Tēma: gada pārskats
Senāts: Apgrozījuma interpretācija Covid-19 atbalsta piešķiršanai bijusi kļūdaina
Latvijas Republikas Senāts 2025.gadā aktīvi skatījis lietas saistībā ar Covid-19 atbalsta piešķiršanas noteikumiem un kritērijiem, nosakot būtiski atšķirīgu tiesību regulējuma interpretāciju no tās, ko sākotnēji bija noteicis Valsts ieņēmumu dienests. Šajā rakstā analizēts spriedums, kurā sniegta jēdziena “apgrozījuma kritums” interpretācija Covid-19 atbalsta piešķiršanas kontekstā.
•
03.07.2026
Kas jāzina SIA, ieguldot brīvos līdzekļus finanšu instrumentos
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras pamatdarbība ir būvniecība, brīvos naudas līdzekļus plāno ieguldīt finanšu instrumentos (akcijās, biržā tirgotos fondos), neveicot profesionālu ieguldījumu darbību. Vai šāda rīcība var ietekmēt uzņēmuma saimnieciskās darbības kvalifikāciju, radīt papildu pienākumus (piemēram, licences nepieciešamību)? Kā šādus ieguldījumus atspoguļot grāmatvedībā? Vai ir jāiesniedz papildu atskaites Valsts ieņēmumu dienestam? Vai ienākumi no dividendēm (ārvalstu akcijām) tiek aplikti ar nodokļiem un pastāv dubultās aplikšanas riski?
•
01.07.2026
No grāmatveža uz biznesa domāšanu
Vai grāmatvežu kompetence ir atkarīga no tā, kurā Latvijas reģionā viņi strādā? Kādos gadījumos uzņēmumam noteikti ir nepieciešama revīzija? Cik gatavi esam darbam ar dažādām tehnoloģijām? Par to intervijā stāsta uzņēmuma “SZ Audit & Tax” vadītāja, zvērināta revidente Santa Zvejniece.
•
01.07.2026
Vai zvērināts revidents kontrolē vai konsultē?
Gada pārskata revīzija bieži vien uzņēmuma vadībai un grāmatvežiem rada satraukumu, jo tā prasa papildu laiku, resursus un var radīt neziņu par to, cik daudz var un vajag stāstīt un ko revidents ir tiesīgs prasīt revīzijas procesa ietvaros. Šoreiz pētām, kāda ir zvērināta revidenta loma – kontrolēt vai konsultēt –, kādu informāciju un/vai paskaidrojumus var prasīt zvērinātais revidents un kā uzņēmums var sagatavoties gada pārskata revīzijai.
•
25.06.2026
Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšana gada pārskatā
Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšana – pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu vai finanšu ieguldījumu pārdošana vai likvidēšana – grāmatvedībā nereti tiek uztverta kā tehnisks darījums. Sākotnēji var šķist, ka neatkarīgi no tā, kā tiek klasificētas ar darījumu saistītās izmaksas, kopējā ietekme uz uzņēmuma rezultātu – peļņu vai zaudējumiem – nemainās. Tomēr finanšu pārskata sagatavošanā nozīme ir ne tikai gala rezultātam, bet arī tam, kā šis rezultāts ir veidojies.
•
22.06.2026
Zaudējumu atlīdzība zemnieku saimniecības grāmatvedībā
Zemnieku saimniecība nodarbojas ar graudkopību, kārto grāmatvedību divkāršajā ierakstā. Sējumu platības ir apdrošinātas. 2025.gada rudenī tika iesēti ziemāji – rapsis 80 hektāru platībā. Sakarā ar lietainajiem laika apstākļiem daļa no ziemājiem gāja bojā. Saskaņā ar apdrošinātāju aprēķiniem tika aprēķināta izmaksājamā atlīdzība 25 000 eiro, kas 2026.gada martā tika ieskaistīta saimniecības bankas kontā. Kā šo darījumu norādīt grāmatvedībā un gada pārskatā par 2025.gadu?
•
27.05.2026
Skaidrojumi gada pārskatā par apturētu saimniecisko darbību
Kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatu par 2025.gadu, ja uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests šajā periodā bija apturējis saimniecisko darbību? Vai vadības ziņojumā un finanšu pārskata pielikumā jāsniedz kāda papildu informācija un paskaidrojumi?
