Gūstot ienākumu darījumos ar vērtspapīriem, nodokļa nomaksas brīdi noteikt nav viennozīmīgi, un tas jaunajiem investoriem var radīt laikā nenomaksāta nodokļa risku. Kad nodoklis jāmaksā par ceturksnī, bet kad – reizi gadā?

Baltijā bāzētiem uzņēmumiem regulāro dividenžu sadale visbiežāk tiek veikta reizi gadā – pēc gada pārskatu apstiprināšanas pavasarī vai vasarā. Atšķirībā no Baltijas, daļa lielie starptautiskie publiskie uzņēmumi (sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs) par “zelta standartu” uzskata dividenžu sadali reizi ceturksnī.

Iegādājoties uzņēmumu akcijas izmantojot ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju piedāvātus ieguldījumu instrumentus, nereti ir situācijas, kad dividendes no šādiem ārvalstu uzņēmumiem akcionāru kontā tiek ieskaitītas, beidzoties kārtējam ceturksnim. Tomēr nodoklis no dividendēm jādeklarē gada ienākumu deklarācijā.

Cita situācija par nodokļu nomaksu par darījumiem ar vērtspapīriem ir gadījumā, ja tie iegādāti un pārdoti, izmantojot Latvijas ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju piedāvātos investīciju rīkus. Proti, var rasties pienākums maksāt nodokli no šādiem darījumiem uz ceturkšņa bāzes.  

Ja darījumi ar vērtspapīriem tiek veikti ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem investīciju rīku palīdzību un ienākums no darījumiem ar vērtspapīriem tiek saņemts vērtspapīru kontā, pienākums deklarēt un nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 25,5% apmērā no gūtā ienākuma ir saņēmējam, nevis iestādei, kas ir konta turētājs.

Proti, ja šāds ienākums pārsniedz 1000 eiro, tad tas jādeklarē un nodoklis jānomaksā reizi ceturksnī – līdz nākamā mēneša 15.datumam. Ja ienākums nepārsniedz 1000 eiro, tas jādeklarē reizi gadā – līdz nākamā gada 15. janvārim.

Turpretī, ja ienākumi no darījumiem saņemti ieguldījumu kontā, deklarēšana jāveic un par gūto ienākumu IIN jāmaksā tikai gadījumā, ja izmaksas no ieguldījumu konta pārsniedz ieguldījumu kontā veiktās iemaksas un šī peļņa no ieguldījumu konta tiek izņemta. Šādā gadījumā IIN jāmaksā, iesniedzot gada IIN deklarāciju nākamajā gadā.

Pieredzējušie ieguldītāji, visticamāk, pārzina savus portfeļus un kontu veidus, ko piedāvā ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs (tajā skaitā, banka). Tomēr tiem, kas to nedara regulāri vai izmanto automatizētus ieguldījumu rīkus, iesakāms pievērst uzmanību un pārliecinieties, vai ieguldījums, kas plānots kā vērtspapīru iegāde no ieguldījumu konta, nejauši nav darījums, kas veikts no vērtspapīru konta.

Praksē sastopamas situācijas, kad kredītiestāžu internetbanku konfigurācijas, izmantotie termini un iekšējo kontu nosaukumi ir radījuši neskaidrības. Rezultātā klienti kļūdaini veikuši ieguldījumus no kontiem, kuriem nav piemērojama ieguldījumu kontam paredzētā atliktā nodokļu nomaksas priekšrocība. Paļaujoties uz to, ka par nodokļu nomaksu parūpēsies ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai nodoklis maksājams atliktā nodokļa nomaksas režīmā, var rasties situācija, kad nodoklis faktiski nav nomaksāts laikus.