Lai pareizi piemērotu nodokļus jūrniekam izmaksātajai algai, ir jāievēro vairākas būtiskas nianses, piemēram, vai darba devējs ir Latvijas vai ārvalsts uzņēmums, kurā valstī reģistrēts kuģis un kuras valsts uzņēmums izmaksā algu. Tāpat jāpiemēro speciālais algas nodokļa režīms, jāņem vērā jūrnieka pakāpe un vēl citas nianses. Izskatīsim dažādas situācijas.

Ja virsstundu pārskatam noteikts četru mēnešu periods, vai virsstundas veidojas katru mēnesi vai tomēr tikai perioda beigās? Piemēram, ja perioda vidū mainās stundas likme, pēc kādas likmes jāaprēķina virsstundas – pēc jaunākās vai tās, kas bija spēkā attiecīgajā mēnesī?

Darbiniekam tiek izsniegta darbnespējas lapa "A" un pēc tam darbnespējas lapa "B". Darbinieks iesniedzis nodokļu grāmatiņu darbavietā, bet papildus strādā citā uzņēmumā, kur noslēgts darba līgums. Kā un kādā apmērā jāizmaksā slimības nauda, ja darbinieks strādā divās darbavietās?

Darbinieks, kam noteikts normālais darba laiks - 5 dienas nedēļā, 8 stundas dienā, dodas komandējumā uz Eiropas Savienības dalībvalsti saskaņā ar darba devēja rīkojumu. Darbinieks komandējumā dodas pēc sava darba laika un atgriežas sestdienā. Vai laiku, kas pavadīts ceļā uz galamērķi (un no tā) un neietilpst darba laikā, var uzskatīt kā virsstundas vai nakts darbu un apmaksāt saskaņā ar Darba likumā noteikto kārtību? Vai darbiniekam var piešķirt apmaksātu brīvdienu par ceļā pavadīto laiku?

Darbinieks tiek nosūtīts komandējumā. Pusi no tā darbinieks pavada Latvijā, otru pusi – Lietuvā. Kā šādā situācijā aprēķināt dienas naudu?

Darbinieks iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu darba devējam un izvēlējies darba vietā piemērot 23% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, nevis 20%. Vai šādā gadījumā, aprēķinot algu, drīkst piemērot neapliekamo minimumu? Tehniski Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tas ir iespējams.

Lai gan par darba samaksu un to aprēķināšanas niansēm var pētīt un rakstīt daudz, tomēr ar šo rakstu noslēgsim iepriekš iesākto tēmu par darba samaksas aprēķināšanas pamatjautājumiem. Šoreiz par to, kā aprēķināt darba samaksu darbiniekam – pensionāram.

Turpināsim iepriekšējos rakstos iesākto par darba algas aprēķiniem un tai piemērojamiem nodokļiem – šoreiz par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

Valdes loceklis turpina darbu veikt attālināti, bet no citas valsts – Somijas. Tur viņam tagad ir arī pastāvīgā dzīvesvieta. Tiek plānots komandējums – brauciens būs no Somijas uz Vāciju. Vai tas skaitās kā komandējums, ja netiek šķērsota Latvijas valsts robeža, dodoties komandējumā? Kā aprēķināt dienas naudu? Un vēl ir jautājums – vai ir kādi normatīvie akti, kuri ierobežo attālinātā darba veikšanu ārpus Latvijas?

Turpināsim iepriekšējā rakstā iesākto tematu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, aprēķinot darba algu. Šoreiz apskatīsim piemērus, kā mainās darba algas aprēķins atkarībā no algas lieluma, kā arī no tā, ir vai nav iesniegta alga nodokļu grāmatiņa darba devējam.

Uzņēmums plāno pieņemt praksē augstskolā studējošo, noslēdzot trīspusējo prakses līgumu ar mācību iestādi par praktikanta prakses nodrošināšanu. Uzņēmums vēlas maksāt praktikantam atlīdzību 150 eiro par prakses mēnesi uz šī līguma pamata, nenodibinot darba attiecības. Valsts darba inspekcija paskaidroja, ka ir nepieciešama tikai savstarpēja vienošana par atlīdzību ar praktikantu. Vai no šis atlīdzības ir jāietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli? Ja jāietur tikai IIN, tad kāda būtu likme? Kādi pārskati un ziņojumi jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par praktikantu un viņam izmaksātajam summām?

Uzņēmums nodarbina dažus studentus no trešajām valstīm (Uzbekistāna). Viņu uzturēšanās atļaujā norādīts, ka atļauts strādāt līdz 20 stundām nedēļā saskaņā ar Imigrācijas likuma 9. panta 5.1 punktu. Darba alga par nepilno darba laiku noteikta mazāka par minimālo. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 pantā nav minētas šādas situācijas, kad minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neveic. Vai pareizi saprotu – personai, kurai likums par VSA liedz strādāt pilnu darba laiku, darba devējam vai nu jāmaksā vismaz minimālā darba alga neatkarīgi no nostrādātā darba laika, vai būs jāpiemaksā minimālās iemaksas?

Fiziska persona, kas var būt arī reģistrēts autoratlīdzības nodokļa maksātājs (bet ir gadījumi, kad nav), sagatavo lekcijas ierakstu, par ko ir atrunāta samaksa, piemēram, 100 eiro. Šo lekciju var nopirkt kā ierakstu ilgstošu laiku, tāpēc līgumā gribētos ietvert arī, piemēram, papildu 10% samaksu izpildītājam (lekcijas autoram) no nopirkto lekciju summas, atrunājot summu izvērtēšanu ik pēc trim mēnešiem. Tajā brīdī, kad tiek izmaksāta atlīdzība (100 eiro), tiek iesniegta attiecīga (IIN) atskaite. Vai šie 10% arī skaitās autoratlīdzība? Vai, izmaksājot šos 10% vēlākos periodos, arī ir jāsniedz IIN atskaite? Ja ir, tad kāds ienākuma izmaksāšanas kods tanī jāuzrāda? Vai ir kādi ieteikumi šai situācijai?

Ar darba samaksas aprēķināšanu ir saistīti divi nodokļi – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Turpinot iepriekšējos rakstos iesākto, šoreiz par otro nodokli, kas saistīts ar darba samaksas aprēķinu, t. i., iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Iepriekšējā rakstā iesākām skatīt jautājumu par darba algu un tika izskaidroti jēdzieni darba samaksa, darba alga, piemaksas, prēmijas un cita veida atlīdzība par darbu. Ar darba samaksas aprēķināšanu ir saistīti divi nodokļi ­– valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šajā rakstā izskatīsim piemēru, kā aprēķina un iegrāmato sociālās iemaksas.