•
25.05.2026
Nedrošie un zaudētie debitoru parādi
Nedrošo un zaudēto debitoru norakstīšana praksē vienmēr prasa vienlaikus izvērtēt divus neatkarīgus regulējumus – uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa normas. Šo nodokļu piemērošanas loģika atšķiras. Uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēts, vai ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un vai ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļā noteiktais atbrīvojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa kontekstā būtiski ir noteikt, vai uzņēmumam saglabājas tiesības atgūt budžetā jau samaksāto nodokli. Tieši šo divu regulējumu jaukšana praksē visbiežāk rada kļūdas. Lai viestu skaidrību, analizējam 2 lasītāja situācijas.
•
15.05.2026
Kā aprēķina vidējo darbinieku skaitu
Strauji tuvojas gada pārskatu iesniegšanas termiņš, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību informācijai, kas jānorāda gada pārskata pielikumā. Visām sabiedrībām, arī no pielikuma sagatavošanas atbrīvotajām, ir pienākums finanšu pārskata pielikumā piezīmju veidā norādīt vidējo darbinieku skaitu. Kā to aprēķina gada pārskata vajadzībām, un kādas kļūdas rodas praksē?
•
08.05.2026
Latvijas uzņēmumu dati ceļā uz Eiropu
Šā gada februāra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas veido tiesisko ietvaru Latvijas uzņēmumu informācijas nodošanai topošajam Eiropas vienotajam elektroniskajam piekļuves punktam. Ko tas nozīmē uzņēmumiem Latvijā?
•
20.04.2026
Mākslīgais intelekts gada pārskata sagatavošanai
Mākslīgais intelekts un tā rīki pēdējos gados kļuvuši par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu un sabiedroto daudzās nozarēs. Tas vairs nav tikai tehnoloģiju uzņēmumu instruments – šos rīkus arvien biežāk izmanto arī grāmatveži, finansisti, juristi un uzņēmumu vadītāji. Tuvojoties gada pārskatu sagatavošanas termiņiem, rodas jautājums, vai un kā mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt to sagatavošanā.
•
17.04.2026
Pētniecības un attīstības izmaksas gada pārskatā
Veicot ikdienas grāmatvedības uzskaiti, pētniecības un attīstības izmaksas ir pozīcijas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība. To uzskaite ietver noteiktus ierobežojumus un papildu prasības vidējo un lielo sabiedrību gada pārskatos. Tuvojoties gada pārskatu iesniegšanas termiņam, atgādinām būtiskāko.
•
14.04.2026
Investīciju stratēģija un grāmatvedības politikas izvēle
Finanšu instrumentu uzskaite nesākas ar grāmatvedības ierakstu. Tā sākas ar uzņēmuma vadības plānu, stratēģiju, lēmumu par to, kāds ir ieguldījumu mērķis un sagaidāmā investīciju ietekme uz finanšu pārskatiem un uzņēmuma darbību ilgtermiņā. Turpinot rakstu sēriju par vērtspapīriem uzņēmuma grāmatvedībā, šajā reizē skaidrojam, kā sakārtot iekšējo dokumentāciju.
•
31.03.2026
Ārkārtas dividendes – no aprēķina līdz izmaksai
Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību aprēķinātas ārkārtas dividendes 7000 eiro apmērā, no kuriem 5600 eiro izmaksāti īpašniekam, bet 1400 eiro – uzņēmumu ienākuma nodoklis. Bijis ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai, par kuru var samazināt nodokļa maksājumu par 300 eiro. Kā šo darījumu pareizi norādīt grāmatvedībā, ja sabiedrības pārskata gads ir 01.09.2025.– 31.12.2026.? Dividendes izmaksātas 2026.gada janvārī.
•
25.03.2026
Revīzija – formāls pienākums vai attīstības instruments?
Revīziju Latvijā joprojām bieži uztver kā formālu prasību – kā nepieciešamu soli, lai izpildītu likuma prasības, iesniegtu gada pārskatu un virzītos tālāk bez liekiem jautājumiem. Šāda pieeja pati par sevi nav pārsteidzoša, jo uzņēmējdarbības vidē revīzija nereti tiek asociēta ar izmaksām, stingriem termiņiem un papildu administratīvo slogu. Taču šāda uztvere pakāpeniski ierobežo revīzijas potenciālu, jo neatkarīga revidenta darbs pēc būtības sniedzas tālāk par formālu normatīvo prasību izpildi.
•
23.03.2026
Atbild eksperts
Atbild
Modrīte Johansone
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Linda Puriņa
Atbild
Dr.oec. Inguna Leibus
Atbild
Edgars Vilnis
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
