiktas obligātās drošības pārbaudes, kuru dēļ lidmašīnas atzīšana par atkal piemērotu lietošanai aizkavējusies, spriedumā lietā C-399/24 atzinusi Eiropas Savienības Tiesa.

Neilgi pirms nosēšanās Jasos (Rumānija) “Austrian Airlines” lidmašīnai trāpīja zibens. Sekojošo obligāto drošības pārbaužu dēļ lidmašīna nevarēja veikt nākamo lidojumu uz Vīni (Austrija), kā bija plānots.

Pasažieris, kuram bija jāveic šis lidojums, ieradās Vīnē, izmantojot aizstājošo lidojumu, taču vairāk nekā ar septiņu stundu nokavēšanos. No šīs kavēšanās izrietošo potenciālo prasījumu viņš cedēja “AirHelp”, kas Austrijas tiesās lūdza piespriest “Austrian Airlines” izmaksāt viņam 400 eiro kompensāciju.

“Austrian Airlines” skatījumā zibens spēriens, kura dēļ tika veiktas obligātās drošības pārbaudes, ir ārkārtējs apstāklis. Turklāt tā esot veikusi visus iespējamos pasākumus, lai novērstu kavēšanos. Tādēļ tai neesot jāmaksā kompensācija saskaņā ar regulu 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos.

Austrijas tiesa, kura izskata šo lietu, uzdeva Eiropas Savienības Tiesai (EST) jautājumu par šo gadījumu.

EST atbild, ka zibens spēriens lidmašīnai, ar kuru bija paredzēts veikt lidojumu, ir ārkārtējs apstāklis, ja šī zibens spēriena dēļ veiktas obligātās drošības pārbaudes un tāpēc lidmašīnas atzīšana par atkal piemērotu lietošanai aizkavējusies.

Tā citstarp norāda, ka Eiropas Savienības likumdevējs jēdzienā “ārkārtēji apstākļi” ir iekļāvis arī meteoroloģiskos apstākļus, kas nav piemēroti attiecīgā lidojuma veikšanai, un tas citstarp ietver arī risku, ka gaisa kuģim var iespert zibens. Zibens spēriens, kura dēļ lidmašīnai jāveic obligātās drošības pārbaudes, nav nesaraujami saistīts ar lidmašīnas darbības sistēmu. Tādējādi šis notikums nav raksturīgs parastajai attiecīgā gaisa pārvadātāja darbībai un nav tā faktiskā kontrolē. Šis secinājums ļauj nodrošināt aviopasažieru aizsardzības mērķi, nepieļaujot, ka lidsabiedrības tiek mudinātas neveikt nepieciešamos pasākumus un savu lidojumu grafika saglabāšanu un punktualitāti nostādīt augstāk par lidojumu drošību.

Lai lidsabiedrību varētu atbrīvot no pienākuma izmaksāt kompensāciju attiecīgajiem pasažieriem, tai jāpierāda, ka tā ir veikusi visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no ārkārtējiem apstākļiem un to sekām, piemēram, ilgas kavēšanās. Tas šajā lietā jāizvērtē Austrijas tiesai.