Tēma: saistītās personas
Saistīto pušu darījumu analīze un kontrolēto darījumu pārskats
2026.gada decembrī pirmo reizi Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats. Tāpēc sākam rakstu sēriju, kurā sniegsim ieskatu kontrolēto darījumu pārskata sagatavošanas niansēs un praktiskajos jautājumos. Pirmajā sērijas rakstā skaidrojam, kā noteikt pienākumu iesniegt kontrolēto darījumu pārskatu un sagatavot pilnīgu darījumu sarakstu.
•
09.11.2026
Grupas iekšējie pakalpojumi: praktiķu ieteikumi vadlīnijām
Vasarā noslēdzās publiskā apspriešana starptautisko Transfertcenu vadlīniju nodaļai par grupas iekšējiem pakalpojumiem. Lai gan dokuments vēl nav apstiprināts, ir noderīgi iepazīties ar praktiķu paustajām bažām un ieteikumiem vadlīniju skaidrības uzlabošanai.
•
22.10.2026
Kāda dokumentācija jāsagatavo par saistīto pušu darījumiem?
Uzņēmumam 2025.gadā bija darījumi ar saistītajām pusēm 550 000 eiro apmērā. Kāda dokumentācija ir jāsagatavo līdz 2026.gada beigām?
•
13.10.2026
Darījumi ar saistītām personām: papildu pienākumi, noslēdzot gadu
Uzņēmumiem, kas papildus ierastajiem ikdienas darījumiem veic darījumus ar saistītām personām jeb kontrolētos darījumus, likums paredz vairākus pienākumus, un uzņēmuma vadībai ir jāseko līdzi tam, kādas prasības konkrētajā situācijā ir piemērojamas un kad tās jāizpilda. Praksē gan par šiem pienākumiem nereti atceras tikai gada beigās, kad tiek slēgts pārskata gads un gatavota pēdējā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija.
•
08.10.2026
Sabiedrību klasifikācija uzņēmumu grupās. 2.daļa
Revīzijā bieži nākas sastapties ar sabiedrībām, kuras ir kādas starptautiskas grupas sastāvā. Kombinācijas ar citiem grupas uzņēmumiem var būt dažādas, piemēram, citā valstī var būt mātes uzņēmums vai māsas uzņēmums. Tomēr konsolidētā gada pārskata sagatavošanai būtiski ir pareizi nošķirt un klasificēt grupā ietilpstošo sabiedrību savstarpējās attiecības, un nereti tieši šeit tiek pieļautas kļūdas. Rakstu sērijas 2.daļā skaidrojam atšķirības starp radniecīgo sabiedrību, asociēto uzņēmumu, saisītām personām un saistītām pusēm.
•
05.10.2026
Sabiedrību klasifikācija uzņēmumu grupās. 1.daļa
Revīzijā bieži nākas sastapties ar sabiedrībām, kuras ir kādas starptautiskas grupas sastāvā. Kombināciju ar citiem grupas uzņēmumiem var būt daudz un dažādu, piemēram, citā valstī var būt mātes uzņēmums vai māsas uzņēmums. Tomēr konsolidētā gada pārskata sagatavošanai būtiski ir pareizi nošķirt un klasificēt grupā ietilpstošo sabiedrību savstarpējās attiecības, un nereti tieši šeit tiek pieļautas kļūdas. Šai tēmai veltīta šī rakstu sērija.
•
21.09.2026
Reorganizācijas rezultāts – bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā?
Uzņēmumā notika reorganizācija, pievienojot saistīto uzņēmumu un pārņemot visus tā aktīvus un saistības. Abiem uzņēmumiem ir viens un tas pats kapitāldaļu turētājs. Rezultāts ir negatīvs, jo pievienotajam uzņēmumam bija zaudējumi. Kā zināms, ja uzņēmumi nav saistīti, tad grāmatvedībā rezultātu atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja ir saistīti, tad to uzskaita kā reorganizācijas rezervi bilances posteņos. Tomēr revidents uzstāj, ka negatīvais rādītājs ir jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķina sastāvā. Pamatojums – bilances posteņi nevar būt negatīvi. Kā ir pareizi?
•
28.07.2026
Kad attālinātais darbs rada uzņēmumu ienākuma nodokļa riskus
Attālinātais darbs jau sen ir pārsniedzis pandēmijas laika pagaidu risinājuma robežas un nostiprinājies kā pilnvērtīgs darba organizācijas modelis. Uzņēmumi var piesaistīt speciālistus neatkarīgi no to atrašanās vietas, savukārt darbinieki – dzīvot un strādāt tur, kur vēlas. Taču no darba devēja skatpunkta šī elastība rada būtiskus nodokļu jautājumus. Atšķirībā no algas nodokļiem, sociālajām iemaksām un imigrācijas prasībām uzņēmumu ienākuma nodokļa sekas nereti paliek nepamanītas līdz brīdim, kad tās konstatē nodokļu administrācija.
