Lai zemes īpašniekiem, kuru īpašums atrodas stingrā aizsardzības zonā vai citā teritorijā ar būtiskiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, varētu elastīgāk kompensēt saimnieciskās darbības ierobežojumus, virzīti grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, paplašinot tā tvērumu ar jaunu kompensācijas veidu – zemes maiņu, informē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Plānotie grozījumi paredz, ka zemes īpašnieki, kuru īpašums atrodas stingrā aizsardzības zonā vai citā teritorijā ar būtiskiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, piemēram, mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citā aizsargājamā teritorijā (tajā skaitā dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā), un kur zemes gabals nav apbūvēts, varēs savu zemi apmainīt pret līdzvērtīgu valsts zemes gabalu.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā aizņem 1,19 milj. hektāru jeb 18,4% sauszemes, iekļaujot gan publiskās, gan privātās zemes. Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos.

Būtiskākie ierobežojumi skar tieši mežsaimniecisko darbību, kas nereti liedz īpašniekam gūt plānoto saimniecisko labumu no sava īpašuma. Šobrīd 73 895 hektāri meža zemes, kurām noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, ir privātīpašums. Patlaban kompensācijas par šiem ierobežojumiem iespējams saņemt galvenokārt kā ikgadējos atbalsta maksājumus, pamatā no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, vai izmantot zemes atpirkšanas iespēju dabas rezervātos vai un regulējumā režīma zonās.

Grozījumi šobrīd ir starpministriju saskaņošanā, un sabiedrībai jau bija iespēja izteikt viedokli publiskajā apspriešanā, kas notika no 2025.gada 27.augusta līdz 10.septembrim.