Man ir noslēgts darba līgums par pamatsummu, un klāt ir piemaksa par padarīto darbu. Man ir 2 apgādājamās personas, darba devējam ir iesniegta algas nodokļu grāmatiņa. Vai tas ir likumīgi katru mēnesi no darba algas noņemt naudu? Pamatsumma tiek izmaksāta, bet, lai nebūtu jāizmaksā piemaksa par padarīto darbu, katru mēnesi tiek novilkti, piemēram, 200 EUR, kuri skaitās kā piemaksa. Atvilkumu grāmatvedis pamato kā sodu, piemēram, par to, ka klients nav atmaksājis rēķinu, pieļauta kļūda rēķinu izrakstīšanā u.tml. Vai es varu pieprasīt, lai man atgriež šos atvilkumus?

Darbiniekam darba līgumā tiek noteikts summētais darba laiks saskaņā ar grafiku. Pārskata periods ir 1 mēnesis. Darba alga tiek noteikta kā mēnešalga, un darbinieks tiek nodarbināts ražošanas procesā, kur ir ļoti grūti noteikt vienas dienas vai nedēļas darba stundu apjomu. Kā pareizi aprēķināt darbinieka algu dažādos mēnešos, ja darbinieks ir nostrādājis visas mēneša stundas (piemēram, 2014.gada aprīlī (īsajā mēnesī) - 152 h un 2014.gada jūlijā (garajā mēnesī) - 184 h)?

Biroja darbiniekam darba līgumā noteikts normālais darba laiks, t.i., 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā. Mēneša alga noteikta, piemēram, 500 EUR. Ja šāds darbinieks strādā virsstundas, piemēram, 10 virsstundas 2014.gada aprīlī, kā aprēķināt stundas tarifa likmi: mēnešalga / mēneša (aprīļa) darba stundu skaits vai mēnešalga / vidējais mēneša darba stundu skaits gadā? 27.11.2014. atbilde papildināta ar Valsts darba inspekcijas viedokli.

Man ir jautājums saistībā ar komandējumiem ārvalstīs. Darbinieks ārzemēs paņēmis nomā auto, lai ātrāk un ērtāk pārvietotos starp pilsētām. Tas ir arī izdevīgāk nekā pārvietoties ar vilcienu, lidmašīnu vai autobusu. Vai šos izdevumus (auto noma, degviela) uzņēmums drīkst atmaksāt darbiniekam pilnā apmērā?

Latvijā līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs darba devējiem ir jānodrošina darbiniekiem vismaz minimālā darba alga par darbu, kas tiek veikts normāla darba laika ietvaros. Jau vairākus gadus valstī pastāv kārtība, ka minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālo stundas tarifa likmi saskaņā ar Darba likuma (DL) 61.pantu nosaka Ministru kabinets, taču no 2015.gada ir plānots to mainīt.

Mēs plānojam nodarbināt cilvēkus no Bulgārijas uz laiku no 3 līdz 6 mēnešiem (gan slēdzot darba līgumus, gan uzņēmuma līgumus). Kārtojot darba atļaujas, uzņēmumam ir jāapliecina, ka tas segs visus izdevumus, kas saistās ar ārzemnieka uzturēšanos Latvijā, kā arī kompensēs ceļa izdevumus no valsts uz valsti. Vai šie izdevumi ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un sociālo nodokli? Vai varbūt šie izdevumi ir pielīdzināmi komandējuma izdevumiem?

Pēdējā laikā daudz runāts un rakstīts par uzņēmuma darbinieku nosūtīšanu komandējumos un to komandējumu izdevumiem. Bet kādi noteikumi attiecas uz biedrībām? Kuras personas biedrība drīkst nosūtīt komandējumā? Un kā kompensēt šo personu komandējuma izdevumus? Šajā rakstā sniegšu ieskatu normatīvo aktu prasībās, par pamatu ņemot iFinanses.lv lasītāja jautājumu:

Nereti praksē rodas jautājumi par darbinieku izbraukumiem, pildot darba pienākumus. Ne vienmēr ir skaidrs, kādos gadījumos ar darba pienākumu veikšanu saistīts brauciens uzskatāms par komandējumu un kādos - par darba braucienu, un kā tiek kompensēti ar to saistītie izdevumi.

Uzņēmuma darbinieks strādā summēto darba laiku, un viņa samaksa veidojas: stundu likme plus piemaksa par saražoto produkciju. Darbinieks uz vienu dienu tika nosūtīts uz semināru. Kā viņam apmaksājama šī diena? Vai šāds vidējās izpeļņas aprēķins ir pareizs: nopelnītā summa (plus visa veida prēmijas, piemaksas) 6 mēnešos / nostrādātās stundas x 8 stundas?

