Saistībā ar to, ka strukturētie elektroniskie rēķini jau no 2026.gada 1.janvāra daļai uzņēmumu ir obligāti jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, Ministru kabineta noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” ir veikti grozījumi, kas stājas spēkā 2025.gada 26.septembrī.

Grāmatvedības likums nosaka, ka, sākot ar 2025.gada 1.janvāri, e-rēķina lietošana Latvijā ir obligāta darījumos starp budžeta iestādēm (valsts pārvaldi) un starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem un budžeta iestādēm (ja vien nav noteikti izņēmuma gadījumi, kas atļauj atkāpties no e-rēķina noformēšanas prasības). Minētajiem uzņēmumiem (G2G, B2G, G2B darījumos) e-rēķinus, sākot no 2026.gada 1.janvāra, būs arī jānodod Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Savukārt attiecībā uz darījumiem, kuros attaisnojuma dokuments samaksāšanai tiek izsniegts citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas nav budžeta iestāde (B2B darījumi), pienākums lietot e-rēķinus un obligāti  nodot VID stāsies spēkā 2028.gada 1.janvārī. Taču tas neaizliedz B2B darījumos sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot VID jau sākot no 2026.gada.

Līdz ar to Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.877 ir sagatavoti grozījumi.

Avansa rēķins

MK noteikumos skaidrots, ka avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti.

Ja avansa rēķina (priekšapmaksas rēķina) apmaksa (viens vai vairāki maksājumi) ir veikta pilnā piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu vērtības apmērā, tad papildu attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (gala rēķinu) var nesagatavot. Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecina preču piegādes dokuments vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments, kurā papildus ietverta informācija, kas nepārprotami ļauj identificēt samaksas veikšanu pilnā apjomā saskaņā ar avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu).

Šādu kārtību piemēro, ja uzņēmums izsniegto avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu) citam uzņēmumam sagatavo strukturēta elektroniskā rēķina veidā.

Koriģējošais rēķins

MK noteikumos skaidrots, ka attaisnojuma dokumentu, ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu) (koriģējošais rēķins), kurš noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, ja daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ja iepriekš izrakstīts kļūdains rēķins, sagatavo kā strukturētu elektronisko rēķinu.

Sagatavojot koriģējošo rēķinu, tajā norāda atsauci uz rēķina numuru, kurš tiek labots vai atsaukts.

Cilvēklasāmais formāts

Tāpat noteikts – ja attaisnojuma dokuments noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, tad šādu rēķinu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot atvasinājumu papīra formā (izdrukas).

Vienlaikus no noteikumiem svītrots 31.punkts, kas iepriekš skaidroja, ka, sagatavojot strukturētu elektronisko rēķinu atbilstoši Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1.daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, uzņēmums to izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2.daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts” noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei.