Piedāvājam augusta “iBizness” lasītāko rakstu TOP 3!
1.vieta – maksātspējas izvērtēšana
Vislasītākais augustā ir Kates Birzgales raksts “PTAC lēmums par maksātspējas izvērtēšanu pirms kredīta izsniegšanas” (iBizness, 20.08.2026.), kurā autore analizē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu piemērot naudas sodu par formālu patērētāja maksātspējas izvērtēšanu pirms kredīta piešķiršanas.
PTAC uzsvēra, ka kredīta devējam nav obligāti jāslēdz atsevišķs līgums ar katru kredītinformācijas biroju. Tas var izmantot arī vienu biroju, ja attiecīgais pakalpojums nodrošina informācijas saņemšanu no pārējiem birojiem. Kredīta devējam ir jāpārbauda patērētāja maksātspēja pirms pozitīva lēmuma pieņemšanas. Patērētājs var sniegt neprecīzu informāciju apzināti, taču var arī kļūdīties neapzināti. Lēmumu pieņemšana, balstoties tikai uz patērētāja sniegto informāciju, ir pieļaujama vienīgi tad, ja tā ir pietiekami un dokumentāri pamatota. Pretējā gadījumā kredīta devējam faktiskā situācija jāpārbauda abos kredītinformācijas birojos – AS “Kredītinformācijas birojs” un AS “CREFO Birojs”.
Nepilnīga maksātspējas izvērtēšana var kropļot konkurenci kreditēšanas tirgū. Kredīta devējs, kurš nepārbauda visas patērētāja saistības, var piešķirt kredītu patērētājam, turpretim citi tirgus dalībnieki pēc pilnīgas pārbaudes to atteiktu. Tādējādi negodīgais kredīta devējs var palielināt savu tirgus daļu uz to uzņēmumu rēķina, kuri ievēro normatīvo aktu prasības un atsaka izsniegt aizdevumus patērētājiem ar pārmērīgu saistību slogu.
2.vieta – situācija lauksaimniecībā
Otrajā vietā ir Andra Amoliņa raksts “Turpināt strādāt vai slēgt ciet saimniecību” (iBizness, 05.08.2026.), kurā autors vērtē situāciju Latvijas zemnieku saimniecībās saistībā ar ilgstošo resursu cenu kāpumu un to, ka izaudzētās produkcijas cenas ne tikai neaug pienācīgā apmērā, bet pat samazinās.
Uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka sarežģīti lauksaimniekiem ir vismaz pēdējie 3 gadi. Līdz ar kara sākumu Ukrainā strauji palielinājās izejvielu izmaksas, savukārt pašu graudu cenas jau pirms 3 gadiem atkrita līmenī, kāds bija vēl pirms 7 gadiem, un līdz pat šim brīdim situācija šajā jomā nav uzlabojusies. Katru gadu daļa saimniecību apsverot, vai turpināt darbu. Šajā ziņā ļoti svarīgs ir reģionālais princips, jo dažādos reģionos laikapstākļi mēdz atšķirties, kas attiecīgi ietekmē arī ražu, un tādējādi arī signāliem par situācijām saimniecībās ir reģionāls raksturs.
Lopkopībā un piena ražošanā problēmas ir ievērojami vieglāk pārvaramas. Arī šajās jomās pašizmaksa aug, kā arī piena cena nav tik liela, kā gribētos, tomēr ir iespējams visu vairāk vai mazāk sabalansēt. Vissliktāk klājoties Latvijas galvenajai lauksaimniecības nozarei – graudkopībai. Minerālmēslu cenas ir palielinājušās vairākkārt, savukārt graudu cenas neaug. Liela ietekme ir arī degvielas cenām, taču šajā jomā situācija periodiski mainās, un pie tās var arī pierast.
3.vieta – dibināšanas izdevumi
Trešajā vietā ierindojas Oto Kristiāna Abrama raksts “Izdevumi pirms uzņēmuma dibināšanas” (iBizness, 21.08.2026.). Autors skaidro, kurš sedz izdevumus, dibinot uzņēmumu, un vai tie radušies tieši sabiedrības nodibināšanai.
Sabiedrība juridiskās personas statusu iegūst dienā, kad tā ierakstīta komercreģistrā. Līdz tam topošajai sabiedrībai nav reģistrācijas numura un sava norēķinu konta, tādēļ maksājumus faktiski veic dibinātājs. Pirms reģistrācijas izrakstīts rēķins nav automātiski uzskatāms par sabiedrības rēķinu. Tomēr pēc reģistrācijas sabiedrība drīkst atlīdzināt pamatotus dibināšanas izdevumus, ja to segšanas kārtība noteikta dibināšanas dokumentos.
Pie dibināšanas izdevumiem visbiežāk pieskaitāma valsts nodeva, maksa par dibināšanas līguma vai lēmuma, statūtu un reģistrācijas pieteikuma sagatavošanu, juridiskās un nodokļu konsultācijas par sabiedrības veidu un dibināšanas procesu, dokumentu tulkošana, kā arī parakstu vai kopiju apliecināšana. Konsultācijas saturam jābūt konkretizētam – rēķina ieraksts “konsultācija” bez darbu apraksta vai sarakstes ir vājš pamatojums.
Biznesa plāna izstrāde, tirgus izpēte, reklāma, zīmola vai mājaslapas izveide nav automātiski dibināšanas izdevumi. Tie var būt saistīti ar turpmāko darbību, taču jāvērtē atsevišķi. Arī pirms reģistrācijas iegādāts dators nav dibināšanas izmaksa – mantas nodošana sabiedrībai jānoformē kā patstāvīgs darījums.
Autors rakstā iekļāvis arī piemēru, kā dibināšanas izdevumus norādīt grāmatvedībā.
Izdevumu rašanās pirms sabiedrības reģistrācijas pati par sevi neliedz tos atzīt izmaksās. Izšķiroši ir četri apstākļi –
- dibināšanas dokumentos paredzēta atlīdzināšana;
- izdevums tieši saistīts ar nodibināšanu;
- tā apmērs nepārsniedz noteikto ierobežojumu;
- darījumu pamato pilns, savstarpēji saskanīgs dokumentu kopums.
Atziņa ir vienkārša – par izdevumu segšanu jāvienojas pirms pirmā maksājuma, nevis tad, kad dibinātājs vēlas naudu atpakaļ. Precīzs formulējums dibināšanas lēmumā, saprotams rēķina apraksts un detalizēts izdevumu pārskats novērš lielāko daļu vēlāko jautājumu grāmatvedībā un nodokļu piemērošanā.