Uzņēmums ir saņēmis zvērināta tiesu izpildītāja (ZTI) rīkojumu par parāda piedziņu no darbinieka darba algas 30% apmērā. Šis ir vienīgais izpildraksts šim darbiniekam. Darbinieka bruto darba alga ir 190,68 EUR. Darbinieks strādā nepilnu darba laiku - 84 stundas mēnesī, tātad stundas tarifa likme ir 2,27 EUR, kas ir virs valstī noteiktās minimālās likmes. Darbinieks ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, līdz ar to viņam tiek piemērots neapliekamais minimums. Apgādājamu personu nav. Vai uzņēmums drīkst veikt ieturējumus no attiecīgā darbinieka algas pēc ZTI rīkojuma, un cik lielā apmērā? Kurš likums regulē šādus ieturējumus - Darba likums (DL) vai Civilprocesa likums (CPL)? Vai attiecībā uz šādiem ieturējumiem ir saistošs DL noteiktais ierobežojums, ka darbiniekam ir jāsaglabā minimālā alga?

Darbinieks ir darba braucienā Latvijā, un viņam tiek apmaksāta viesnīca (nedēļas beigās tiek izrakstīts rēķins). Vēl uzņēmums darbiniekam apmaksā pusdienas par 3,80 EUR dienā.Vai maksu par pusdienām var atskaitīt no dienas naudas (6,00 – 3,80=2,20 EUR) un tikai 2,20 EUR izmaksāt kā dienas naudu? Vai arī maksai par pusdienām ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas? Kā ir pareizi?

Valdes loceklis tika nosūtīts komandējumā uz Milānu (Itālija). Komandējuma laikā viņam bija jābūt arī Romā, tad atkal Milānā un beigās jāatgriežas Rīgā. Valdes loceklis Milānas lidostā paņēma nomā automašīnu un komandējuma laikā pārvietojās ar to. Vai automašīnas nomas maksu un autostāvvietas izdevumus drīkst norakstīt uz komandējuma izdevumiem pilnā apmērā, vai tikai 30% apmērā no dienas naudas?

Mēs esam biedrība, kas savu statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai izmanto brīvprātīgo darbu, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 8.pants. Likums paredz, ka par brīvprātīgo darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu. Likuma 8.panta 3.daļa nosaka, ka persona, kura veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja tas noteikts biedrības vai nodibinājuma statūtos vai valdes lēmumos. Jautājums: ja ar biedrības valdes lēmumu brīvprātīgais tiek norīkots komandējumā uz ārvalstīm, vai biedrībai ir tiesības apmaksāt brīvprātīgās personas izdevumus par ēdināšanu, transportu, uzturēšanos u.tml. saskaņā ar personas iesniegtajiem dokumentiem? Vai šo izdevumu apmaksa (arī ēdināšanas), nerada biedrībai pienākumu ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā par personificējamiem izdevumiem un gūto labumu?

Mūsu uzņēmumā darba alga sastāv no laika algas (stundu likme) un akordalgas (% no izstrādātā). Jautājums: vai noteiktajai minimālajai stundas likmei jābūt laika algai EUR 1,933 + akordalgai (% no izstrādātā), vai noteiktā laika algas stundu likme var būt mazāka, ņemot vērā aprēķinu, ka laika alga + akordalga, izdalot ar nostrādāto stundu skaitu, nebūs mazāka par noteikto EUR 1,933?

Uz pašvaldību darbiniekiem attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 26. panta 3. daļa – t.i., lai izmaksātu pašvaldības darbiniekam kompensāciju mācību izdevumu segšanai, jābūt pašvaldības iekšējiem noteikumiem vai kādam citam dokumentam, kas nosaka, cik lielu mācību kompensāciju piešķir utt. Ja pašvaldība šādu kārtību nav izstrādājusi, vai var izmaksāt mācību maksas kompensāciju, kas darbiniekam saskaņā ar likumu tomēr pienākas, un uz kuru likuma pantu lai šādā gadījumā atsaucas? Ja kompensācija izmaksāta, vai uz pašvaldības darbinieku attiecināms MK noteikumu Nr.565 Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām (MK noteikumi Nr.565) 46. punkts? Šie MK noteikumi izdoti saskaņā ar Atlīdzības likuma 26.panta 2.daļu, bet uz pašvaldības darbiniekiem attiecas 26. panta 3.daļa.