Vasara ir populārākais atvaļinājumu laiks, tādēļ aplūkosim svarīgākos atvaļinājuma piešķiršanas aspektus, kas nereti rada jautājumus uzņēmumu vadītājiem, grāmatvežiem un darbiniekiem.

Vispārīgi atvaļinājums ir darbinieka atpūtas laiks, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata. Saskaņā ar Darba likumu (DL) ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un tas nedrīkst būt īsāks par 4 kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir 1 mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (DL 149.panta 1.daļa).

Ar svētku dienām DL 149.panta 1.daļā saprotamas visas svētku dienas, kas noteiktas ar likumu, neatkarīgi no tā, kurā no nedēļas dienām tās attiecīgajā gadā iekrīt (Administratīvās apgabaltiesas 12.07.2010. spriedums lietā Nr.A42511008). Tā kā likumā atvaļinājuma ilgums noteikts kalendārajās nedēļās, nosacījums "neieskaitot svētku dienas" attiecināms arī uz nedēļas atpūtas dienām.

Saskaņā ar DL, darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 2 nepārtrauktām kalendāra nedēļām.