Izskatīta lietas dalībnieku kasācijas sūdzība un atcelts Zemgales apgabaltiesas spriedums lietā par personas prasību pret Latvijas Zinātņu akadēmiju par veikto ieguldījumu kompensēšanu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā, informē Senāts.
Senāts atzina, ka tiesa ir nekorekti formulējusi jautājumus, kas lietā tika uzdoti izvēlētajam būvniecības ekspertam, lai noteiktu, kādus ieguldījumus Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās ir veicis šo telpu nomnieks. Lai arī, kā norādīja Senāts, ekspertīzes mērķim būtu bijis jābūt faktiski veikto darbu apjoma un izmaksu konstatēšanai, kam nepieciešamas specializētas zināšanas būvniecībā, ekspertam ir tikuši uzdoti jautājumi par to, kuram no Civillikumā (CL) paredzētajiem izdevumu veidiem atbilst veiktie ieguldījumi telpu saglabāšanā un uzlabošanā. Atbildot uz šiem jautājumiem eksperta atzinumā, eksperts ir izdarījis secinājumus par ieguldījumu juridisko kvalifikāciju, kas pārsniedz pieļaujamās ekspertīzes robežas, jo juridisku vērtējumu lietas apstākļiem var dot tikai tiesa. Turklāt nedz tiesas spriedumā, nedz eksperta atzinumā nav atspoguļots, kā izdarīti secinājumi par telpu vērtības pieaugumu.
Senāts konstatēja, ka lielu daļu eksperta atzinuma veido informācija, kam nav nozīmes izskatāmajā lietā, kā arī CL un noslēgtā telpu nomas līguma normu juridiska analīze, kas būtībā ir eksperta subjektīvs viedoklis un nesniedz atbildi uz noskaidrojamo jautājumu. Tādēļ sniegtais atzinums neatbilst eksperta atzinumam izvirzītajām prasībām, un balstīšanās uz to kā pierādīšanas līdzekli varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Senāts atzina par pamatotu arī prasītāja kasācijas sūdzībā norādīto argumentu, ka tiesa nav pamatojusi, kādēļ atbildētājai varēja pastāvēt pamatotas šaubas par ieguldījumu atlīdzināšanas saistības pastāvēšanu, kas to atbrīvotu no pienākuma maksāt nokavējuma procentus.
No lietas apstākļiem izriet, ka Latvijas Zinātņu akadēmija bija iznomājusi akadēmijas lielās konferenču zāles kompleksu kultūras, izglītības, mākslas un mūzikas pasākumu norisei. Nomnieks bija lūdzis kompensēt veiktos mantiskus ieguldījumus iznomāto telpu remontā, attiecīgi samazinot telpu nomas maksu, taču saņēma atteikumu. Noslēgtais nomas līgums vēlāk tika lauzts nomas maksas nemaksāšanas dēļ. Prasītājs, kam nomnieks bija cedējis savas prasījuma tiesības, bija vērsies tiesā, lai panāktu veikto ieguldījumu kompensēšanu. Gan Zemgales rajona tiesa, gan Zemgales apgabaltiesa prasību bija apmierinājušas daļēji.