•
20.07.2026
Senāts lemj par uzņēmuma pāreju
Publiskajā telpā ir izskanējis ne viens vien gadījums, kad uzņēmums, lai izvairītos no parādu nomaksas, tiek likvidēts, bet tā faktiskā darbība turpinās, nodibinot citu uzņēmumu. Līdzīgu gadījumu analizējis Senāts 2025.gada 23.septembra lietā SKC‑53/2025, kurā vērtēts, vai, piesakot viena uzņēmuma maksātnespēju un dibinot jaunu uzņēmumu, ir konstatējama uzņēmuma pāreja Komerclikuma izpratnē, līdz ar to arī pienākums segt maksātnespējīgā uzņēmuma saistības.
•
16.07.2026
Kā nosaka kontrolēto darījumu summu?
Saistībā ar kontrolēto darījumu pārskata ieviešanu ir radies jautājums – vai nav izmaiņu interpretācijā par kontrolēto darījumu starp saistītām personām summas noteikšanu? Vai joprojām jāturpina skaitīt aizdevuma procenti kopā ar pamatsummu?
•
30.06.2026
Kontrolēto darījumu pārskats – ko VID redzēs un secinās no tā
Latvijas nodokļu sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas transfertcenu jomā, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un paaugstināt nodokļu administrācijas darba efektivitāti. Galvenais šo pārmaiņu virzītājspēks bija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (15.2pantā), kas stājās spēkā 2026.gada 1.janvārī un ir piemērojami kontrolētajiem darījumiem, sākot ar pārskata gadu, kurš sākās 2025.kalendārajā gadā.
•
06.05.2026
Senāts: soda nauda jāsamazina, ja tiek samazināta parāda summa
Situācija: Valsts ieņēmumu dienests audita laikā uzņēmumam nosaka papildus maksājamo nodokli, kā arī aprēķina soda un nokavējuma naudu, kas godprātīgi tiek samaksāta. Tomēr vēlāk tiek pieņemts lēmums par nodokļa parāda summas samazinājumu. Vai šādā gadījumā būtu jāsamazina arī aprēķinātā soda un nokavējuma nauda? Lai arī jautājums šķiet loģisks, šis SIA “MAXIMA Latvija” strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu nonāca Senāta dienas kārtībā. Senāta atziņas ir būtiskas uzņēmumiem līdzīgos strīdos.
•
07.04.2026
Vai saistīto uzņēmumu darījumi jānorāda kontrolēto darījumu pārskatā?
Vai, veicot darījumus starp diviem saistītiem Latvijas uzņēmumiem virs 250 000 eiro, ir jāgatavo transfertcenu dokumentācija un/vai jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats Valsts ieņēmumu dienestam?
•
20.03.2026
Tansfertcenu peļņas korekcijas un PVN: vai jauns pavērsiens?
Vēl salīdzinoši nesen, 2025.gada septembrī, finanšu nozares speciālisti plaši apsprieda Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-726/23 “Arcomet”, kurā tika analizēta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana transfertcenu korekcijām peļņas normas izlīdzināšanai. Savukārt šī gada 15.janvārī tika publiskoti ģenerāladvokātes Juliānes Kokotes (Juliane Kokott) secinājumi vēl vienā ar šo tēmu saistītā lietā – C-603/24 “Stellantis Portugal”. Atgādinām – kādu laiku pastāvēja uzskats, ka šādas transfertcenu korekcijas nav pievienotās vērtības nodokļa objekts.
•
11.03.2026
Kā norakstīt uzņēmuma īpašnieka aizdevumu?
Kā grāmatvedībā norakstīt aizņēmumu no uzņēmuma īpašnieka, ja īpašnieks no tā atsakās? Kā grāmatot aizdevumu uzņēmuma īpašniekam, kas ir izmaksāts no uzņēmuma konta? Kā rīkoties gadījumā, ja uzņēmums aizņemas naudu no īpašnieka ar procentiem?
•
05.03.2026
Atbild eksperts
Atbild
Dana Muceniece
Atbild
Dana Muceniece
Atbild
Jānis Mirķis
Atbild
Edgars Vilnis
Atbild
Linda Puriņa
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Paldies!
Tavs jautājums ir saņemts.
Noderīgi
